Pēc pandēmijas un klātienes tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas daudzi no mums var vēlēties sevi palutināt ar dažādiem pirkumiem, izklaidēm vai atpūtu, tomēr svarīgi atcerēties arī par savu kopējo finanšu veselību.
"Covid-19 pandēmija un tās radītie ierobežojumi veidoja jaunus ieradumus teju katram Latvijas iedzīvotājam, piemēram, regulārāka kļuva pārtikas iegādāšanās tiešsaistē, kā arī biežāk veicām bezkontakta norēķinus vai uzsākām uzkrājumu veidošanu kādam mērķim, neparedzētiem izdevumiem vai vecumdienām. Tieši šobrīd ir īstais brīdis pārdomāt, kurus no jauniegūtumiem paradumiem vēlamies turpināt, taču kurus vairs neiekļaut savās ikdienas gaitās, izvērtējot mūsu tālāko finanšu veselību," norāda Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.
Pielāgojoties dzīvei pēc pandēmijas, velti laiku pandēmijas ieradumu pārskatīšanai. Tas ļaus novērtēt, kuri paradumi un vai kāds no tiem neveicina liekus un neapdomīgus tēriņus. Piemēram, pavadot vairāk laika savā mājoklī, pieauga pārtikas vai gatavo maltīšu pasūtījumu apjoms no iecienītajiem restorāniem. Iespējams, abonēji straumēšanas pakalpojumus, taču vairs tos tik bieži neizmanto. Pēc paradumu pārskatīšanas, atsakies no liekā, lai iekrātu vairāk līdzekļus tam, ko patiešām vēlies pēc ierobežojumu samazināšanās.
Pandēmijas sākumposmā teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka vēlētos uzsākt regulāru uzkrājumu veidošanu. Pirms steidzies baudīt izklaides un iepirkšanos, atceries par "drošības spilvena" jeb rezerves līdzekļu uzkrājuma veidošanu neparedzētām situācijām ilgtermiņā, kas kopumā veidos labāku finansiālo situāciju. Turklāt ieteicams pārskatīt, vai pandēmijas laikā nenācās samazināt līdzekļus arī citās svarīgās budžeta pozīcijās, piemēram, iemaksām pensijas 3. līmenī, parādu dzēšanai un citiem izdevumiem. Iespēju robežās vēlams katram atgriezties pie ikmēneša budžeta sadales, kāds tas bija pirms pandēmijas, saglabājot pozitīvos finanšu ieradumus.
Lai gan pandēmijas radītie ierobežojumi ietekmēja dažādu preču iegādi vai pakalpojumu saņemšanu, nevajadzētu emocijām ļaut ietekmēt finansiālos lēmumus mirklī, kad preces un pakalpojumi atkal kļūst pieejamāki. Viens no veidiem, kā izvairīties no nepārdomātiem izdevumiem, ir 24 stundu likuma ievērošana. Proti, ja kaut ko vēlies iegādāties, pirms pirkuma veikšanas nogaidi vismaz diennakti. Pirmā brīža emocijas būs pārgājušas, tāpēc daudz vieglāk varēsi izvērtēt, vai prece tiešām ir nepieciešama, vai tomēr tā izrādījās tikai impulsīva vēlme.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā atklāja, ka ir iespējams tērēt mazāk un dzīvot taupīgāk. Atzīmējot atgriešanos ierastākā dzīves ritmā, svarīgi pārdomāt savas finansiālās iespējas un kopējo budžetu katrai no aktivitātēm, piemēram, maltītēm ārpus mājām, ceļošanai vai citiem pirkumiem.
"Pārdomātākiem ikdienas tēriņiem svarīga ir budžeta plānošana, kas palīdzēs izvairīties no neapdomīgas pārtērēšanās un nevajadzīgiem pirkumiem. Lai noskaidrotu, kādām pozīcijām tērē pārāk daudz līdzekļu, ieteicams savā viedtālrunī vai datorā lejupielādēt kādu no budžeta plānošanas lietotājprogrammām, kas ļaus uzskaitīt lielākus un mazākus pirkumus, kā arī regulāros ikmēneša maksājumus. Kopumā ērtāk savām finansēm var sekot līdzi, veicot pirkumus ar maksājumu kartēm ne tikai tiešsaistē, bet arī klātienes tirdzniecības vietās. Norēķinoties ar maksājumu kartēm, būs vieglāk iegūt pilnu pārskatu par tēriņiem, sniedzot arī kontroles sajūtu un mudinot katru atbildīgāk un pārdomātāk izmantot savas finanses. Vienlaikus budžeta plānošanā var noderēt regulāro maksājumu izveide ne tikai ikmēneša rēķiniem, bet arī ieguldījumiem, tādējādi veicinot arī uzkrājumu kultūras veidošanos," piebilst Jekaterina Ziniča.