Pētot Ludviga van Bēthovena pāragrās nāves iespējamos cēloņus, zinātnieku grupa uzsver, ka nevar nosaukt vienu konkrētu cēloni. Leģendāro komponistu nāvi izraisījusi vairāku faktoru kombinācija.
Kembridžas universitātes zinātnieki ir atšifrējuši ievērojamā vācu komponista Ludviga van Bēthovena DNS.
Tristana Bega vadītie pētnieki analizēja komponista matu šķipsnas, kas glabājās privātās kolekcijās (kopā bija 8 šķipsnas, bet tikai 5 tika atzītas par autentiskām), un, pamatojoties uz gēnu sekvencēšanu, atklāja, ar kādām slimībām slimojis Bēthovens, vēsta BBC.
200 gadus pētnieki lauza galvu, no kā īsti nomira slavenais komponists. Arī Kembridžas zinātnieki nav nonākuši pie vienota secinājuma.
Viņi noskaidroja, ka Bēthovenam ir ģenētiska nosliece uz aknu slimībām, un dzīves beigās viņš saslima ar B hepatītu.
Kā sacīja Tristans Begs, izpētot komponista ierakstus viņa pēdējos 10 dzīves gados, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Bēthovens dzēris regulāri, taču zinātniekiem bija grūti novērtēt, cik daudz.
"Lielākā daļa viņa laikabiedru teica, ka pēc 19. gadsimta sākuma Vīnes standartiem viņš dzēra mēreni, bet, visticamāk, mūsdienās šāds alkohola daudzums tiktu uzskatīts par kaitīgu," viņš teica.
Ja alkohola lietošana ilgstoši bija liela, tad ģenētiskas noslieces dēļ tas varēja izraisīt cirozi,
sacīja pētnieks.
Taču komponista matu paraugu ģenētiskā analīze nedeva nekādu skaidrību par viņa progresējošā kurluma cēloņiem.
Zinātnieki atzīmēja, ka vairāki cēloņi var kļūt par nāves cēloni, un turpmākie pētījumi varēs to noskaidrot precīzāk.
