Ātrslidotājs Silovs: Daudzi domā, ka masu starts būs traks, būs liela plēšanās

Latviešu ātrslidotājs Haralds Silovs šajās olimpiskajās spēlēs jau sevi apliecinājis ar ceturto vietu 1500 metru distancē, bet nedēļas nogalē viņam gaidāmi starti 1000 metros un masu startā, kas olimpisko spēļu programmā iekļauts pirmoreiz un šobrīd ir neprognozējama disciplīna. Silovs saka, ka viņam ir šai disciplīnai nepieciešamās īpašības, kas aizgūtas vēl no šorttrekista karjeras.

Jautāts par to, vai ceturtā vieta 1500 metros viņam pašam ir bijis pārsteigums, Haralds pēc nelielas pauzes atbild apstiprinoši. „Uz Phjončhanu braucu ar domu, ka būšu apmierināts ar vietu sešiniekā. Nav tā, ka man būtu pārsteigums, ka esmu apsteidzis kādus konkrētus sportistus. Šeit ierados labā sportiskajā formā. Protams, nav jau tā, ka es būtu sasniedzis savu maksimālo potenciālu. Noskatījos sacensību video, ir pie kā piesieties, vēl daudz ko var uzlabot. Videoierakstā skatos tehniskās lietas, tāpat tas ir kā skats no malas, lai novērtētu ritmu. Vēroju, kurās atsevišķās vietās vajadzēja darboties agresīvāk, bet pārsvarā tās ir tehniskas lietas.”

Piektdienas vakarā Silovu sagaida starts 1000 metru distancē, kurā liela nozīme viņa rezultātā būs startam. „Principā startu vajadzētu izskriet ne lēnāk par 16,8 sekundēm, jo labākie sprinteri startu skrien 16,3 sekundēs. Tā jau ir pussekunde. Ja startā zaudē vairāk par pussekundi, tad vairs jau nav izredzes uz labu rezultātu. Es nedomāju par to, ka man jāizcīna kāda konkrēta vieta. Galvenais ir noskaņoties kā uz 1500 metriem un atkārtot tehniskās lietas, pie kurām ir jāpiedomā. Jābūt arī pacietīgam. Ja es pārcentīšos, tad sanāks pretējs efekts. Atslēga ir būt agresīvam, bet brīvam.”

Haralds Phjončhanā varēja startēt arī 5000 metru distancē 11. februārī, taču viņš nav gribējis veikt garo distanci pirms savas kroņa disciplīnas 1500 metriem. „Turklāt man tā distance neiet pie sirds. It kā jau varēju pieslidot ledu, nav tā, ka tas būtu bezjēdzīgi, tomēr es nevēlējos. Esmu šeit atbraucis startēt, nevis trenēties.”

„Jā, masu startā man teorētiski ir lielākās izredzes uz augstu vietu. Man ir šai distancei piemērotas īpašības,” skaidro Silovs. „Šīs īpašības man piemīt vēl no šorttrekā pavadītā laika. Tas ir slidojums grupā, mazāks pagrieziens, vairāk jāieguļas. Tur ir apdzīšanas un pozicionālās cīņas. Masu starts ir ļoti fizisks. Ja temps ir ātrs, tad ir skaidrs, ka beigās būs sagurums. Šī disciplīna olimpiskajās spēlēs ir iekļauta pirmoreiz, un ar tādām likmēm nevienas sacensības masu startā vēl nav bijušas. Līdz ar to ir ļoti grūti saprast, kas notiks. Teorijas un versijas ir ļoti daudz, bet, kā būs patiesībā, neviens nezina. Tur nekas nav garantēts.”

PAR LATVIJAS OLIMPIEŠU CERĪBĀM PHJONČHANĀ LASI JAUNĀKAJĀ "SPORTA AVĪZES" NUMURĀ / Publicitātes foto

„Masu startu iekļāva, jo šajā distancē ir lielāka dinamika. Tā patiešām ir interesanta. Visi to gaida, jo neviens nezina, kā būs. Daudzi domā, ka tas būs kaut kas traks, būs liela plēšanās,” saka Haralds, kurš iepriekš izteicās, ka masu startā būs jāriskē. „Tas nozīmē, ka tu veic izvēles, kuras var būt gan pareizas, gan nepareizas. Vari izvēlēties vaktēt, sekot vienam sportistam, bet šī izvēle var neatmaksāties. Vaktēs mani? Domāju, ka būšu citiem mazāk interesants. Tur ir interesantāki kadri, kas man ir tikai labi.”