Berlīnē sākas Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Srtartēs 17 mūsējie

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien tika aizvadītas pirmās sacensības Eiropas čempionātā vieglatlētikā, kas oficiāli sāksies otrdien. Kā vienīgais no Latvijas sportistiem šodien, plkst 18:05 startēs 400 metru barjerskrējējs Maksims Sinčukovs.

Eiropas čempionātā, kas risināsies līdz 12. augustam, Latviju pārstāvēs 17 vieglatlēti. Normatīvu dalībai bija izpildījuši 24 sportisti, tomēr septiņi no viņiem dažādu iemeslu dēļ Berlīnē nestartēs. Pašreizējais Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais un 2015. gada pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja Laura Ikauniece-Admidiņa nestartēs veselības problēmu dēļ. Bet šķēpmetēji Ansis Brūns un Sinta Sprudzāne uz Berlīni nedosies valsts kvotu dēļ - sacensībās var piedalīties tikai trīs vienas valsts pārstāvji.

Vesera metējs Igors Sokolovs no iespējas startēt Berlīnē atteicās pēc nesekmīga starta Latvijas čempionātā, bet maratonisti Valērijs Žolnerovičs, Jānis Girgensons un Anita Kažemāka jau iepriekš nebija plānojuši startēt Eiropas čempionātā.

20 gadus vecais Maksims Sinčukovs, kurš trenējas un studē ASV, šosezon pavasarī un vasaras sākumā četras reizes 400 metru barjeroto distanci veicis ātrāk par 51 sekundi, tomēr labot pirms gada uzstādīto personisko rekordu (50,35) pagaidām nav izdevies. Ja izdosies noskriet personiskā rekorda robežās, tad Maksimam vajadzētu tikt pusfinālā. Pirms diviem gadiem olimpiskajā sezonā Eiropas čempionāta pusfinālam pietika ar 51,26 sekundēm, bet neolimpiskajā sezonā 2014. gadā Cīrihē, lai tiktu pusfinālā bija jānoskrien vismaz 50,89 sekundēs, ko paveica Jānis Baltušs kā pēdējais kvalificējoties pusfinālam.

Latvijai saistošākās kā allaž solās būt šķēpmešanas sacensības, kurās mums būs pa trim pārstāvjiem gan vīru (Rolands Štrobinders, Gatis Čakšs, Patriks Gailums), gan dāmu konkurencē (Līna Mūze, Anete Kociņa, Madara Palameika). Iespējams, ka pastiprināta uzmanība sestdienas vakarā būs jāpievērš skrejceļam, jo tad notiks finālskrējiens gan 200 metros (Sindija Bukša), gan 400 metros (Gunta Lastiševa-Čudare). Pakāpeniskais rezultātu progress šajā sezonā mudina pasekot arī 800 metru distancei, kurā skries Līga Velvere.

Līdz šim Eiropas čempionātā Latvijas vieglatlēti ir izcīnījuši astoņas godalgas. Pirms diviem gadiem zeltu ieguva Sirmais, bet 2012. gadā Helsinkos septiņcīņnieces Ikauniece-Admidiņa un Aiga Grabuste ieguva attiecīgi sudrabu un bronzu. 2010. gadā Barselonā par Eiropas čempioni kļuva pašreizējā Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente Ineta Radeviča, bet bronzu izcīnīja lodes grūdējs Māris Urtāns. 2006. gadā Gēteborgā zeltu 100 metru barjersprintā ieguva Staņislavs Olijars, kurš 2002. gadā Minhenē bija izcīnījis sudrabu. 1998. gadā Budapeštā sudrabu 20 kilometru distancē izcīnīja soļotājs Aigars Fadejevs, bet 1994. gadā Helsinkos bronzu ieguva trīssoļlēcējs Māris Bružiks.

Latvijas vieglatlētu starti Eiropas čempionātā