Jāsaka, kā ir - 1.puslaikā Kazahstānai piederēja jūtams teritoriāls pārsvars. Kaut arī bumbas kontrole bija 50%/50%, mājinieku uzbrukumi bija daudz asāki, kamēr Latvijas izlase spēja saspēlēties tikai savā laukuma pusē un pretinieku vārtu tuvumā gandrīz netika. To apliecina arī statistika - sitieni 8:1 (rāmī 2:0), stūra sitieni 6:1.
Tai pašā laikā var apgalvot, ka Latvijas komanda daudz maz kontrolēja notikumus savu vārtu tuvumā - 45 minūtēs Kazahstānai bija tikai viens labs moments, kad Dmitrijs Šomko netraucēti sita no soda laukuma robežām, taču pārsita bumbu krietni pāri. Vēl pāris reizes 90.maču aizvadošais Aleksandrs Koliņko droši nospēlēja izgājienos, kā arī tvēra pāris tālsitienus. Diemžēl Latvijai 1.puslaikā arī piespiedu maiņa - savainojumu guva Artis Lazdiņš, un viņa vietā uznāca Aleksandrs Fertovs.
2.puslaikā Kazahstānas ofensīva vairs ne tuvu nebija tik izteikta, un Latvijas izlase pamazām sāka raudzīties uz priekšu. Tiesa, pāris noslēdzošās piespēles mūsējiem nekādi nepadevās. Puslaika vidū Kazahstāna tika pie diviem stūra sitieniem, bet, līdzīgi kā iepriekš, bez rezultāta.
Pirmais patiešām izcilais moments spēlē pienāca 68.minūtē, un tas bija Latvijai - teicama Artjoma Rudņeva un Fertova sadarbība ļāva viens pret vienu ar kazahu vārtsargu iziet Vladislavam Gabovam, taču mūsu malējai aizsargs uzsita virsū... Pagāja trīs minūtes un vēl viena iespēja Latvijai - par tālsitienu no 30 metriem izšķīrās Andrejs Kovaļovs un trāpīja pa pārliktni! Negaidīts pavērsiens mačā.
Turpinājums gan nesekoja, tai pašā laikā arī no kazahu uzbrukumiem vairs nebija ne smakas. Abas komandas iespēju robežās centās uzbrukt, bet spēle beidzās neizšķirti 0:0. Līdz pārtraukumam krietni pārāki bija kazahi, bet 2.puslaikā, ritot līdzīgai spēlei, Latvijai bija divas izcilas iespējas. Tagad izlasei pārtraukums, nākamais mačs 10.oktobrī Rīgā ar Islandi.