2010. gada pasaules futbola čempionāta priekšsacīkstēs Aleksandrs STARKOVS atkal apliecināja savu augsto kvalifikāciju un prasmi izspiest no mūsu futbolistu pieticīgajiem resursiem cerīgus rezultātus.
Līdz kvalifikācijas turnīra pēdējai kārtai Latvijas izlase saglabāja izredzes aizbraukt uz pasaules čempionātu. Lai apspriestu aizvadītā cikla nianses, "Sporta Avīze" satikās ar treneri Starkovu.
Pirms spēles pret Moldovu teici, ka uz šo maču "Skonto" stadionā sapulcēsies tik daudz skatītāju, cik Latvijas izlase ir pelnījusi. Vai mūsu futbolisti ar savu sniegumu šajā ciklā tomēr nebija pelnījuši vairāk nekā pustukšas tribīnes?
– Laika apstākļi atstāja savu iespaidu. Laiks bija ļoti vēss, un tas atbiedēja skatītājus.
Latvijas izlases iegūtā trešā vieta grupā ir normāls rezultāts, labs vai varbūt izcils?!
– Un kā tu domā?
Zinot mūsu futbolistu resursus, domāju, ka ļoti labs.
– Man kā ieinteresētai personai ir grūti ielikt kādu atzīmi. Katrs cilvēks nosliecas, likt sev plusus, un tas ir pareizi. Jāuzlādējas ar optimismu, un kurš gan cits radīs labu garastāvokli, ja ne pats. Arī runājot par sava darba vērtējumu. Man, tāpat kā vairumam spēlētāju, treneru un komandas vadītāju, ir ne visai labs noskaņojums, jo nav pilnīga gandarījuma. Ir tāda sajūta, it kā es būtu kaut ko pazaudējis vai kaut kas būtu nozagts. Cerējām, ka pēdējos divos mačos mūsu rezultāti būs labāki. Mēs bijām gatavi tos sasniegt, bet nesanāca.
Mēs paši kaut ko pazaudējām, vai mums nozaga?
– Starp šīm abām darbībām ir ļoti maza robeža. Zaudējums grieķiem mums palika kā skabarga. Daži Latvijas speciālisti pilnīgā nopietnībā saka, – zaudējums ar 2:5 ir labāks nekā ar 0:1. Es uzskatu, ka labāk tomēr ir 1:0 (smejas). Jebkurš zaudējums ir nepatīkams. Bet šis ir ļoti sāpīgs, jo spēles gaita izvērtās mums labvēlīgi. Zaudējuma galvenais iemesls ir tas, ka grieķi ir spēcīga komanda, kas spēlēja savās mājās. Otrais iemesls svarīguma ziņā ir tas, ka mums nebija Astafjeva. Viņš ir spēlētājs, kuram var pielietot pēdējā laikā modē nākušo vārdu – sistēmu veidojošais. Proti, Astafjevs ir svarīgākā figūra mūsu komandā, turklāt viņš ir līderis pēc savas būtības. Viņa pieredze un noturība ļauj mums pārvarēt smagus brīžus. Tas noteikti noderētu situācijā, kad uz mūsu vārtiem tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Pēc šīs pendeles spēle pārvērtās.
Iznāk, ka Norvēģijas tiesneša Toma Ovrebo kļūdas svarīguma ziņā bija vienīgi trešais zaudējuma iemesls. Ja nemaldos, viņš pirmais izpelnījās to, ka Latvijas Futbola federācija aizsūtīja sūdzību par tiesāšanu starptautiskajām organizācijām.
– Šādas vēstules ir bijušas arī iepriekš. Piemēram, ciklā, kad iekļuvām Eiropas čempionātā, Laizānu Rīgā noraidīja spēlē pret poļiem, un viņam uzlika pārāk bargas sankcijas. Federācija pacentās, lai samazinātu sodu, – četru spēļu vietā piešķīra diskvalifikāciju uz diviem mačiem, un viņš izgāja laukumā pret turkiem, spēlējot labi. Kļūdās visi, arī FIFA vai UEFA. Šī vēstule nav mūsu žēlošanās vai protests, bet mēs vēršam uzmanību uz tiesnešu kļūdām.
Tiesnešu kļūdas mēdz būt dažādas: cilvēcīgas vai tendenciozas. Piekrīti tam, ka norvēģis apzināti palīdzēja grieķiem?
– Tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas! Viens no futbolistiem man teica, ka katram ir sava sirdsapziņa.
Atceroties visu aizvadīto ciklu, tiesnešu palīdzība pretiniekiem bija jūtama ne tikai mačā pret Grieķiju, bet arī abās spēlēs pret Šveici. Tomēr ir redzams, ka mūs kā mazu valstiņu nedaudz piebremzē cīņās ar lielo valstu komandām?
– Neapšaubāmi. Bet nevajag liet asaras vai plātīt rokas, – tas ir bezjēdzīgi. Varbūt arī citi pievērsa uzmanību tam, ka šveicieši mačos ar galvenajiem konkurentiem savā laukumā vienmēr spēlēja vairākumā. Šveices izlase tāpat ir spēcīga komanda – tā ir 13. vietā FIFA rangā jeb turpat blakus pasaules elitei. Nevar teikt, ka Šveice ieguva pirmo vietu grupā tāpēc, ka tai palīdzēja tiesneši. Svarīgākais tomēr ir tas, ka šai izlasei ir kvalificēti spēlētāji, kvalificēts treneris, fantastiska infrastruktūra un ļoti daudz līdzjutēju.
Bet par tiesāšanu ir jārunā ne tikai mazām valstīm un mazu komandu treneriem. Par to runā arī Hidinks, par to runā lielvalstu izlašu un elites klubu treneri.
Visu rakstu lasiet 20.oktobra izdevumā Sporta Avīze.