Antoņins Jerabeks – domājams, ka šo vārdu Latvijas hokeja sabiedrība, atbalstītāji un fani atcerēsies vēl ilgi. Arī pašam varonim, čehu tautības hokeja tiesnesim, šīs dienas droši vien nebūs no patīkamākajām. Kā nu ne, ja „pasaules labāko fanu” pārstāvētajai Latvijai tika atņemta iespēja cīnīties par uzvaru. Pelnīti, Antoņin!
Kā jau tik prognozēts, vakardienas mačs kļuva par neaizmirstamu. Mājiniekiem spēle sākās un beidzās veiksmīgi, pirmajā trešdaļā, demonstrējot tiešām labu spēli, izdevās īsā laika posmā gūt divus vārtus, latviešus aizsūtot nokautā. Tas, kas notika otrajā un trešajā trešdaļā, to baltkrievi noteikti nevēlēsies atcerēties, un, visticamāk, ka vēstures hronikās tas neparādīsies, taču pēdējā minūtē netika ieskaitīti Latvijas izlases gūtie vārti, jo viesu uzbrucējs atradās vārtsarga laukumā. Punkts
Ja šo spēli skatās no Latvijas pozīcijām, tad sākuma scenārijs atbilst mājinieku versijai, un tur nu neko nevar darīt, baltkrievi tiešām maču sāka krietni labāk, tikai cauri mūsu izliktajām taktiskajām lamatām viduszonā un meistarīgi noslēdza savus momentus. Vai mēs nezinājām, ka Džefam Pletam ir labs metiens? Šajā epizodē vienkārši tika nogulēts uzbrucējs, sekoja piespēle un „baltkrievam” padevās lielisks metiens. Pēc otriem zaudētajiem vārtiem šķiet pilnīgi skaidrs, kādēļ Mihails Grabovskis spēlē NHL un ir viens no „Capitals” līderiem, bet aizsargs Guntis Galviņš ir bez kluba. Meistarība.
Jau pirmās trešdaļas beigās sāka iezīmēties pozitīvas iezīmes Latvijas izlases spēlē, te noteikti jāpiemin pieredzējušais vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš spēja noorganizēt pretiniekam divas soda minūtes, mūsu komandai papildus emocijas, bet pašam pāris zilumus. Tieši tā, uzvarēt maču var ne vienmēr ar meistarību un skaistu, kombinacionālu spēli. Otrajā trešdaļā Latvija turpināja kāpināt emocijas, tika spēlēts asi, bieži vien rupji, taču šāda spēle dod rezultātu. Ne velti laukumā vienā brīdī kopā bija Jasu ģimene...ja godīgi, tad šādu cīņu par spēles iniciatīvu un uzvaru man nebija izdevies redzēt Latvjas izlases izpildījumā. Esam pukojušies uz čehiem, somiem, kad tie ir „kasījušies” mūsu vārtsarga laukumā, vai „situši” latviešus bortā, taču šorez izpildītāju lomā bija mūsu pašu bāleliņi. Un tas strādāja! Kuldas šāviens un gūtie vārti bija tikai aizberga redzamā daļa.
Pēdējās divdesmit minūtes līdzinājās nervu karam uz ledus, jo abas komandas skaidri apzinājās katras mazākās kļūdas svaru. Baltkrievi mums iespējas deva, divreiz mača beigās dodot iespēju uzspēlēt vairākumā, un Latvijas izlase šo iespēju izmantoja, jo vārtus guva uzbrucējs Kaspars Daugaviņš.
Tas, kas notika pēc tam ir tīrākais farss, kas diemžēl šajā lieliski noorganizētajā turnīrā, nenotiek pirmo reizi. Vēl aizvakar Starptautiskā Hokeja federācija atvainojās Čehijas izlasei par tiesnešu pieļautajām kļūdām trijās (!) spēlēs. Kādēļ čehi tik traki nešūmējas? Tāpēc, ka tā ir viena no Pasaules hokeja lielajām nācijām, un jā, spēlēs ceturtdaļfinālā. Diemžēl vakardienas tiesneša pieņemtais lēmums var ietekmēt ne tikai Latvijas izlases turpmāko likteni šajā turnīrā, bet visa hokeja attīstību Latvijā. Priekš tik mazas nācijas, iekļūšana ceturtdaļfinālā ir svētki, papildus grūdiens visam sporta veidam. Vai IIHF ir aizmirsuši par mūsu fanu tūkstošiem, kuri, stap citu, tērē smukas naudas summas? Vai mums pēkšņi nav pasaulē labākie fani? Diemžēl čehu arbitra Antoņina Jerabeka domas vakar lidoja citā virzienā. Pēkšņi piemirsies, ka vairākumā hokejā mēdz stāvēt pie/gar/iekš vārtsarga laukuma, un aizsegt vārtsargam skatu. Ja hokejs tiktu tiesāts pēc konkrētā čehu antiņa noteiktajiem standartiem, tad hokeja pasaule pazaudētu apmēram 50% no visiem vairākumā gūtajiem vārtiem. Arī šajā čempionātā ir redzētas epizodes, kad vārtu priekšā notiek reāla kauja par vietu zem saules. Dubultie standarti, nekompetence, vai muļķība?