Kanāda varēja arī krist

Latvijas hokeja izlase 2009. gada pasaules čempionātu Bernē pabeidza ar 2:4 zaudējumu Kanādai.

Tas notika ceturtdaļfinālā, ņemot vērā kvalifikācijas posma rezultātus, Latvijai 7. vieta pasaulē. Kopā ar mums čempionātu beidza Somija (5.), Čehija (6.) un Baltkrievija (8.), bet daudz sliktāk veicās divām lielām Eiropas hokeja zemēm – Šveicei (9.) un Vācijai (15.). Nākamais pasaules čempionāts – nākamgad Ķelnē un Manheimā no 7. līdz 23. maijam. Pirms tam – no 16. līdz 18. februārim olimpiskās spēles Vankūverā.

7. maijā Bernē bija hokejam nepieklājīgi karsts laiks – 25 grādi ēnā. Hokeja sutā – pasaules hokeja čempionāta ceturtdaļfinālā pret Kanādu nokļuva arī mūsu izlase. Noskaņojums Latvijas nometnē pirms spēles bija diezgan optimistisks – ar desmit procentu uzvaras garantiju mums. Mūsu ieroči pret Kanādu? 150 procentu pašatdeve, kā solīja Edgars Masaļskis, paša Edžus ideāla spēle, visas komandas spēle aizsardzībā kā pret Šveici un Zviedriju, neļaut kanādiešiem gūt ātros vārtus, bet pašu mazajiem un veiklajiem uzbrucējiem ripa Kanādas aizsardzības zonā jāvazā pēc iespējas ilgāk, lai kanādieši uz kādu mirkli zaudētu modrību. Pirms spēles mums arī negaidīts dzīvā spēka zaudējums: Mārtiņš Karsums traumas dēļ nebija gatavs spēlēt. Līdz ar to visos uzbrucēju trijniekos pārmaiņas, bet ceturtajā maiņā uzbrukumā tika sūtīts Filadelfijas "Phantoms" aizsargs Oskars Bārtulis – Osim tomēr spēka vairāk par Robertu Jekimovu, kurš mačā ar Krieviju divas reizes nepamatoti sēdēja uz noraidīto soliņa. Pret Kanādu, kas realizē gandrīz pusi noraidījumu, šādu greznību nevar atļauties.

Pirms spēles Harijs Vītoliņš žurnālistiem stāstīja, ka pēc iespējas ilgāk jātur 0:0, kā baltkrieviem pret Krieviju. Tad favorītam spēlēt kļūstot grūtāk un vēlme iemest pirmo ripu sāncenšu vārtos var dot pretējo efektu. Pirmajās 20 minūtēs Kanādai bija pārsvars, taču ne tik milzīgs, lai nolaistu spārnus. Arī mūsu mazie – Miķelis Rēdlihs un jo sevišķi Guntis Dzeriņš – kanādiešu zonā virpuļus nu sagrieza. 0:0 izdevās noturēt gandrīz līdz pusspēlei, kad Rojs un Hītlijs ar strauju saspēli saraustīja mūsu aizsardzību. Hemhuisa tālmetienam vairākumā protokolā ir divi piespēlētāji, taču galvenā no viņiem – rikošeta – trūkst. Izturējuši 3:5 mazākumu, pretuzbrukumā aizskrēja Herberts Vasiļjevs un Guntis Galviņš. Ir! Galviņš šādās situācijās ir karalis. Turpinot spēlēt vairākumā, pirmais pie atlecošās ripas nonāk Stemkoss, un 1:3. Žēl, bet arī otrreiz, kad pielīdām pasaules vicečempioniem pavisam tuvu, laime no mums novērsās – ātri iemetām, ātri ielaidām. Bet mača beigās skatītāji dabūja papriecāties, kā Latvija spēlē 6:3, 6:4, 5:3. Aigars Cipruss varēja arī iemest ripu, taču objektīvi Kanāda bija stiprāka, un spēlēs pusfinālā. Vai Kanāda 7. maijā varēja arī zaudēt? Teorētiski jā, taču praktiski tas bija grūti izdarāms. Kanādas izlase tomēr visu spēles laiku kontrolēja situāciju laukumā un, ja vajadzētu, piemestu vēl ogles savam uzbrukumu ugunskuram. Taču Oļega Znaroka puiši parādīja, ka viņi arī šādā atbildīgā spēlē var paraustīt favorītu aiz ūsām.

Varbūt šī Kanādas izlase arī nebija pati spēcīgākā, kas piedalījusies pasaules čempionātos, tomēr tā bija ļoti spēcīga brigāde. Pārsvarā ar Stenlija kausā netikušo komandu līderiem. Senluī bija pats rezultatīvākais spēlētājs Tampabejas "Lightning" – 82 spēlēs 80 (30+50) punktu, Stemkoss – 79, 46 (23+23) – otrais Tampabejā; Doans – 82, 73 (31+42) – pirmais Fīniksas "Coyotes", Lombardi – 69, 46 (14+32) – otrais Fīniksā; Speca – 82, 73 (32+41) un Hītlijs – 82, 72 (39+33) – otrais un trešais Otavas "Senators" komandā; Horhofs – 80, 53 (17+36) – trešais Edmontonas "Oilers". Zajacs – 82, 62 (20+42) – ceturtais Ņūdžersijas "Devils". Un punktus pelnīt protoši bija arī viņu aizsargi: Vēbers ar 53 punktiem (23+30) – pat trešais visā Našvilā, Vlasičs ("Sharks") – 36 (6+30), Koburns ("Flyers") – 28 (7+21), Vaits ("Maple Leafs") – 26 (10+16). Mūsu nometnē šogad tikai viens vīrs no NHL – Kārlis Skrastiņš. Patīkami, ka pēc 2:4 kanādiešu līderis Hītlijs atzina, ka NHL varētu spēlēt vēl vairāki no Latvijas izlases. Šis kompliments gan viņam neko nemaksāja, turklāt ne jau bezzobis Denijs komplektē NHL komandas.

Kārlis Skrastiņš: "Žēl, ka tā, bet spēles beigās mums bija izdevība ja ne rezultātu izlīdzināt, tad pietuvoties ar vienu ripu. Mums bija vairākums 5:3, 4:3, pāris izdevību vārtu priekšā. Ja būtu iemetuši, varbūt rastos cerība arī rezultātu izlīdzināt. Zinājām, ka būs grūta spēle un ka mēs nedrīkstam dot Kanādai iespēju spēlēt vairākumā. Pāris noraidījumu bija tādi, kuriem nevajadzēja būt, bet tāds ir hokejs un tāda ir playoff spēle. Puiši tomēr mazliet arī nervozēja, bet tik un tā mēs nospēlējām godam, un es esmu priecīgs, kā komanda nospēlēja visā turnīrā un arī pret Kanādu, kad rezultāts bija 0:2, 1:3 un kad nezaudējām cerību, bet turpinājām spēlēt līdz pēdējai minūtei. Un spēle pati par sevi nebija slikta. Pats galvenais, ka cīnījāmies līdz beigām un mums bija arī izdevības. Visu varbūt sabojāja trešie ielaistie vārti. Pie 1:2 vajadzēja noturēties. Mazliet pietrūka svaiguma, aukstasinības un arī meistarības.

Ko mēs ar šādu sastāvu varam izdarīt Vankūveras olimpiskajās spēlēs?

– Ja mums paliek šis pats sastāvs un ir tāds pats kolektīvs kā šogad... Puišiem ir mazliet atnākusi pārliecība par sevi, ka mēs varam spēlēt ne tikai pret Austriju, Vāciju, Franciju un Itāliju, bet arī pret lielajām valstīm. Ja pirms Bernes pret zviedriem un kanādiešiem laukumā gājām nezaudēt tikai ar lielu rezultātu, tad tagad cenšamies domāt, ka jāuzvar. Tas ir lielākais pluss. Komandai ir radusies pārliecība par savu spēku. Spēlējot Rīgas "Dinamo" KHL, lielākajā daļā pasaules čempionāta spēļu arī tu jūties daudz pārliecinošāk.

Vai sāncenši vairs nav tik stipri vai Latvijas izlase kļuvusi spēcīgāka?

– Individuāli meistarības ziņā mēs varbūt esam klasi zemāki, bet, ja savāc kopā šādu izlasi, mēs varam spēlēt ar jebkuru komandu. Ja pareizi esam izvēlējušies taktiku, ievērojam spēles disciplīnu un ja veiksmīgi nospēlē vārtsargs, ja vēl ielido kāda laimīga ripiņa. Mums šodien tādu nebija, bet kanādiešiem viena tāda ielidoja no zilās līnijas. Būtu mums tāda iekritusi, varbūt būtu pavisam cits rezultāts.

Laukā plus 25 ēnā. Vai hallē šo karstumu nejutāt?

– Nē. Varbūt šīs divas trīs brīvās dienas nāca mums visiem par labu. Puiši skrēja, un ātrumā mēs no kanādiešiem neko neatpalikām. Re, kā Guntis Galviņš aizskrēja no diviem un iemeta goliņu. Spēks bija, drusku pietrūka.

Tu kanādiešus labi pazīsti. Vai viņi nospēlēja savu labāko spēli?

– Jā, var teikt, ka kanādiešiem šī nebija labākā čempionāta spēle. Viņiem pietika. Skaidrs, ka viņi riskēja. Arī mēs riskējām, lai glābtu spēli. Citas izejas taču nebija. Skaidrs, ka spēlē ar Krieviju viņiem būtu cits noskaņojums. Bet, iemetot trešo ripu, mēs varējām arī kanādiešus panervozēt.

Herberts Vasiļjevs: "Vai mani šogad beidzot uzliks uz NHL drafta? Vecais, kas var būt labāks jaunam uzbrucējam kā gols un piespēle pret Kanādu (veselīgi smiekli). Kā var neuzlikt? Šodien pietrūka veiksmes. Viņi savu laimi izkala no mūsu kļūdām. Ja mēs visu spēli nospēlētu kā pirmajā trešdaļā, bet stulbu kļūdu dēļ dabūjām divas reizes atspēlēties, pret Kanādu, zaudējot ar divām ripām, tas nav tik vienkārši. Jā, pēc otrā gola mēs nospēlējām slikti, es arī. Bet nevienam nav ko pārmest – labākie šodien tiešām dabūja ļoti daudz spēlēt. Bet komanda mums ir ļoti laba. Vankūvera, turies!"

Oļegs Znaroks: "Es esmu lepns par saviem puišiem: mēs visu turnīru nospēlējām labi, lieku reizi pierādot, ka draudzīgs kolektīvs var gāzt lielus kalnus. Ne tikai šodienas spēle vien, bet arī citas parādīja, ka mēs varam spēlēt ar visiem. Ir par Kanādu arī stiprākas komandas. Kā mums pietrūkst, lai spēlētu pusfinālā? Vispirms jau veiksmes: divas reizes mēs iemetām un tūdaļ ātri zaudējām vārtus. Ja tā nenotiktu, varbūt mēs arī ieķertos rezultātā. Neviena komanda šeit pret Kanādu vēl piecas minūtes bez vārtsarga nebija spēlējusi... Vai ir vēlēšanās turpināt strādāt ar izlasi? Vai tad tu mani atlaid... Skaidrs, ka ir. Trīs gadus esam kopā nocīnījušies, visi mani puiši, man ir ļoti liels prieks būt kopā ar viņiem."

***

2009. gada PČ

1. Krievija

2. Kanāda

3. Zviedrija

4. ASV

5. Somija

6. Čehija

7. Latvija

8. Baltkrievija

9. Šveice

10. Slovākija

11. Norvēģija

12. Francija

13. Dānija

14. Austrija

15. Vācija

16. Ungārija

Uz 1. divīziju ārā krīt Austrija un Ungārija, bet Vācija vietu elitē saglabā kā 2010. gada čempionāta rīkotāja.

IIHF rangs

1. Krievija 3200

2. Kanāda 3160

3. Zviedrija 3095

4. Somija 3050

5. ASV 2915

6. Čehija 2915

7. Šveice 2725

8. Baltkrievija 2660

9. Slovākija 2640

10. Latvija 2610

11. Norvēģija 2545

12. Vācija 2460

13. Dānija 2445

14. Francija 2340

15. Itālija 2290

16. Kazahstāna 2165

2010. gada PČ grupas

A grupa C grupa

Krievija Zviedrija

Baltkrievija Čehija

Slovākija Norvēģija

Kazahstāna Francija

B grupa D grupa

Kanāda Somija

Šveice ASV

Latvija Vācija

Itālija Dānija.

***

LATVIJA 2:4 KANĀDA

1931 IIHF 1920

4463 Spēlētāji 558 173

3023 No tiem – vīrieši 147 280

217 Tiesneši 31 905

19 Ledushalles (slēgtās) 2451

2 Ledushalles (brīvdabas) 11 000

2,25 milj. Iedzīvotāju skaits 33,2 milj.

11. Vīriešu izlase 2.

16. Sieviešu izlase 2.

8. U20 2.

12. U18 4.

Latvija un Kanāda 2:4 (0:0, 1:3, 1:1)

Latvija: Masaļskis (no 54:53 līdz 56:05, no 57:38 līdz 60:00 bez vārtsarga), K. Rēdlihs–Skrastiņš, Ankipāns–Sprukts–Dārziņš, Galviņš–Pujacs, Cipulis–Vasiļjevs–Ņiživijs, Laviņš–Sotnieks, M. Rēdlihs–Bērziņš–G. Džeriņš, Sorokins–Jerofejevs, Bārtulis–Cipruss–A. Širokovs.

Vārti: 26:37 Hītlijs (Rojs, Vēbers) 0:1, 34:03 Hemhuiss (Stemkoss, Doutijs, vair.) 0:2, 37:30 Galviņš (Vasiļjevs, maz.) 1:2, 37:47 Stemkoss (Hemhuiss, vair.) 1:3, 41:27 Vasiļjevs (Ņiživijs, A. Širokovs) 2:3, 43:07 Lombardi (Ārmstrongs, Koburns) 2:4.

Sodi: 24 (Dārziņš 2+10, Sotnieks 4, Pujacs, Vasiļjevs, M. Rēdlihs, Ankipāns):26

Metieni: 21:44 (8:16, 4:22, 9:10).

Labākie spēlētāji: Mārtiņš Cipulis un Dereks Rojs.

***

+++

Herberts Vasiļjevs

Uztaisīja vārtu momentu Galviņam, kad, izlecot no noraidīto spēlētāju soliņa, metās nevis nomainīties, bet kā Tihonova "Dinamo" laikos mazākumā bezbailīgi metās uzbrukumā. Guva ļoti svarīgos otros vārtus.

Guntis Galviņš

Viens no Latvijas aizsargiem, kam laukumā nav psiholoģisko šķēršļu, uzņēmās iniciatīvu mazākumā uzbrukt un pats arī guva pirmos vārtus, viegli pārspējot Meisonu.

Mārtiņš Cipulis

Ja arī čempionāta organizatori atzīst Cipuli par labāko šajā mačā, tad "SA" tam tikai jāpiekrīt.

- - -

Krišjānis Rēdlihs

Bija līdzvainīgs pirmo un ceturto vārtu zaudējumā: pirmajā gadījumā ļāva Rojam izdarīt piespēli Hītlijam, otrajā – ļāva, ka Lombardi viņu ne tikai apved, bet arī uzmet pa Latvijas vārtiem.

Miķelis Rēdlihs

Nopurgāja divus labus pretuzbrukumus. Vienu reizi aizskrēja par tālu, un vairs nebija, kam piespēlēt, otro reizi savukārt prasījās piespēle Džeriņam, bet Miķelis meta pats. Arī noraidījums galīgi nebija obligāts.

Lauris Dārziņš

Otrās trešdaļas beigās nespēja pieņemt ripu, dabūja noraidījumu un vēl klāt desmitnieku par izrunāšanos, tādējādi ar vienu netehnisku paņēmienu izslēdzot sevi no spēles uz 12 minūtēm. Tā nedrīkst.

Svarīgākais