Šveices tenisa leģenda Rodžers Federers ATP ranga līdera godā gozējas 280 nedēļas. Šo nedēļu laikā viņš piedzīvojis tikai 46 zaudējumus. Vakar pieveicot Federeru Romas turnīra 2. kārtā ar 2:6, 6:1, 7:5, latvietis Ernests Gulbis kļuva par 26. tenisistu, kuram izdevies pieveikt ranga līderi – Federeru.
Diezgan droši var sacīt, ka pieveikt šveicieti Rodžeru Federeru ir gandrīz ikviena tenisista sapnis. Daudziem to izdevies izdarīt junioru gados, citam vēl pirms Federers kļuva par ranga līderi. Bet kombinācijā - Federers un ATP ranga līderis – tas nav izdevies nemaz tik daudziem.
Par ATP ranga līderi Federers kļuva 2004. gada 2. februārī pēc triumfa „Australian Open”. No troņa šveicietis netika gāzts līdz pat 2008. gada 11. augustam, kad uz pirmo vietu pakāpās Rafaels Nadals. Tomēr pērnā gada vasarā pēc uzvarām „French Open” un Vimbldonā šveicietis atgriezās ranga līdera pozīcijā un tajā šobrīd atrodas ar visai drošu handikapu. Ranga līderisnekādā gadījumā nav pasargāts no neveiksmēm un zaudējumiem, tāpēc šķita interesanti aplūkot statistiku – kā tad Federeram veicies ranga līdera godā un kuri tenisisti var lepoties ar faktu – pārspēju ranga līderi Rodžeru Federeru.
Kā pirmais 2004. gadā ranga līderim lika kapitulēt brits Tims Henmans – turnīrā Roterdamā īsi pēc „Australian Open” brits apspēlēja Federeru ceturtdaļfināla spēlē ar 6:3, 7:6(9). Šajā gadā Federers cieta vēl piecas neveiksmes – Maiami pret Rafaelu Nadalu, Romā pret Alberto Kostu, „French Open” pret Gustavo Kuertēnu, Sinsinati pret Dominiku Hrbatiju, bet Atēnu olimpiskajās spēlēs pret Tomasu Berdihu. 2005. gadā Federeru izdevās pārspēt tikai četras reizes – pa reizei Safinam, Gaskē, Nadalam un Nalbandjanam. Visi četri zaudējumi šveicietim gan iznāca diezgan dramatiski – īpaši jau Melbrunā Safinam un Šanhajā Nalbandjanam.
2006. gadā Federeram iznāca zaudēt tikai piecas spēles, četras no tām pret par māla karali kļuvušo Rafaelu Nadalu, bet reizi jaunajam skotam Endijam Marejam. Gadu vēlāk zaudējumu jau bija vairāk. Īpaši negaidītas bija divas neveiksmes pret kārtas pret argentīnieti Giljermo Kanjasu (uz hard seguma) un neveiksme itālietim Filipo Volandri (arī Romā). Sezonas gaitā pirmās uzvaras pret Federeru guva arī serbs Novaks Džokovičs un čīlietis Fernando Gonzaless.
Kā jau minēju, 2008. gadā Federers zaudēja ranga līdera pozīciju. Priekšnoteikums tam bija arī vairākas negaidītas neveiksmes – ne tikai kārtējie zaudējumi pret Nadalu, bet arī pret amerikāni Mārdiju Fišu, čehu Radeku Štepaneku, francūzi Žilu Simonu, horvātu Ivo Karloviču. Pēdējo maču ranga līdera lomā 2008. gadā Federers aizvadīja Pekinas olimpiskajās spēlēs, kurās ceturtdaļfinālā zaudēja amerikānim Džeimsam Bleikam.
2009. gads Federera karjerā un arī dzīvē bija īpašs. Viņa ģimenē piedzima dvīņu meitenītes, viņš pirmo reizi uzvarēja „Roland Garros” kortos, kļuva par „Grand Slam” tituliem bagātāko tenisistu, atguva Vimbldonas troni un ranga līdera pozīciju. Droši var sacīt, ka šveicieša prioritātes mainījās un šobrīd viņš iespringst tikai uz lielajiem turnīriem. Par lielāko pārsteigumu 2009. gadā var minēt Federera zaudējumu francūzim Beneto, tomēr jāpiemin, ka divas reizes viņš kapitulēja arī Huana Martina Del Potro priekšā.
Neveiksme Romā Federeram ir ceturtais zaudējums 2010. gadā – Dohā zaudēts Davidenko, Indianvelsā Bagdatim, bet Maiami Berdiham. Lai atkārtotu amerikāņa Pīta Samprasa rekordu – 286 nedēļas ATP ranga līdera godā, Federeram tronī jānoturas vēl sešas nedēļas. Nešaubos, ka viņš to izdarīs, tāpat kā sasniegs 700 uzvaras ATP tūrē (pagaidām bilance 691-165). Nākamais turnīrrs Federeram gaidām jaunnedēļ Eštorilā (Portugāle) un zināms vien tas, ka tajā Gulbis ceļā uz 63. ATP titulu netraucēs – Ernests šajā turnīrā nepiedalīsies.