Latvijas mikroķirurgs Olafs Libermanis, kas jau kādu laiku strādā klīnikā Kijivā, mikroblogošanas vietnē Twitter stāsta par savu darba ikdienu.
Mikroblogošanas vietnē Twitter Olfafs raksta, ka kopumā klājas diezgan labi. Abi ar kolēģi Mārtiņu (kas patlaban atgriezies Latvijā) pārliecināja ukraiņu kolēģus, ka kaut ko spēj.
"Kopumā klājas diezgan labi. Pagaidām. Mārtiņš dzina tempu; pārliecinājām kolēģus, ka kaut ko spējam. Beigās sākām pārkarst. Tagad jānostiprina sasniegtais. Daudz strādāju ar asinsvadu ķirurgiem, kas operē blakus zālē. Daudz nervu bojājumu, veidojas pat neliela rinda," viņš raksta.
Ārsts uzsver, ka pacientus pie viņiem klīnikā neizraksta, pacientus evakuē.
"Mūsu uzdevums ir "salipināt un palaist", jo pabeigt ārstēšanu nav iespēju. Debridement, fix and flap. Pacientus pie mums neizraksta, pacientus no mums evakuē. Kara hospitālis, saprotiet. Lai tālāk ārstē gudri cilvēki. Mēs esam fix and flap speciālisti."
Mūsu uzdevums ir "salipināt un palaist", jo pabeigt ārstēšanu nav iespēju. Debridement, fix and flap. Pacientus pie mums neizraksta, pacientus no mums evakuē. Kara hospitālis, saprotiet. Lai tālāk ārstē gudri cilvēki. Mēs esam fix and flap speciālisti.
— Mikroķirurģi (LV) (@MicrosurgeryLV) March 29, 2022
Jau iepriekš Libermanis ir stāstījis par darbu Ukrainā, tostarp, minējis, ka regulāri dzirdamas sirēnas par gaisa uzbrukumiem, bet pie tā jau ir pierasts.
Slimnīcas logi ir izlīmēti ar melnu plēvi, un vienīgā laika atskaite ir brīdis, kad ieslēdz un izslēdz gaismu. Tā ir gaismas maksēšana, lai klīnika nebūtu redzama lidaparātiem un artilērijas novērotājiem. Gaisma ir izslēgta no pusastoņiem vakarā līdz pusseptiņiem rītā.
Laikā, kad atļauts lietot gaismu, notiek aktīva karā cietušo operēšana.
