Zinātnieki apgalvo, ka itkā nevainīgais paradums urbināt degunu nemaz nav tik nekaitīgs, vēstīts "The Sun".
Grifitas universitātes, Austrālijā, zinātnieku veiktajā pētījumā, kas tika veikts ar pelēm, atklājās, ka deguna urbināšana var attīstīt un veicināt nopietnu slimību risku.
Pirksta likšana nāsīs var sabojāt deguna iekšējos audus, kuri palīdz aizsargāt organismu no baktēriju ieelpošanas un smadzeņu slimību riska.
Kvīnslendas pētnieku komanda veica testus ar baktērijām, kuras sauc par Chlamydia pneumoniae - tās ir reta veida baktērijas, kas var izraisīt elpceļu infekcijas, piemēram, pneimoniju. Šīs bakterijās ir atklātas arī smadzenēs cilvēkiem ar demenci.
Grifitas universitātes pētnieki atklāja, ka baktērijas Chlamydia pneumoniae "izmantoja nervu, kas stiepjas starp deguna dobumu un smadzenēm, kā invāzijas ceļu, lai iebruktu centrālajā nervu sistēmā". Pētnieki piebilst, ka tad, kad tiek bojātas deguna gļotādas, ko sauc par deguna epitēliju, iespēja inciēties palielinās.
Pētījuma līdzautors Džeimss St. Džons uzsver: "Mēs esam pirmie, kas pierādīja, ka Chlamydia pneumoniae var smadzenēs nokļūt tieši pa degunu, kur tas var izraisīt patoloģijas."
Lai arī pētnieki apgalvo, ka deguna urbināšana var veicināt inficēšanos ar bīstamu baktēriju, šobrīd pētījums veikts vien ar pelēm, tāpēc vēl nav 100% skaidrs, vai tas varētu notikt arī cilvēkiem.
