Langa "uzklūp" filmai "Ilgais ceļš kāpās"

© Ekrānšāviņš no Youtube

"Ilgais ceļš kāpās" ir 1981. gada Latvijas PSR daudzsēriju televīzijas seriāls, melodrāma, lasāms interneta dzīlēs.

Sižetā ir atainots zvejnieka dēla Artūra Bangas un saimnieka meitas Martas Ozolas mīlas stāsts, kas risinās no 1939. gada, cauri Otrā pasaules kara notikumiem līdz 1970. gadiem, kamēr viņi atkal sastopas dzimtajā zemē.

Vikipēdijā lasāms: tāpat kā lielā daļā padomju laikā uzņemto filmu, arī "Ilgajā ceļā kāpās" ir pamatīgi sagrozīti vēsturiskie notikumi, nomelnots Latvijas neatkarības periods un izskaistināts padomju režīms. 1984. gadā vēstulē Latvijas inteliģencei filmā izskaistinātās epizodes raksturo toreiz jau pretpadomju disidents Eduards Berklavs: "Represētās Martas izvešana ir rādīta gandrīz kā ciemos braukšana. Krievi izsūtīto sveštautieti sagaida kā mīļu ciemiņu: paēdina, ierāda atsevišķu istabu dzīvošanai, iesaka rakstīt lūgumu uz Maskavu, un represētā nekavējoši tiek atbrīvota... Vai var vēl vairāk ņirgāties par mūsu un citu tautu traģēdiju, par tiem tūkstošiem, kuru kauli vēl tagad balo tur — ziemeļos?!"

Diskusiju, vai šo filmu var rādīt bez kāda speciālista komentāra, aizsāk dzejniece un sabiedriskā darbiniece Liāna Langa.

"Atkal rādīs sovetisko vēstures stāstu "Ilgais ceļš kāpās". Uzskatu, ka bez televīzijas sagatavota vēsturnieka komentāra pirms katras sērijas šis padomju seriāls ar skaisto Paula mūziku nebūtu rādāms, jo jauc galvu jauniešiem, kā arī leģitimē bijušā okupanta redzējumu," uzskata L. Langa.

Jacquest: Pilnībā piekrītu. Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju, ka visa PSRS laikā radītā māksla ir ļoti kritiski jāpārvērtē. Kolaboracionisms un tamlīdzīgi.

Ieraksta autore: Nu kā var turpināt izrādīt šos sovetiskos izstrādājumus tāpat kā pirms 35+ gadiem? Kā var būt tāda bezatbildības pret nacionālās Latvijas valsts vēsturi un nepieciešamību skaidrot un vēlreiz skaidrot okupācijas periodu?

Dina: Toreiz, kad rādīja, tā bija sensācija, jo pirmo reizi tika pieminēta izsūtīšana. Atceros to momentu, kad Dumpja varonim zvana un saka, "mēs nošāvām komunistu". Atbilde "nu redz cik labi". Visa zāle lokās smieklos.

Kristīne: Un noteikti aizskar represētos, nu vismaz manu ğimeni, tie meli…

Andris: Piekrītu. Salīdzinoši nesen lasīju grāmatu un secināju, ka negribētu, lai mani bērni lasa par labajiem krieviem, rīkļurāvējiem vāciešiem un viņu pakalpiņiem līdzskrējējiem ultranacionālistiem.

Raits: Jauniešiem kāds komentārs derētu, bet mēs gan jau tajos laikos zinājām, kā pareizi jāskatās un par ko jāpriecājas.

Austris: Es arī ne toreiz, ne tagad šajā filmā neredzēju padomju "labumu" slavināšanu. Ir izsūtīšana, skarbā dzīve Sibīrijā, meža brāļi, kas uzbrūk komunistiem. Pietiekoši atklāta filma tiem laikiem. Tad jau "Melānijas hronika" ir ļoti baltiem cimdiem veidota, lai tikai kāds nejustos aizskarts.

Aigars: Kādiem jauniešiem? 95% vidusskolas absolventu nezina ne Pāvulu, ne Lilitu Ozoliņu. Tas, ka 2700 12klasnieku nenokārto matemātiku - tā ir Latvijas trağēdija, ne padomju laiku seriāls televīzijā.

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais