Traģēdija Olainē – trešdien agri no rīta no devītā stāva jumta nolēca vīrietis, bet pēc laika mirušā dzīvesvietā tika atrasta noslepkavota viņa piecus gadus vecā meitiņa. Vīrietis kopā ar bērnu dzīvoja viens, un apkārtējie notikušajam nespēj notic. Kā saka vietējie, nekas neliecināja par traģēdiju, vēsta "Degpunktā".
Pie piecstāvu mājas Zeiferta ielā, kurā dzīvoja piecus gadus vecā meitenīte Milana un viņas tēvs, pieminot bojāgājušo bērnu, sadegtas svecītes un sanestas mantiņas. Tur ceturtdien raidījums “Degpunktā” satika vienu no mirušā vīrieša draugiem. Viņam acīs ir asaras, un viņš nespēj noticēt traģiskajiem notikumiem.
“Kāpēc tā varēja notikt? Cilvēki runā, atsaucas… Cilvēks nevarēja tik tālu aizlidot, paskatieties, kur ir devītais stāvs un kur līķis gulēja. Viņš neaizlēktu līdz turienei. Viņu šeit sita, jo te bija nomests tas cērtamais, vai kā to nosaukt pareizi, es nezinu. [Degpunktā: Mačete?] Mačete te, lūk, gulēja. Viņam te varēja galvu pārdauzīt. Te nav ne asinis, nekā. Kā līdz turienei viņš varēja aizlēkt, jūs man pasakiet?” stāsta mirušā vīrieša draugs.
Vaicāts, vai zina vairāk par meitenītes nāves apstākļiem, vīrietis atbild: “Es atnācu, viņa bija mirusi. Ienāca policists, es piezvanīju 112. Piezvanīju, ka ir vēl viens līķis. Policists pienāca un pateica, ka viņu žņaudza, viss kakls ir zils. Ne ar rokām, ar kaut kādu šļūteni vai ko, es nezinu. Mums visiem pirkstu nospiedumus paņēma. Es neko vairāk nevaru pateikt. Atnācu, atnesu vienkārši mantiņas. Es Milanu ļoti stipri mīlēju.”
43 gadus vecais vīrietis no turpat blakus esošās deviņstāvu ēkas, visticamāk, tomēr nolēca pats, un tas notika ap pussešiem no rīta. Baiso troksni dzirdēja Viesturs. Viņš bija tas, kur uz adresi izsauca mediķus un policiju.
“Paskatījos pa labi, cilvēks gulēja. Kamēr saucu policiju, vēl viens jaunietis gāja. Viņš piegāja, nekādas kustības. Nogāju lejā, izrādās, pazīstams - agrāk kopā vienā struktūrā strādājām. Piezvanīju “ātrajiem”, “ātrie” pateica, lai pamēģinām sirds masāžu, pagriezām uz sāniem, bet galva saplacināta, tur pēc galvas varēja saprast, ka nav dzīvojams. Viņš taisījās braukt strādāt uz ārzemēm, meklēja, ar ko atstāt bērnu, laikam neatrada. Bija normāls, nesen runāju ar viņu, nekādu aizdomu nebija,” stāsta Viesturs.
“Viņš ļoti mīlēja to bērnu,” bilst vīrietis.
