Baleta izrādes apmeklējums sievietē raisa eksistenciālas pārdomas

Senāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas un saule spožāka. Var teikt, ka kopš senseniem laikiem latvieši ir pratuši atrast robežu starp ikdienu un svētkiem - uz baznīcu ejot, vienmēr vilka glaunāko tērpu, un arī teātris, balets vai opera bija tā reize, kad uzvilkt ko glaunāku - sapucēties, citus apskatīt un sevi parādīt.

Nu jau krietni sen nedz teātru, nedz opernama apmeklētāji nepievērš īpašu uzmanību tērpam, ar ko iziet sabiedŗibā. Starp svētku tērpiem bieži pamanāmas botes, džinsi, džemperi un pat sporta tērpi.

Pārdomas ElinaR raksta vietnē "X": "Šovakar apmeklējot baleta izrādi, man radās jautājums: kurā mirklī pārstājām pucēties, ejot uz operu, baletu un teātri? Man reāls kultūršoks Džinsas, botes, topiņš? Nopietni?"

Daudzi noteikti piekritīs, un tikpat daudzi nepiekritīs autores teiktajam.

Arī komentētāji dalās divās pretējās nometnēs - īpaši savu nostāju argumentē tie, kuri uz izrādēm dodas tādā pašā izskatā kā uz veikalu.

"Pucēšanās ir pārvērtēta.."

"Ejam taču skatīties izrādi, nevis parādīt sevi un uz citiem paskatīties. Turklāt daudzi turp steidzas pa galvu pa kaklu tieši no darba un nav laika pucēties."

"Kāpēc būtu kaut kā īpaši jāpucējas, nevis jāiet ikdienas drēbēs? Māksliniekiem būs lielāks prieks vai kas? Vienkārši gribētos saprast, kur ir tas "sāls". Kāpēc džinsos skaitās "slikti"."

"Nevajag būt augstprātīgai. Daži aiziet uz operu 1x mūžā. Tāpēc jau nepirks kleitu un kurpes. Es goda vārds gāju rudenī savā mājas ziemassvētku kleitā un ar kurpēm ar milzu problēma, jo nav izejamās. Priecājaties, ka pati smuka un mazāk par citiem uztraucaties."

"Bet tā ir visā pasaulē, izņemot VIP dārgās vietas parterī, kur dāmas vakarkleitās un kungi smokingos. Tas par operu, bet mums opera maza. Mūzikli un teātri - tur viss pa vienkāršo. No otras puses - labi, ka iet, kaut vai tādi, bet iet."

Tomēr starp pucēšanās noliedzējiem ir daudz tādu, kuri nepakļaujas jaunajai tendencei: "Vienkārši. Sadzīvē ir kancelēta nepieciešamība pēc goda kārtas kā tādas. Tāpēc nav ne operā, ne baznīcā, ne kristībās, kāzās un bērēs. Bet būtu jābūt. Notikumu sevišķums pazudis. Viss tā pašsaprotami un ikdienišķi. Starp citu. Skumīgi, ka paši sev atņemam prieciņu uzcirsties."

"Pāris gadus atpakaļ bija komentārs, ka vācieši ejot uz operu botās un cik tas nekulturāli..., 90% piekrita, tagad jau laikam paši tā dara, globalizācija, rietumu mode? Es eju reti, bet vienmēr uzvalkā, kaklasaite un kurpes nopucētas, ka spīd.., tā ir ļoti laba tradīcija un sajūta."

"Pārsteidz, ka šie cilvēki paši sev nolaupa daļu prieka, jo “sapucēties” pieder pie svētku atmosfēras. Operas apmeklējums tomēr, manuprāt, sastāv no rituāliem, kurus ievērojot pastāv ļoti liela iespēja sasniegt savu kultūrsīko orgasmu."