Piemaskavas ūdenstilpnēs redzētos 2m garos tārpus grib nosaukt Putina vārdā

© SCANPIX/ZUMAPRESS

Netālu no Maskavas esošajās ūdenstilpnēs savairojušies 2 metrus gari tārpi, kuru izskats biedē peldētājus, atsaucoties uz "Moskva24", vēsta fakty.ua.

Piemaskavas ūdenskrātuvēs pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā vietējie iedzīvotāji redzējuši tievus tārpus , kuru garums sasniedz divus metrus, vēsta fakty.ua.

“Tas ir parazītisks tārps, ko tautas valodā sauc par zirga astriem. Patiešām, tas sasniedz garumu līdz diviem metriem. Tagad ir pienācis to pārošanās laiks, tāpēc tie ir redzami savijušies lielos kamolos,” sacīja krievu biologs Pāvels Glazkovs .

Pēc viņa teiktā, šie tārpi vēl nerada briesmas cilvēkiem, taču nav līdz galam skaidrs, kā tie uzvedīsies turpmāk, brīdina zinātnieks.

Daži zinātnieki uzskata, ka šie tārpi būtu janosauc Putina vārdā. Tiesa, nav skaidrs, vai zinātnieki to ir domājuši kā pagodinājumu vai kā ironiju.

Arī Latvijā ir sastopami par "zirga matiem" ("Gordius aquaticus Linneus") sauktie kukaiņu parazīti. Tiesa, to garums nav 2 metri, bet gan 10-15 cm.

2013. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies tieši bezmugurkaulnieku "Gordius aquaticus Linneus"), kas Latvijā ir bieži sastopami kukaiņu parazīti, bet cilvēkiem izraisa nepamatotas bailes, 2013. gadā vēstija lsm.lv.

Latvijas Entomoloģijas biedrība pārstāvis Voldemārs Spuņģis skaidroja, ka matoņi jeb zirga mati pieder atsevišķam dzīvnieku tipam "Nematomorpha", kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "diegveidīgie". Matoņi iztraucēti izloka ķermeni un pat sasienas mezglā.

Matoņi daudziem cilvēkiem izraisa bailes, kam par pamatu ir nostāsti par to bīstamību cilvēkiem. Patiesībā matoņi cilvēkam ir pavisam nekaitīgi, jo parazitē dažādos kukaiņos, teica Spuņģis.

Matoņi ir bieži sastopami visos iekšzemes ūdeņos, kurus vien apdzīvo kukaiņi. Pieaugušus matoņus var novērot lēni peldam ūdenī. Parasti to garums ir 10-15 cm, ķermeņa diametrs nepārsniedz 1 mm, paskaidroja speciālists.

Ja matoņa mātītes izdēto olu apēd kāda ūdens kukaiņa - dzēlējoda, trīsuļoda, makstenes, viendienītes, knišļa, spāres vai mušas - kāpurs, to zarnās no olas izšķiļas kāpurs, izlien caur zarnas sienu un kukaiņa ķermeņa dobumā izveido cistu. Ūdens kukaiņu kāpurus var apēst kukaiņi plēsēji.

Plēsoņu - parasti sienāžu un skrejvaboļu - zarnās no cistas izlien kāpurs, atkal izlaužas caur kukaiņa zarnas sienu un tā vēdera dobumā barojas, līdz kļūst pieaudzis. Matonis pakāpeniski izēd sava saimnieka iekšējos orgānus, saimniekam vēl dzīvam esot.

Kad matonis ir izaudzis, tas izdala olbaltumvielas, kuras iedarbojas uz kukaiņa smadzenēm, izmaina tā uzvedību un liek tam doties ūdenī un noslīkt, tad pieaugušais matonis var izlīst no mirušā saimnieka ķermeņa un atrasties sev labvēlīgā vidē, skaidro Spuņģis.

Svarīgākais