“Vai tiešām nākamā pandēmija var izlauzties no kūstošajiem ledājiem, vai tas ir reāli?” ar šādu jautājumu pēc kādas publikācijas izlasīšanas Latvijas interneta ziņu portālā vēršas Māra. Situāciju pētīja raidījums "Bez Tabu".
“Vai sasalumā patiešām iesprostoti nāvējoši vīrusi? Interesanti, vai arī Latvijai draud briesmas?” jautājumu artavu papildina Māra.
Polārpētnieks Kristaps Lamsters apstiprina, ka globālā sasilšana patiešām dara savu, ledāju kalni grūst un noplok, atklājot arvien vairāk un vairāk līdz šim neizpētītas Zemeslodes daļas un ne tikai.
Ģeologs arī apliecina, ka pēc ledāju atkušanas atrodamas arī tā dēvētās ledus mūmijas jeb sasalušas cilvēku mirstīgās atliekas.
Tomēr tieši maitas jeb beigto dzīvnieku līķi ir kā inkubators dažādiem vīrusiem un baktērijām. Atkūstot ledājiem, potenciāli bīstamās vielas var aizsākt jaunu pandēmiju.
Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs uzsver, ka vīruss nespējot izdzīvot bez sava saimnieka.
Tikmēr epidemiologs Ņikita Trojanskis norāda, ka konkrētās publikācijas autori-zinātnieki vēlējušies pievērst uzmanību atklājumam. Pat ja arī, atkūstot ledājam vai mūžīgā sasaluma kārtai, izdodas uziet, piemēram, dzīvnieka līķi, nepieciešams nākamais ķēdes posms, lai vīruss izplatītos. Piemēram, dzīvnieks, nolaizot maitu, inficēsies pats, bet jau iespējamā saskarē ar cilvēku var nodot vīrusu tālāk, kas savukārt jau var strauji izvērsties epidēmijā vai pat potenciālā pandēmijā.
Līdz ar to arī īpaša vērība jāvelta dzīvnieku infekcijām. Virusoloģija kā nozare esot salīdzinoši jauna - aptuveni 130 gadu, taču tieši Covid-19 pandēmijas laikā tā piedzīvojusi ievērojamu grūdienu. Arī šis vīruss izcēlās no dzīvniekiem - sikspārņiem. Neatkarīgi no līdz šim atklātā, vēl esot daudz nezināmā. Tāpēc nezināmas baktērijas, kas šobrīd vēl guļ mūžīgajā sasalumā, varot būt bīstamas.
“Tur ir diezgan sarežģīts tas proces. Un baidīties no tā, ka tagad viss atkusīs un būs mums katru gadu pandēmija, tā nevajag,” papildina Zrelovs.
