Vajadzēja ērci atstāt līdz nākamajai dienai?; māte sašutusi par Infektoloģijas centra darbu

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Māte sestdienas vakarā vērsusies Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā, lai izrautu sešgadīgajam dēlam piesūkušos ērci un nodotu to analīzēm, taču centrs bijis slēgts, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Laura atceras, ka, spēlējoties dārzā, pamanījusi, ka dēlam krūšu rajonā piesūkusies ērce. Daudz nedomājot, sieviete iesēdinājusi dēlu mašīnā un devusies uz Latvijas Infektoloģijas centra stacionāru. “Infektoloģijas centrs bija ciet, mēs bijām plkst. 19.40, bet strādā viņš līdz 19.00. Es pati neriskēju ērci vilkt ārā, mēs aizbraucām uz bērnu Gaiļezera slimnīcu. Tur, aizpildot anketu, bērns tiek piereģistrēts, un pēc tam aizejam uz procedūru kabinetu, viņam izvelk to ērci, viss kārtībā,” stāsta sešgadnieka mamma.

Lauras dēls nav potēts pret ērču encefalītu, tāpēc māmiņa sākusi uztraukties, vai liktenīgais kukaiņa kodums neapdraud zēna veselību. Nākamajā rītā ar ērci burciņā viņa devusies atpakaļ uz Infektoloģijas centru, lai nodotu to analīzēm, taču izrādījies, ka tā vairs nav derīga pārbaudēm, jo vairs nav dzīva. Mamma ir neizpratnē, vai vajadzēja ērci atstāt piesūkušos līdz nākamajai dienai, kad Infektoloģijas centrs strādā, lai tā būtu derīga pārbaudēm?

Epidemioloģe Antra Bormane skaidro, ka ērci vēlams izņemt pēc iespējas ātrāk, jo, ja ērču encefalīta vīrusu kukainis var cilvēka organismā ievadīt uzreiz, tad var palaimēties, ka borēlijas vīruss, kas atrodas ērču zarnu traktā, tiek ievadīts vēlāk.

Izrādās, ka Infektoloģijas centra stacionāra darba laiks mainīts pagājušajā gadā. Jau kopš septembra iedzīvotājiem nav iespēja izmantot stacionāra pakalpojumus, tostarp izvilkt ērces un nodot tās analīzēm, visu cauru diennakti, bet gan līdz septiņiem vakarā. Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ilga Namniece skaidro, ka šādas izmaiņas neatliekamās pacientu plūsmas uzņemšanas kārtībā veiktas tālab, lai izvērtējot pacienta veselības stāvokli, mērķtiecīgi un precīzi sniegtu konkrētajā brīdī nepieciešamo palīdzību.

“Bez Tabu” skatītāja Laura gan uzsver, ka būtu svarīgi, lai arī pēc pulksten 19.00 vakarā stacionārā būtu pieejams kāds dežūrārsts, kurš varētu pieņemt pacientus, jo ērce pēc izvilkšanas nav, visticamāk, nav ilgdzīvojoša un nododama analīzēm nekavējoties.

Rīgas Austrumu klīniskās universtātes slimnīcas pārstāve Ilga Namniece raidījumam skaidro: “Ērces var nodot ne tikai stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” laboratorijā, to var nodot ļoti daudz privātās laboratorijās, kas piedāvā šo pakalpojumu. Vienkārši, acīmredzot, cilvēkiem ir ieradums. Un ieradumam ir liels spēks, kad viņi dodas uz Latvijas Infektoloģijas centru.”
Nevēlamo asinssūcēju jebkurā diennakts laikā varot izraut, piemēram, Gaiļezera neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, kur tas nekavējoties tiktu nosūtīta uz laboratoriju. Taču Laurai nu atliek vien novērot dēla veselību.

“Pat ja ērce būs inficēta ar ērču encefalīta vīrusu, tad darīt īsti nav vairs iespējams neko.Pirmais vilnis atgādina parastu gripu vai saaukstēšanās infekciju. Tad pēc nedēļas, divām nedēļām nāk otrais vilnis, kad ir šī neiroloģiskā simptomātika, vai tās ir galvassāpes, vemšana, kaut kādas paralīzes - nevaram pakustināt, nevaram norīt. Laima slimībai šis apsārtums ir liels, vismaz 5 centimetri diametrā viņam jābūt. Viņš var būt tajā vietā, kur piesūcās ērce, viņš var būt citā vietā,” norāda BKUS infektoloģe Dace Zavadska.

Citreiz, lai saglabātu ērci dzīvu pēc iespējas ilgāk un nodotu analīzēm, ārsti iesaka to turēt ledusskapī.

Nebūšanas

Var jau pasmieties par leģendu: kad Rīga būs gatava, tad tā nogrims. Vismaz tuvākajā nākotnē Rīgai tas nedraud, jo norit ne tikai vairāk vai mazāk veiksmīga jaunu objektu būvniecība, bet arī jau esošo projektu nemitīga uzlabošana, kas redzamu pienesumu gan nedod.