Ne vienu reizi vien esam pamanījuši kaimiņos ko nelāgu, bet mīļā miera labad novēršamies un izliekamies neredzam. Tomēr, ļoti iespējams, ka vēlāk nāksies nožēlot, ka neesam savlaicīgi reaģējuši un situācijas atrisinājums ir traģiskāks nekā paredzējām.
Mūsu sabiedrība nav pieradusi pie "stučīšanas" - tas laikam vēl no padomju laikiem iesakņojies, ka nav lielāka kauna par kaimiņu nosūdzēšanu jeb tautas vārdiem runājot, "stučīšanu".
Ieraksts mikroblogošanas vietnē "X": "Kaimiņos, aiz sienas, mātes izstrādājums kliedz uz bērniem, "zajebala, bļeģ un nahuj". Tieši, kad mums klusums un mūsu bērni iet gulēt. Arī pa dienu dažreiz. Liekas, ka arī mēdz pērt tos bērnus. Ir kaut kāds veids, kā aizsūtīt sociālos dienestus, lai izglītotu?"
Komentētāji iesaka neklusēt: "Parasti iesniegums pašvaldības policijai."
Autors: "Ar policiju Latvijā negribas ķēpāties, nekas labs nav dzirdēts. Drīzāk, kāds anonīms ziņojums, lai brauc un parunājas sociālais darbinieks, psihologs, kas varētu palīdzēt tam cilvēkam. Lai beidz tiranizēt bērnus."
"No sākuma ir jāsaņemas un jāaiziet pašam un jāpasaka, ka nākamreiz dosies pie dienestiem. Ja (drīzāk kad) tāda nākamā reize pienāk, tad pašvaldības policija."
Ir arī citi viedokļi: "Latvietis parastais… Kur lai kādam nosūdz un caur durvju spraugu skatīties, kad atbrauks. Paņem oļus rokās un aizej parunāties civlēcīgi. Kāpēc “mātes izstrādājums”? Varbūt dāmai ir mega daudz problēmu. Labāk izlamāties, nekā klusībā nožņaudz, jo jumtiņš nošļuka"
Kaimiņos, aiz sienas, mātes izstrādājums kliedz uz bērniem, "zajebala, bļeģ un nahuj". Tieši, kad mums klusums un mūsu bērni iet gulēt. Arī pa dienu dažreiz. Liekas, ka arī mēdz pērt tos bērnus. Ir kaut kāds veids, kā aizsūtīt sociālos dienestus, lai izglītotu?
— Miks Latvis (@MiksLatvis) October 27, 2023
