Ar jaunumiem dalījušies 8 gadus vecā Kurta vecāki, kuri, lai sagādātu līdzekļus smagi slimā dēliņa dzīves atvieglošanai, vairākās Rīgas vietās atvēra "KURTS coffee" kafijas namiņus.
"Ārsti saka, ka Kurts neko nesaprot... No Kurtiņa nav atpakaļejošās reakcijas, viņš nesaka ne jā, ne nē.... nav arī komunikācija ar acīm vai rokām. Kurts ar rociņām necenšas aizsniegt pēc kādas mantiņas...
Visa interese - ielikt pirkstiņus mutē. Pēc operācijas nebija arī tā.... liels un smags atkopšanās laiks, kas matos nevienu vien sirmu matu ir radījis. Nenormāls stress, spriedze un tuvu izmisumam....
Nu ir mierīgāk - ir vēl ortoze, ir neērtības, kas saistītas ar to, ka bērns visu laiku ir mājās un viens no vecākiem ir spiests atteikties no sava darba - jau tā tik grūtajos apstākļos. Pēdējās dieniņās gan ir pastiprinājušās epilepsijas lēkmes, ceram, ka tas ir tāpēc, ka kopš pārbraukšanas mājās ir pagājušas vien pāris dieniņas un Kurts būs pārpriecājies.
Kurts tomēr ar savu skaisto smaidu parāda, ka viss ir labi. Viņš jūtas labi un ir priecīgs mājās būt ar mammu, tēti un māsām," raksta puisēna vecāki.
Kurts Lieldienās atgriezies mājās no Vaivaru rehabilitācijas centra.
Gada sākumā zēns piedzīvoja kājas operāciju - gūžas subluksācijas operāciju. "Bet tikai vienai.... tagad sāku pārdzīvot faktu, ka varbūt tomēr vajadzēja pie vienām sāpēm un negulētajām naktīm operēt abas kājas. Nevaru noliegt - tā celšanās ik pēc 2h mani iedzen panikā," janvārī atklāja Kurta māmiņa. "Operācija gana smaga, bet atlabšanas laiks vēl smagāks un ilgs. Rēķinu, ka 2020. gads mums paies cīnoties ar kājām. Operācija, ģipsis, rehabikitācija, operācija, ģipsis, rehabilitācija..... traki Kurtiņam, traki arī mums."
Savos astoņos gados Kurts nerunā, nestaigā un nekomunicē. "Man nav tās iespējas saklausīt vai saprast kurā brīdī gribas padzerties, paēst vai kā viņš šodien jūtas. Mūsu uzdevums - nodrošināt maksimāli labus dzīves apstākļus, sniegt daudz mīlestības un rūpēties, lai ikdienā būtu ne tikai aizvests uz skoliņu, bet vēl uz masāžu, vingrošanu un baseinu. Tā ir mūsu ikdiena. Mēs neesam trūcīgi, mēs neprasam ziedojumus, bet neskatoties uz to cik daudz mēs strādājam - atbalsts nepieciešams arī mums. Kurta kafejnīcas mērķis ir nevis nodrošināt ģimeni, bet Kurtu - radīt iespēju Kurtam turpināt meklēt izskaidrojumus savam veselības stāvoklim, turpināt rehabilitācijas un veidot uzkrājumu nākotnei. Ar cerību, ka reiz būs zāles arī viņa epilepsijas paveidam," raksta puisēna vecāki.
Tagad Kurta mamm arī šuj un piedāvā iegādāties krāsainas auduma sejas maskas.
