Super! Pilnīga taisnība!
Diemžel skaudra patiesība.Medicīna Rīgā,darbs Rīgā un skolas drīz arī būs Rīgā.Svinam svētkus,Rīgā.
Skumji, bet taisnība...
Absolūta taisnība.......
Taisniba ! Nebus skola ciemaa, nebus aktivitates.Nebus gimenes ar berniem.
Nepareizi. Vispirms ir darbs. Kad bija darbs, tad radās cilvēki apkārt. Tad ģimenes, ciems un visbeidzot, pilsēta. Palasiet (vēstures)grāmatas, ļautiņi! Nekad ne savādāk.
Un 50tajos gados notika tas, kas nebija noticis nekad cilvēces vēsturē. Industrializācijas rezultātā viens kombains uz lauka PĒKŠŅI aizvietoja 50 cilvēkus. Un kopā ar viņiem uz pilsētu aizgāja arī muzikanti, drēbnieki, tirgotāji, krodzinieki, pasts, utt, utt., utt! Un tas ir tikai loģiski- jo darbs kļuva pa spirāli arvien mazāk. Latvijānedaudz vēlāk, jo komunisms balstīja kolektīvo darbaspēku- tostarp laukos, starp kolhoziem! Bet tagad Latvijā ir 77 pilsētas, no kurām 40mit ir nekas vairāk kā ciemi, ar Valku vai Tukumu kā piemēriem! Jo ātrāk aiztaisīt tās beidzamās skolas, slimnīcas, ceļus un "pilsētas"- jo ātrāk cilvēki BEIDZOT sāks domāt par nākotni, nevis gremdēties atmiņās. Dzīve ir mainījusies!
Urbanizācija patiešàm notiek jau sen un ne tikai Latvijā. 50. gados algas bija kolhozos kapeikas , bet darbs no rīta līdz vakaram, tāpēc muka projām īpaši jaunatne, ne jau kombainis aizbaidīja.
Mums golvenie ir Eiropos fondi un uzvõrīšonõs no tiem indivīdiem,cilvēki ir otršķirīgo lieto.
Tādi gudrinieki, kā Ģ.Rungainis, N. Bergs un vēl daudzi citi, uz Eiropeisko attīstības modeli iecentrējušies, uzskata, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu apvienoties uz dzīvi ne vairāk kā trīs, bet vislabāk jau vienā pilsētā, kurā vissiem viss būs pieejams visaugstākajā kvalitātē. Lauk teritorija paliks dažiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un tiem turīgākajiem, kuri spēs iegādāties kādu lauku īpašumu atpūtai.
Tiem, kuriem liekas tikai normāli, ka lauku iedzīvotājiem nāksies pārcelties uz lielākajām pilsētām, gribas piedāvāt pretējo,-kādas stulba politiķu saujiņa pieņemtu lēmumu, ka tikai aiz viņiem vien zināmiem iemesliem, pilsētniekiem jāpārvācas uz laukiem. Še,lūdzu, zeme,simtu gadu nokalpojusi māja un uz priekšu. Bez asfalta, bez sabiedriskā transporta,ne tramvaja,ne mikriņa, ne takša, nekā. Gribi kur tikt, sakrāj,nopērc auto un iemācies to uzturēt bez servisu palīdzības. Bez ielu apgaismojuma, bez sētnieka, kurš piecēlies pirms tevis, lai notīrītu sniegu no namdurvīm. Bez savas pamat profesijas papildus apgūsti visu par lopiem, zemes apstrādi, augkopību, pirmo un pēdējo medicīnisko palīdzību, jo tuvākā slimnīca pa bezceļu desmitiem km. attālumā. Tāpat kā skola, lielveikals, sporta zāle vai kino.
Vai pilsētnieks "n"tajā paaudzē to spētu? Tā piespiedu kārtā. Tas pats ir ar lauku ļaudīm. Viņi gluži tāpat nav ieliekami piespiedu kārtā pilsētā, kaut visus tās labumus solot.
Pilnīgi piekrītu autorei!