Latvijā parasti darba diena sākas jau pulksten 8.00 vai 9.00, taču Oksfordas zinātnieks pamatojis, kāpēc darba dienai nevajadzētu sākties ātrāk par pulksten 10.00, raksta portāls "Brightside".
Oksfordas Universitātes pētnieks Pols Kellijs pētījumu veica Lielbritānijā, apmeklējot dažādas skolas, kur mācību stundas sākas pulksten 10.00 un tādas, kurās mācības sākas pulksten 8.00 no rīta. Pētījums atklājis, ka šīs divas stundas būtiski ietekmē skolēnu produktivitāti, omu un vispārējo veselības stāvokli.
Kellijs norāda, ka mūsu organisms spēj labāk funkcionēt pēc pulksten 10.00. Sākot darba vai skolas gaitas agrāk no rīta, mēs patērējam lieku enerģiju un nervu šūnas.
Tāpat pētnieks norāda, ka cilvēki nespēj mainīt 24 stundu ritmu, jo mēs laiku vērtējam ar prātu nevis redzi kā dzīvnieki, kuri saulei norietot dodas gulēt (vai nakts dzīvnieku gadījumā - mostas). Kad mēs piespiežam sevi celties agrāk, mūsu organisms zaudē tam nepieciešamo miegu un mēs izjūtam stresu, nogurumu un aizkaitinājumu.
Kellijs norāda, ka miega režīms būtiski ietekmē visus mūsu organisma procesus - gremošanas sistēmu, sirdi un asinsvadus, endokrīno sistēmu un citas.
