Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka no 15.aprīļa Latvija atsāks repatriācijas reisus. Šis fakts raisījis bažas daudzu Latvijas iedzīvotāju vidū. Tiek uzdots retorisks jautājums: vai, vedot mājās repatriantus, tādējādi Latvija neriskē "aplipināt" pārējos iedzīvotājus, kuri paklausīgi ir ievērojuši valdības norādījumus nebraukt uz ārzemēm?
"15.aprīlī mēs atsāksim repatriācijas reisus. Organizējot atgriešanos mājup, ņemsim vērā mūsu veselības aprūpes sistēmas spēju, cilvēku skaitu, kā arī dažādos liegumus un ierobežojumus, ko noteikušas citas valstis.
Drīzumā tiks publicēta detalizēta informācija par datumiem un lidostām, no kurām tiks veikti lidojumi. Lūdzu ņemiet vērā, ka ne visi uzreiz varēs rezervēt biļetes. Priekšroka tiks dota tiem, kas šobrīd ir iestrēguši ārpus Eiropas Savienības un tiem, kas atrodas ārpus valsts bez iztikas līdzekļiem vai sociālā nodrošinājuma. Mēs darīsim visu, lai arī pārējie varētu atgriezties Latvijā, cik vien tas ātri būs iespējams. Tiem, kuri ilgstoši dzīvo ārpus Latvijas, lūdzu pagaidām palieciet sāvās mītnes valstīs. Mēs būsim priecīgi jūs satikt pēc ārkārtas situācijas beigām, taču pašlaik gan jūsu valstī, gan starptautiski ieviestie liegumi nav labākais un drošākais laiks ceļošanai," rakstīja Rinkēvičs.
Mikroblogošanas vietnē twitter daudzi pauda neizpratni par šādu rīcību.
"Dīvaina jums atieksme. It kā glābjat vienus pilsoņus, bet tanī pašā laikā pakļaujat riskam citus," teikts kādā komentārā.
Vairāki twitter lietotāji piekrīt apgalvojumam, ka repatriācija rada lielu risku Covid-19 izplatībai.
"Kāpēc Latvijā notiek šie repatriācijas reisi, ja pats sakāt, ka migrācija palielina risku saslimt, kā arī apdraud apkārtējos?? Sanāk ka labā roka nezin ko kreisā dara.. Ar vienu glāb no vīrusa, ar otru palīdz vīrusam izplatīties," teikts kādā komentārā.
Vēl kāds komentētājs norāda, ka Rinkēviča ideja ir pretrunā ar veselības ministres Ilzes Viņķeles iepriekš teikto.
"Kā tas iet kopā ar VM Viņķeles teikto "ar Covid-19 varētu tikt galā līdz Jāņiem, bet Lieldienās jāievēro visi drošības pasākumi"? Tātad uzreiz pēc Lieldienām ir pofig uz visu?" teikts komentārā.
Par repatriāciju pēc 14.aprīļa� pic.twitter.com/SaMfqpKFqA
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 7, 2020
Tikmēr sociālajā tīklā Facebook cilvēki uzsver, cik svarīgi ir repatrinatiem pēc atgriešanās ievērot pašizolāciju.
"Ļoti ceru, ka beidzot arī LV valdība būs tik saprātīga un gādās, lai atbraucēji uzreiz no lidostas tiktu nogādāti izolācijā uz kādu no klusākām viesnīcām OBLIGĀTĀ izolācijā nevis mistiskā pašizolācijā, par kuru daudzi atbraucēji iesmej," teikts kādā komentārā.
Savukārt Rinkēvičs raksta, ka epidemiologi ir pret piespiedu izolāciju.
"Repatrianti tiks kontrolēti, ir gan policijas kontrole, gan citi pasākumi, epidemiologi ir pret piespiedu izolāciju, jo tā veicina lielāku infekcijas izplatību, kā to parādīja pieredze, arī Lietuva ātri no tās atteicās. Atbraucēji nav ne noziedznieki, ne arī visi inficēti, tie ir tādi paši lidzcilvēki ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā mēs," uzsver ministrs.
Vēl kāda Facebook lietotāja pauda bažas, ka līdz ar repatriantu atgriešanos veidosies atkal augšupejoša slimības statistika.
Ārlietu ministrs gan metas aizstāvēt ārzemēs esošos tautiešus.
"Pirmkārt, repatrianti neveido 90% saslimušo, otrkārt, Satversme nosaka to, ka Latvijas pilsoņiem ir tiesības atgriezties un viņi ārzemēs atrodas valsts aizsardzībā, pie tam liela daļa šo cilvēku izceļoja ne jau dzīvot vai strādāt, bet komandējumā, studiju, sporta utt braucienos, ko mums iesākt ar 16 apmaiņas skolēniem Dānijā, kurus gaida vecāki? Treškārt, kādreiz Jūs vai Jūsu tuvinieki var nonākt līdzīgā situācijā, domāju, ka tad Jūs vēlētos, lai valsts Jūs neaizmirstu. Visbeidzot, tiem, kas atgriežas ir jāivēro pašizolācija, daudzi to dara," savu viedokli pauž Rinkēvičs.
Jāatgādina, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets.
Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Lai arī pēdējās dienās tiek saskatīts zināms progress cīņā ar slimību, valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināta par nepilnu mēnesi.
