Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajā tīklā Facebook parādījusui, cik skaistu un neparastu dabas prādību viņai izdevies iemūžināt. Runa ir par tā saucamajiem ledusmatiem.
Kā tiek vēstīts Ilmāra Tīrmaņa materiālā "lsm.lv", ledusmati, tautā saukti arī par sarmas ziediem, kādā vietā rodas vien tad, kad tur ir, pirmkārt, pietiekams mitrums, otrkārt - kad gaisa temperatūra tur „grozās ap nulli” (turklāt vismaz divas trīs stundas tā saglabājas noturīga) un, treškārt, ja tai laikā ir arī noturīgs bezvējš. Tomēr vēl svarīgāk: jābūt nedzīvai koksnei, uz kuras ledusmatiem veidoties, un - pats galvenais! - jābūt šī procesa izraisītājam, konkrētai noteiktas sugas sēnei.
Ledusmati ir īpaši strukturēts ledus, kas neskaitāmu, savstarpēji satuvinātu, tievu pavedienu kopas veidolā aizstiepjas prom no beigta koka. Katra pavediena caurmērs ir aptuveni simtdaļa milimetra. Ledus „aukliņu” kumšķi var būt visādās formās - daždažādi izlocījušies un savijušies.
Latvijā savdabīgie, baltie veidojumi atrodami dažāda vecuma lapkoku vai jauktajos mežos rudens otrajā pusē, arī ziemā. Tie pamanāmi uz koku un krūmu dažāda resnuma mirušiem gabaliem, parasti, uz lapu koku (retumis egļu) trupekļiem un vienīgi uz plikas (ar mizu nesegtas) koksnes, tikai dāsni porainās vietās.
Ledusmatu veidošanās apstākļiem nepieciešamās prasības nekombinējas īpaši bieži, tāpēc „cukurvate” mežā novērojama relatīvi reti. Toties pašsaprotami, ka tā mēdz uzrasties vienā un tajā pašā vietā ne vienu vien reizi.
