Jaukā 27. februāra rītā Zane ar draugu mēro ceļu pa šoseju, kas savieno Tukumu un Jelgavu. Pēc priekšā lēnāk braucošas automašīnas apdzīšanas pēkšņi uzmirdzas zila gaismiņa.
"Brauc lēni. Pēc spidometra izskatījās zem 50 kilometriem stundā. Nu, pabraucām garām. Pabraucām garām, un aizmugurē braucošais ieslēdz zilās ugunis: “Stāviet malā!” Jā, netrafaretā policijas automašīna," raidījumam "Bez Tabu" stāsta Zane.
Šoferis saņem pārkāpuma protokolu par automašīnas apdzīšanu vietā, kur apdzīšana ir aizliegta. Zane gan norāda, ka ceļotāji izbrauca uz šosejas vietā, kur nekādas aizlieguma zīmes neesot bijušas.
"Pie pagrieziena uz Džūksti ir uzstādīta zīme “50” un “Apdzīt aizliegts”. Aizlieguma zīme līdz kurienei darbojas? It kā līdz nākamajam krustojumam. Un nākamajam krustojumam vajadzētu būt tur, kur mēs esam. Lēmumu mēģinājām pārsūdzēt, bet lēmumu atstāja negrozītu. Rezultāts ir 11 naudas soda vienības [55 eiro] un divi soda punkti," viņa stāsta.
Zane ar draugu jau grasījās samierināties ar policijas lēmumu, taču aprīļa nogalē, vēlreiz braucot pa šo ceļa posmu, Zane pamana jaunas četras ceļazīmes - divas maksimālā ātruma ierobežojuma zīmes [50 km/h] un divas brīdinājuma zīmes par priekšā esošu krustojumu ar mazāk svarīgu ceļu. Pēc Zanes domām, šīm ceļazīmēm vajadzēja būt uzstādītām arī pārkāpuma fiksēšanas brīdī.
Zane akcentē, ka krustojums nav mainīts, izvietotas tikai jaunas ceļazīmes. Līdz ar to arī pārkāpuma fiksēšanas brīdī konkrētā ceļu šķērsošanās vieta bija krustojums. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis šādam apgalvojumam gan nepiekrīt.
"Pārsvarā cilvēki iekrīt uz to, ka tas ceļš, kas tā kā pienāk tam galvenajam ceļam, uz tā ir uzstādīta zīme “Dodiet ceļu”. Un cilvēki to traktē kā krustojumu. Šeit ir jāatceras, ka, piemēram, izbrauktuves no blakus teritorijām, un tas nekas, ka tur ir uzstādīta zīme “Dodiet ceļu”, no kaut kādām privātmāju teritorijām un tamlīdzīgām vietām, tas neatceļ aizlieguma zīmes darbības zonu. Zīmes darbības zona atceļas tikai tajā vietā, kur ir apzīmēts krustojums," skaidfro Irbītis.
Izbraucot uz šosejas no ceļa, kas nav krustojums, pirms tā neesot atkārtoti jāizvieto apdzīšanas aizlieguma zīmes. Irbītis gan akcentē, ka labā prakse no ceļu uzturētājiem ir atbilstoša horizontālā apzīmējuma ieklāšana, proti, apdzīšanas aizlieguma zīmes darbības zonā vajadzētu būt baltai nepārtrauktajai līnijai.
Valsts policija kļūdas pārkāpuma fiksēšanā nesaskata, norādot, ka likumsargi savu darbu paveikuši godam. Tikmēr sodītais šoferītis gan centies apmānīt policiju, norādot, ka esot izgriezies uz šosejas no jau pieminētā krustojuma. Tas arī redzams operatīvā transportlīdzekļa videoierakstā.
Valsts policija video ierakstu izsniegt negrasās, taču uzsver, ka vainīgais autovadītājs ir informēts par šādiem pierādījumiem. Lai arī šobrīd konkrētā ceļu šķērsošanās vieta ir apzīmēta kā krustojums, ceļu satiksmes noteikumi stājas spēkā līdz ar zīmju uzstādīšanas brīdi.