Kāds Latvijas iedzīvotājs sociālajā tīklā Facebook atklāti dalījies ar savu pieredzi par to, kā izslimoja Covid-19.
Viņš uzsver, ka dalās ar savu pieredzi, ja nu kādam noder informācijai.
"Kopš aizvērās kinoteātri un palika skaidrs, ka šī izklaides industrijas daļa ir nolikta uz pauzes, darbā tika nolemts par strādāšanu no mājām, ievērojot visas aktuālās drošības normas. Par cik manai mīļotajai nācās turpināt strādāt ofisā (kurā neviens nebija saslimis) un pārvietoties turp un atpakaļ ar sabiedrisko transportu, vienīgais kur pa dienu šad un tad izgāju - uz netālajiem RIMI, MEGO un ELVI. Kā arī ciemojos pie mammas, kura turpat kaimiņos dzīvo un šad un tad satiku pa kādam no rajona.
Pašās marta beigās, sestdienas rīts sākās ar mīļotās temperatūru - ap 37,8. Pirms tam tādu būtisku simptomu nebija. Nevelkot laiku garumā, viņa pieteicās Gulbja laboratorijā jau no paša rīta un jau pēc vairākām stundām saņēmām atbildi, ka tests ir pozitīvs. Pirmdien no rīta man viss bija OK, pa dienu aizgāju pāris stundas pagulēt un uzmodos no ķermenī esošās saguruma un kaulu laušanas sajūtām. Temperatūra bija ap 37,5, iesnas un klepus - ne vairāk, kā ikdienā. Uzreiz padevu ziņu savam ģimenes ārstam, ka gribētu veikt testu, jo ir pamats aizdomām. Testu nodevu nākamajā dienā, temperatūra joprojām bija, kā arī sāka pamazām pastiprināties iesnas un klepus sāka pazust garša un smarža. Pozitīvo testa atbildi saņēmu tajā pašā dienā. Ģimenes ārste ieteica lietot kaut ko no tā paša, ko parasti lieto saaukstēšanās vai gripas gadījumā. Dzērām daudz ūdens, C vitamīnu, pēc vajadzības paracetamolu, pretapaukstēšanās pulverus, brontex, plaušu tējas, upeņu tējas (arī ar kaut ko karstumu pastiprinošu klāt) utml.
Un tad nāca trakākais, ko nemaz negaidīju.
Man nav tādu izteiktu problēmu ar asinsspiedienu, bet laikam kaut kas no vec un vecvecākiem ir mantots šajā sakarā, līdz ar to kādreiz ir nācies palietot kaut kādas spiedienu regulējošas zāles. Piektdienas rītā es pamodos ar pamatīgu reiboni - galva bija kā piebāzta ar vati un slikta dūša. Aparāts uzrādīja 195/107. Operatīvi pieslēdzu klāt ģimenes ārsti, kura tikpat operatīvi palīdzēja ar receptēm, jo tās zāles, kuras glabājās mājās, kaut kā negribēja iedarboties. Nākamās pusotras nedēļas man likās kā vesels mēnesis - gulēt es varēju tikai sēdus, jo noliekot galvu uz spilvena, man vienkārši sāka palikt slikti - gan slikta dūša, gan galva reiba, gan drebuļi mainījās ar karstuma uzplūdiem un pa lielam arī - miegs tā īpaši nemaz nenāca. Sēdēju gultā tumsā un blenzu uz loga pusi, mēģinot aizmigt, kas arī reizēm uz kādu pusstundu izdevās. Līdz ar to no rīta vairs nevarēju saprast vai man ir slikti no slimošanas, vai vienkārši no tā, ka nakts bija praktiski negulēta.
Pa to laiku sāka pazust temperatūra, kura izzuda uz kādām pāris dienām, lai atkal uz pāris dienām atgrieztos - bija nedaudz pāri 37. Iesnas gāja uz beigām, vēl klepus bija, degunā un mutē pilnīga bezgarša plus vēl degunā visu laiku bija tāda nepatīkama smaka, kaut kas līdzīgs ir bijis stiprās iesnās. Taču tad, kad klepus un iesnas pārgāja, bezgarša un bezsmarža neatjaunojās. Tās sāka parādīties tikai kaut kur dažu dienu atpakaļ. Temperatūra stabili pazuda kaut kur ap Lieldienām, spiediens vēl lēkāja, man bija gultasfobija, jo reāli jau iedomājoties par to stāvokli kurā pavadu nakti, man negribējās gultu pat redzēt. Bija pie rokas stipras zāles, ja nu spiediens atkal uzlec augstu gaisā un zāles, ko dzeru no rīta regulēšanai.
Uz to brīdi lietojām (un joprojām lietojam) C vitamīnu, vairāk neko, jo bez manām spiediena problēmām, ne man, ne mīļotajai nekādu citu simptomu nebija. Pamazām mans spiediens nostabilizējās uz +/- 120/80, bet no tām ikdienas zālēm, kuru dozu es samazināju, vēl joprojām ir kaut kādi nelieli blakusefekti - galva tāda neskaidra brīžiem, taču pazuda visi nelabumi, reiboņi, aukstuma un karstuma uzplūdi utt. Savu 21. dienu kopš pozitīvā testa es sagaidīju možs un izgulējies ar miljards seriālu un filmu skatīšanās pieredzi aiz muguras. Jā, sākumā dēļ spiediena bija grūti skatīties uz ekrāna notiekošo, jo ļoti acis un galvu gurdināja ātras ekrāna darbības vērošana. Tad pienāca brīdis otram testam, kurš uzrādīja negatīvu un aiznākamajā dienā atkārtotais arī bija negatīvs. Jūtos labi, ja neskaita, ka ir neaprakstāmi piegriezies sēdēt dzīvoklī. Vairāk dēļ tā, ka ja kaut kas nepieciešams, neviens no mums nevar pat aiziet uz veikalu un palūdzot draugiem atgādāt kaut ko no mums nepieciešamā, vienmēr nācās ievērot divas lietas - neaizmirst pasūtīt tieši to, ko vajag un tajā pašā laikā ievērot pieklājības robežas pasūtīto lietu daudzumā.
Mūsu dzīvošanās pa mājām joprojām turpinās, jo mīļotajai gan otrais, gan trešais tests joprojām ir pozitīvs, simptomu gan nekādu vairs nav.
Pāris lietas nobeigumā. Kopumā mūsu ēšanas paradumi neko nemainījās un pat nepalika biežāki ar lielākām porcijām. Vēlmi uzēst aizstājām ar ūdens daudzumu - vismaz kādus 3-4L dienā katrs izdzērām. Galvenais, lai ir kāds, kurš var to visu jums atgādāt," raksta vīrietis, izsakot pateicību saviem tuviniekiem.
Pēc viņa domām, saslimšanu ar Covid-19 var salīdzināt ar loteriju.
"Man ir pārliecība, ka aplipināšanās ir vairāk kā loterija - tu vari mazgāt visu un dezinficēt, bet īsti nekad tu nespēsi apstrādāt 100% visu un tad, kad liekas viss ir drošībai izdarīts, sazin no kurienes TAS ir klāt," piebilst Facebook lietotājs.
Jāpiebilst, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti seši jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 818 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši trīspadsmit Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.
