Producents un pasākumu organizētājs Juris Millers sociālajos tīklos atklāj, ka Zemgales tiesa Bauskā uzsākusi skatīt viņa prasību pret Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Millers savā Facebook profilā publicējis ierakstu, kurā atklāj, ka 11. februārī Bauskas tiesa sāks izskatīt viņa prasību pret Latvijas Zinātņu akadēmiju.
"Šodien Zemgales tiesa Bauskā sāks skatīt manu prasību pret Latvijas Zinātņu akadēmiju par koncertzāles "Rīga" izveides gaitā tās atjaunošanā veikto ieguldījumu (daļas) piedziņu no LZA 433 000 EUR apmērā. Ilustrācijas labajā pusē redzamais cilvēks - Ojārs Spārītis ir tas, kura dēļ šī tiesvedība bija jāierosina, un kurš klusībā cerēja, ka man neizdosies savākt valsts nodevas nomaksai nepieciešamo summu. Izdevās. Un šodien sāksies tiesa. Mans mērķis nav attiesāt no LZA naudu (kuras tai, patiesībā, nemaz nav). Mans mērķsi ri panākt, lai tiesvedības gaitā LZA ir spiesta parakstīt mierizlīgumu un man būtu iespēja atjaunot koncertzāles "Rīga" darbību, kuras nepieciešamību asi izjūt Latvijas kultūras sabiedrība, " raskta Millers.
Viņš arī atgādina, ka "2014. gadā man un manai komandai izdevās pirmsavārijas stāvoklī esošās LZA telpas pārvērst par visiem standartiem atbilstošu publisko telpu."
"Nepilnos 4 mēnešos. Kopš attēla labajā pusē redzamais indivīds ir saņēmis valdījumu pār šīm telpām ir pagājuši vairāk nekā 6 mēneši. Telpas joprojām ir aizzīmogotas, tajās nav apkures, elektrības, ventilācijas. Izbijušais kultūras ministrs, kura LZA prezidenta pilnavaru termiņš drīz beigsies, apzināti iznīcina valsts īpašumu. Tas ir - visas sabiedrības īpašumu. Lieki teikt, ka telpas būtu iespējams atjaunot aptuveni ,mēneša laikā. Ir pagājuši turpat 7 mēneši. Vai vēl kādam ir jautājumi par LZA ēkā mājojošo padomju laiku zinātnes dinozauru fosīliju spriestspēju?" skarbi izsakās Millers.
LETA jau ziņoja, ka starp koncertzāli un LZA noritējušas vairākas tiesvedības. Lai tiesas notiktu pēc iespējas ātrāk, izskatāmās lietas no Rīgas tika pārceltas uz Daugavpils tiesu. LZA 2015. gada jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli, to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. LZA vairākkārt pieprasīja atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle turpināja veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.