ar mani atkal runā kaijas - tā gadi'jumā nav narkomānu himna?
Mēdz būt tādi rīti, kad mazā kaija caur kaprūti ir aizlidojusi tālumā, bet galva sāp,mute izkaltusi....
«Egils Levits ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus. Viņš spēj visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos».
/Māra Zālīte/
Ar mani ir līdzīgi. Kad iztukšoju pudeli šņabja, varu paredzēt nākotni un runāt visās pasaules valodās.
Ar mani atkal runā kaijas.... magoņu laukā...veļu laikā....
Nu, nesmej, nesmej..! Magone varbūt mazliet fleitē, bet man arī dzīvē, agrā jaunībā, nācās komunicēt ar vienu garu. Izjūtas nebija patīkamas.
Un ko tad viņš darija? Man par laimi nav nācies ar to sastapties,bet man bija kaķulis.Un vienu vakaru viņš ar kādu "sarunājās" skatoties stūrī.Draudzīgi,bet man kaut kā neomolīgi palika.
Spoks lika man rakt. Kad jautāju, kāpēc, atbildēja, ka atradums man noderēšot. Vispār garš stāsts par to, kā raku, ko atradu un kas notika ar tiem cilvēkiem, kas arī piedalījās rakšanā.
Jā, arī mans kaķis "sarunājās" reaģēja uz kaut ko man neredzamu dzīvoklī neilgi pēc manas sievas nomiršanas.