Pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļas ieguvējs Kaspars Daugaviņš žurnāla izdevumam "SANTA" atklāj profesijas patiesās aizkulises.
Smagākajos brīžos mēģinu atcerēties divas lietas: ka ārkārtīgi mīlu savu darbu - hokeju - un vienmēr esmu gribējis izdarīt to, kas citiem nav izdevies. Man ir bijuši divi mērķi - būt visjaunākajam hokejistam, kas iekļuvis pieaugušo izlasē, un spēlēt NHL. Abus esmu sasniedzis,
žurnālā stāsta Latvijas hokeja izlases kapteinis.
Hokejs sportistu nav žēlojis, bet no Daugaviņa prasījis daudz:
Kopumā man ir mega laba dzīve. Tā ir prasījusi daudz veselības, man ir bijušas četrpadsmit operācijas, esmu redzējis, kā laukumā mirst cilvēks, esmu spēlējis ar lauztu roku un pēc spēles nonācis reanimācijā. Bet pats to esmu izvēlējies un esmu tam morāli sagatavots. Tā ir panākumu cena un darba daļa. Astoņpadsmit gadus Latvijas izlasē jutos, ka vienmēr zaudēju. Ar to nevar sadzīvot, to var tikai neizrādīt, bet sāp tik un tā. Lielu uzvaru dzīvē ir maz.
