Cilvēku novecošana ir neapstādināma, tāpēc daudziem no mums nākas lemt par to, kā mūsu vecāki pavadīs savu dzīves nogali. Savos lēmumos un pieredzē par šo tēmu “Ģimene burkā” iknedēļas raidījumā "Burku studijā!" dalās arī aktrise Rēzija Kalniņa.
Šī gada novembrī apritēja 5. gadadiena kopš Rēzijas Kalniņas mammas došanās viņsaulē. Nacionālā teātra aktrise Helga Dancberga mūžībā devās 77 gadu vecumā, dzīves nogale bijusi smaga un bērni uzņēmušies rūpes par mammu.
Rēzija Kalniņa atminas, kā sākotnēji nopirkuši dzīvokli mammai netālu no viņiem: "Viņa nekad nebūtu varējusi būt atkarīga ne no viena. Mēs to viņai nevarējām nodarīt. Tāpēc bija labāk, ka esam viņai ļoti tuvu, mēs viņu vērojām pat ar slēpto kameru, lai sekotu līdzi, kā viņai iet. Bet mamma nekad nebūtu bijusi ar mieru dzīvot pie kāda no mums. Kad mēs sapratām, ka demence ņem virsroku un ir bīstami atstāt viņu vienu pašu, pieņēmām lēmumu tomēr likt mammu pansionātā.”
Aktrise atklāj, ka laikā, kad mamma aizgājusi, ģimene nekavējoties devusies uz slimnīcu un turpinājuši sarunāties ar mammu, palīdzot viņai nokļūt līdz gaismai. “Tādos brīžos ir jābūt blakus, ir jārunā un jākalpo kā gidam. Taču pats traumatiskākais moments bija apziņa, ka tuvam un mīļam cilvēkam vairs nevarēšu pieskarties,” ar sāpēm atminas Rēzija Kalniņa.
