Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.
Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.
Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.
Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.
Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.
Inflācija un cilvēku skaita samazināšanās aizvien turpina deldēt Latvijas tirdzniecības nozares apmērus. Var izteikt pieļāvumu, ka tuvākajā laikā pārdoto preču apjoma kritums beigsies, kaut gan naudas izteiksmē tirdzniecība vēl varētu sarukt saistībā ar potenciāli sagaidāmo deflāciju.
Neraugoties uz visai nepārliecinošo ekonomisko fonu šobrīd, nākamais gads varētu solīt izaugsmi lielākajai daļai Latvijas tautsaimniecības nozaru. Pieauguma procenti, visticamāk, būs diezgan neizteiksmīgi. Turklāt ar atrunu, ka pasauli nepāršalks kāda šobrīd neparedzēta un liela krīze.
Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Iepriekš notikusī iedzīvotāju maku iztukšošanās augstās inflācijas ietekmē, kam tagad vēl pievienojusies ekonomiskā lejupslīde, kā arī ziņas par to, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazinās, nerada priecīgu noskaņojumu un varbūt kādam pat liek apšaubīt Latvijas attīstības perspektīvas un valsts kā tādas saglabāšanos arī turpmāk. Vai tiešām viss ir bezcerīgi, centīsimies noskaidrot, izmantojot dažādus datus.
Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Šomēnes vēl ne un varbūt arī vēl nākamajā nē, taču ir diezgan ticams, ka nākamā gada sākumā Latvijā inflācija būs izzudusi un tās vietā mūsu valsts ekonomiku būs pārņēmusi deflācija. Par to liek domāt jaunākā informācija par to, kā mainās patēriņa cenas mūsu valstī.
Ziņas par pasaules ekonomikas bremzēšanos jau ir kļuvušas par visai ierastu parādību. Tomēr šobrīd ierastajām bažām nāk klāt jaunas – problēmas ekonomikā apdraud arī pasaules tautsaimniecības vilcējspēkus. Tā nav laba ziņa Latvijai.
Latvijas valdībai vajadzētu pamosties un sākt kaut ko darīt pēc tāda pliķa kā priekšlikums nelaist “Rail Baltica” dzelzceļa trasi cauri Rīgas pilsētai un lidostai, kur Latvija sākusi būvēt simtiem miljonus eiro vērtas dzelzceļa stacijas.
Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskā konferencē pasaules līmeņa eksperti iezīmējuši kļūdas, no kurām valstij būtu jāizvairās, ar nosacījumu, ja tā tiecas uz ekonomikas izaugsmi.
Pretēji iepriekš paustajām pesimistiskajam prognozēm mūsu valsts ekonomiskais samazinājums ir bijis samērā niecīgs. Diemžēl arī nākotnes priekšvēstneši nav tie labākie. Uz pagaidām pieticīgā ekonomikas krituma fona tas neļauj paredzēt, ka visas nedienas ir galā.
Latvijas uzņēmumi šā gada trešajā ceturksnī kopumā ir pelnījuši mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. Tomēr arī Latvijā ir nozares, kuras spējušas gūt pat pieckārt lielāku peļņu.