Lai gan energoresursu cenu samazināšanās, striktā Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas politika, kā arī iedzīvotāju pirktspējas izsīkums liek domāt par turpmāku inflācijas samazināšanos, Latvijas ekonomikā darbojas arī daži līdz galam neizpētīti faktori, kas ļauj uzņēmumiem uzturēt augstu cenu līmeni.
Pagājušais gads Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir vainagojies ar valdību parādu slogu samazināšanos, un varētu pat šķietami izvirzīt hipotēzi, ka beidzot “vecais kontinents” sācis nostāties uz finansiāli atbildīgākas takas un novērst potenciālos ekonomiskos apdraudējumus nākotnē. Taču ir ļoti augsta iespējamība, ka labās ieceres var nepiepildīties tāpēc, ka mainījusies konjunktūra globālajā finanšu tirgū.
Patēriņa cenu indeksa pieaugums, lai gan bremzējas, tomēr diezin vai tik lielā mērā, lai tas šķistu pietiekami mūsu valsts “mazajiem” ikdienas soļa veicējiem. Mājsaimniecību tēriņi turpina pieaugt krietni straujāk nekā vidējā darba samaksa valstī, tādējādi iedzīvotāju finansiālo iespēju kapacitāte rūk, mazinot iespējas arī ekonomikai augt uz lielāka patēriņa rēķina.
Nebanku kreditētāji padara pieejamus aizņēmumus 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku Latvijā, kuriem ir ieņēmumu ir avoti, bet nav iespēju saņemt aizdevumus bankās.
Pārtikas mazumtirdzniecības dati pēdējā laikā vieš aizvien lielāku satraukumu. Apjomu kritums, kas tiek mērīts salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi), vēsta, ka, rēķinot fiziskā izteiksmē, mūsu valstī realizētās pārtikas apjoms turpina samazināties.
Jaunākie rūpniecības produkcijas izlaides dati aizvien skaidrāk apliecina, ka iepriekš izteiktās prognozes par to, ka Latvijas tautsaimniecība šogad varētu piedzīvot pieticīgu izaugsmi dažu procentu desmitdaļu apmērā, var nepiepildīties. Gada sākums mūsu ekonomikai ir bijis visai daudzsološs uz kopējā pasaules un kaimiņvalstu fona, taču pavasara atnākšana diemžēl nesusi tik negatīvas korekcijas, ka cerības uz pozitīvu dinamiku dilst kā karstā pannā iemesta sviesta pika.
Ekonomikas līkloči pēdējā gada laikā bijuši veicinoši straujam dzīves dārdzības pieaugumam, tomēr šobrīd ar aizvien lielāku pārliecību var izvirzīt hipotēzi, ka šis process pamazām kļūst par pagātni. Pēdējā laikā redzam aizvien izteiktāku cenu kritumu pasaules preču biržās, kas pamazām ietekmē arī kopējo izmaksu un cenu līmeni.
Pēc pašreizējos apstākļos samērā laba gada sākuma tā turpinājums šķiet Latvijas tautsaimniecībai mazāk daudzsološs. Tas diemžēl var nozīmēt arī to, ka iedzīvotāju iespējas nopelnīt dienišķo iztiku var samazināties. Vienlaikus, visticamāk, arī cenas saruks.
Lai arī pēdējā laikā atsevišķi makroekonomiskie pavērsieni, tajā skaitā arī lielā inflācija, ir ļoti nepatīkami un var likt šaubīties par finansiālo drošību nākotnē, atsevišķu uzņēmēju aptauju pēdējie rezultāti arī vienkāršajam darbarūķim var šķist visai iepriecinoši. Proti, ir liela iespējamība, ka jau tuvākajos mēnešos pieprasījums pēc darba rokām palielināsies, bet tas savukārt liecina, ka pieaugs arī caurmēra darbarūķa algu saņemoša iedzīvotāja iespējas nopelnīt un justies finansiāli labāk.
Latviju ir pāršalcis piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.
Jaunākās pasaules ekonomikas prognozes Starptautiskā valūtas fonda (SVF) skatījumā nav neko iepriecinošas, proti, šogad globālās ekonomikas attīstība būs vārga un lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Monetārās organizācijas prognozēs gan nav iekļauti radikāli scenāriji, kas būtu saistīti ar tālāku banku sektora šūpošanos, Ķīnas nekustamā īpašuma sektora sabrukumu vai parādu krīzes atkārotu atsākšanos.
Augstā inflācija un kredītlikmju pieaugums ir ievērojami patukšojuši iedzīvotāju makus, samazinot iespējas veikt uzkrājumus nākotnei, taču šāda situācija nav akmenī iecirsta, turklāt lielai sabiedrības daļai aizvien atliek nauda, ko noguldīt. Līdz ar to var kliedēt ik pa laikam izskanošos mītus, ka Latvijas iedzīvotāju kabatas ir pilnībā iztukšotas.
Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomika ievērojami sabremzējās un gadu noslēdza uz recesijas robežas, vairumam uzņēmējdarbības sektoru nebūtu pamata lielām sūdzībām. Aizgājušā gada ceturtais ceturksnis vainagojies ar visai ievērojamu peļņas kāpumu, kas lielā mērā ir skaidrojams ar valstī pieaugošo inflāciju. Proti, lai arī izmaksas ir lielākas, pieliekot pie preču vai pakalpojumu cenas, pieaugošās izmaksas ir iespējams ar uzviju kompensēt.
Trešdien Latvija saņēma ilgi gaidīto ziņu par jūtamāku inflācijas samazināšanos, nekā bijām pieredzējuši iepriekš, tomēr par pašu patēriņa cenu indeksa samazināšanos šobrīd svarīgāk būtu zināt, vai notikušais kritums nav novēlots. Tieši atbilde uz šo jautājumu nozīmētu, vai mūsu valsts ekonomiskā aprite saglabāsies tāda, kāda ir patlaban, ar cerībām uz straujāku izaugsmi, vai arī varētu piepildīties pesimistiskākie scenāriji.
Lielo centrālo banku centieni nobremzēt inflāciju uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rēķina strādā tikai daļēji. Monetāro sargu politika, kas vērsta uz aizdevumu likmju pieaugumu, tomēr bremzē aktivitāti pasaules nekustamā īpašuma tirgos un līdz ar to arī celtniecībā. Tas savukārt samazina pieprasījumu pēc kokmateriāliem un citām būvniecībā nepieciešamajām precēm, kam ir būtiska nozīme arī mūsu valsts eksporta portfelī.
Pagājušais gads veicināja strauju Latvijā saražoto lauksaimniecības produktu cenu kāpumu, savukārt šogad uz deflāciju orientēto tendenču ietekmē cenas varētu visai pamanāmi sarukt. Domājams, ka to sajutīs arī Latvijas patērētāji pie veikalu kasēm.
Pasaules ekonomisko problēmu uzkrāšanās nav labvēlīga nedz Latvijas, nedz citu valstu ražotājiem un sevi jau ir pieteikusi statistikas datos. Vienlaikus ir arī pa kādai labai ziņai, kas liecina, ka rūpnieku skatījumā tirgus konjunktūra kļuvusi labāka. Tikmēr reālie produkcijas izlaides dati pakļauti pilnīgi pretējām tendencēm, ar kopējo ievirzi nedaudz sarukt.
Neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem riskiem, Latvijas ekonomikai pagaidām ir izdevies izvairīties no krituma, kas aizvien ļauj saglabāt zemu bezdarba līmeni un pretendēt uz algu pieaugumu. Tā rezultātā, par spīti lielajai inflācijai, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte saglabājas samērā augsta, stutējot arī kopējo tautsaimniecību.