VAKARA ZIŅAS. Kristīnes Garklāvas ķepaiņu saime

Iemīļotā TV personība Kristīne Garklāva ir dabas mīļotāja un dzīvnieku draugs. Pozitīvās un iedvesmojošās Kristīnes ģimenē mīt septiņi dzīvnieki: divi kaķi dzīvo Rīgā, bet trīs kaķi un divi suņi – dzimtas lauku mājās. Iknedēļas tradīcija ir sestdienās un svētdienas apciemot gan vecākus, gan laukos mītošos četrkājainos draugus. Diemžēl pandēmijas dēļ ir jāsamierinās ne tikai ar ilgošanos pēc cilvēkiem, bet arī pēc dzīvniekiem.

Ģimenes sastāvdaļa

Kristīne priecājas par to, ka suņi un kaķi sadzīvo draudzīgi. Laukos aukstos ziemas vakarus kustoņu kompānija pavada iekštelpās, vien šad un tad pastaigājoties laukā. Toties Rīgas kaķi mēdz izstrādāt visādas jautrības. Piemēram, nakts vidū murrātāji pēkšņi izlemj, ka pienācis īstais laiks uzsākt skaļas spēles. Taču dzīvniekiem piemīt arī augsti attīstīta empātija. Četrkājainie draugi ļoti sajūt cilvēku emocijas un atnāk īstajā brīdī, lai samīļotos vai aprunātos. Kā uzsver Kristīne, viena no burvīgajām lietām ir tā, ka dzīvnieki kļūst par neatņemamu ģimenes sastāvdaļu, ar viņiem gribas kopā pavadīt laiku.

Rīgas kaķi

«Rīgā dzīvo viens kaķītis, kurš mūsu ģimenē ienāca, jo palika bez aprūpētāja. Otrs kaķis ienāca, pateicoties «Dzīvnieku SOS» [Dzīvnieku aizsardzības biedrība]. Kaķenīte Biksis ieradās Latvijas simtgadē, neilgi pirms 18. novembra. Man šķita, ka vajag izdarīt kaut ko foršu, tāpēc izlēmām par labu kaķenītei Biksim, kas tika atrasta, kā noprotu, Maskavas rajonā uz ielas pie tramvaja sliedēm.»

Mikija gribēja laukos

Kristīne turpina stāstu: «Trešais, kas pieklīda Rīgā, ir kaķis, kurš ļoti gribēja dzīvot laukos. Katru reizi, kad braucam uz laukiem, ņemam kaķus līdzi. Mikija nolēma, ka dzīvos laukos. Viņa pieklīda pirms pieciem gadiem Sarkandaugavā un regulāri braukāja līdzi uz laukiem. Kad bija jābrauc atpakaļ uz Rīgu, viņa sāka slēpties. Sapratām, ka viņai ļoti gribas palikt laukos. Manuprāt, dzīvnieki ļoti daudz pasaka priekšā, kā viņi gribētu labāk. Mums atliek mēģināt izvēlēties sadzīvošanas modeli.»

Melnais Auto

«Laukos ir melns suns, vārdā Auto, kas nāk no patversmes «Mežvairogi». Kad sunītis ienāca mūsu ģimenē, manuprāt, viņš bija teju astoņus gadus vecs. Mūsu mājās viņam sākās otrā jaunība. Patversmē teica, ka neviens neņem dzīvniekus, kuri ir septiņus astoņus gadus veci. To var saprast, jo par vecu sunīti ir jārūpējas vairāk. Tomēr es varētu iedrošināt cilvēkus, jo dzīvnieks šādā vecumā ir ar stabilu raksturu un ļoti novērtē dzīvi. Var paiet kāds brīdis, kamēr mājas mīlulis pielāgojas, bet mums tas notika ļoti ātri. Ir milzīgs prieks par to, ka mūsu uzskati par to, kā viņam būtu labāk, sakrita ar to, kā viss īstenojās dzīvē. Esam ļoti laimīgi, priecīgi par to, ka Auto ir mūsu dzīvē. Šis sunītis ir brīnišķīgs. Mēs viņu sajutām kā savējo, pat neskatījāmies pasē, cik viņam gadu. Mums viņš iepatikās. Bieži vien vecie sunīši patversmē tā arī nesagaida savus saimniekus. Bet cilvēki var paņemt šos dzīvniekus un dot labas vecumdienas, palīdzēt un palutināt.»

Priekšnieks Lūsītis

Rudais kaķis Lūsītis pats noskatīja Kristīnes Garklāvas māju. TV personība ir ievērojusi liktenīgas sakritības: bieži vien tieši dzīvnieki izvēlas mājvietu. Rudais kaķis ar krāšņo kažociņu dzīvo laukos un uzskata, ka ir citu dzīvnieku un arī cilvēku priekšnieks. Lūsīti respektē arī abi suņi. Kaķis ir ļoti spēcīga personība, tādēļ droši var teikt, ka viņam piemīt barvedim nepieciešamās rakstura iezīmes. Mazajam zvēru karalim ļoti patīk fotografēties. Kristīne par to iesmej: «Ko tu skaistam padarīsi?» Lūsītis ir atsaucīgs un aktīvs kaķis, viņš bieži dodas kopā ar Kristīni garākās pastaigās gar mežmalu.

Paslēpju meistars Kurmis

Garspalvainais taksis Kurmis ir melnā suņa Auto kompanjons un draugs, abi laiku pavada kopā. Kristīnes mājās Kurmis nokļuva no draugu ģimenes. TV personības mājās jau iepriekš mitinājās garspalvainais taksītis, kurš diemžēl devās uz labākiem medību laukiem. Liktenīga sakritība ir tāda, ka Kurmis ir iepriekšējā ģimenes mīluļa radinieks. Mazais suņuks mēdz klusiņām paslēpties mašīnā. Viltīgo ceļabiedru Kristīne parasti pamana tikai tad, kad nobraukts jau krietns gabals.

Cilvēkam jābūt atbildīgam

«Pandēmija daudzos cilvēkos izraisa vēlmi pieņemt dzīvniekus no patversmes. Tas, manuprāt, būtu forši, ja tikai vēlme nenoplaktu arī pēc pandēmijas beigām. Man liekas, ka cilvēkam vienmēr jābūt atbildīgam par lēmumu, kad viņš izlemj - ģimenē ienāks mājdzīvnieks. Jābūt gatavam rūpēties visu dzīvnieciņa mūžu. Vienmēr vajag saprast, ka dzīvniekam ir dažādi attīstības posmi. Kamēr suns vai kaķis ir mazs, viņš uzvedas līdzīgi mazam bērnam. Tajā laikā ar viņu ir jāstrādā, jāmāca un jārūpējas daudz vairāk. Tas, protams, prasa laiku un uzmanību. Šķiet, ka būtiskākais ir apzināties savas iespējas. Apzināties, ka tā ir dzīva būtne.

Kas ir pozitīvi? Ka iegūsti brīnišķīgu draugu un ģimenes locekli. Man jau šķiet, ka ir ļoti jauki, ja mājās ir dzīva radībiņa. Tas rada mājīgumu. Mums mājas mīluļi ir gan pieklīduši, gan paņemti no patversmes, bet vienmēr esam devuši viņiem mājas. Dzīvnieki mums ir bijuši visu laiku, jau kopš manas bērnības,» saka Kristīne.