Cilvēkēdājam Dmitrijam prokurors prasīja nāvessodu. Tolaik, deviņdesmito gadu vidū, to izpildīja nošaujot. Un tad augstākais soda mērs Latvijā vēl nebija atcelts. Tiesa lēma, ka pietiks ar desmit gadu ilgu cietumsodu. Šis bija salīdzinoši nesens notikums, un kanibāls sodu jau izcietis...
Dmitrijs bija tikai 26 gadus vecs, kad viņu tiesāja ar sevišķu cietsirdību veiktā tīšā slepkavībā un upura gaļas ēšanā. Viņš nogalināja 47 gadus veco Natāliju. Tas noticis 1994. gada 15. jūnijā Rīgas centrā, Elizabetes ielā, kur Natālija esot atnākusi ciemos. Laikraksts «Rīgas Balss» rakstīja: kanibāls pirmo pieredzi šajā jomā, pēc paša stāstiem, ieguvis Angolā, dienēdams speciālo uzdevumu karaspēkā. Pēc tam viņš mācījies Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Ekonomikas fakultātē, pēdējā laikā strādājis par namdari. Kanibāls klāstījis, ka par viņu 20 gadus vecākā sieviete dzērumā it kā kļuvusi agresīva un arī viņš, gaidot savu draudzeni Lindu, negaidot sajutis pie kakla kaut ko aukstu. Jaunais vīrietis saķēris uzbrucējas roku ar tajā satverto skrūvgriezi un iespēris vienu reizi viņai ar ceļgalu pa kaklu. Uzbrucēja uzreiz nomirusi. Pēc tam Dmitrijs mirušajai nogriezis rokas un kājas, lai līķi būtu vieglāk noslēpt. Arī galvu nogriezis un apracis Imantas mežā, netālu no Natālijas dzīvesvietas. Pārējās ķermeņa daļas nav paguvis nekur norakt, lai gan, zinot turpmākos notikumus, jāapšauba viņa nolūki.
Proti, Dmitrijs prasmīgi sadalījis ķermeni, izņēmis nieres, liesu, aknas, dzemdi un sirdi. Tas viss salikts maisos un novietots uz balkona un ledusskapī. Kad cilvēkēdājs parādīja sadalītā ķermeņa daļas savam neticīgajam pudelesbrālim, tas nolēma ziņot policijai. Un neba tādēļ, lai kanibāls tiktu sodīts, bet tāpēc, ka pats bija iepriekš pārkāpis likumu un baidījās, ka tiks turēts aizdomās arī par šo slepkavību. Visur nozieguma vietā bija viņa pirkstu nospiedumi...
Tiesas sēdē kļuva zināms, ka Dmitrijs nonāvētās sievietes gaļu iebarojis savai draudzenei, kura bija Natālijas kaimiņiene - abas dzīvoja deviņu stāvu daudzdzīvokļu ēkā Rīgā, Kurzemes prospektā. Lindai gan šķitusi aizdomīga gaļas nokrāsa, taču draugs paskaidrojis, ka tāda esot jēra gaļas īpatnība. Abi mielojušies ar cilvēka gaļu, un Linda neko nelāgu neesot nojautusi.
Vēlāk žurnālisti aprakstīja nozieguma vietu - virtuvē, priekšistabā un vannasistabā bija redzami milzīgi asins traipi. Uz plaukta nolikta gaļas mašīna, kurā vēlāk tiesu medicīniskais eksperts konstatējis cilvēka gaļas paliekas. Ar asinīm notašķītajā ledusskapi dažādos traukos - liesa un iekšas, rakstīts laikrakstā «Diena».
Atklājās, ka Rīgas kanibāls jau pirms gada savā dzīvoklī ievilinājis sievieti, kuru, pēc kaimiņu stāstītā, fiziski mocījis. Upuris mīklainos apstākļos nomira, bet krimināllieta pret Dmitriju pārtraukta. Viņa bijusī sieva liecinājusi, ka vīram patikušas videofilmas ar slepkavības vai spīdzināšanas ainām. Dažreiz Dmitrijs kopā ar kādu paziņu braukuši uz morgu Jelgavā, kur strādājis viņam pazīstams cilvēks. Morgā Dmitrijam paticis vērot, kā medicīniskai apskatei tiek uzšķērsti līķi.
Dmitrijs noliedza savu vainu viņam celtajā apsūdzībā, lai gan bija zināms, ka viņš izlauza zelta zobu kronīšus nonāvētajai Natālijai un pārdeva. Kā var spriest no lietas materiāliem, ar to pašu skrūvgriezi, ar kuru viņam it kā uzbrucis upuris. Bijusi vajadzīga nauda alkoholam. Pirms tam viņš vaicājis pēc sava paziņas pases, lai varētu notirgot kronīšus. Kanibāls tika apsūdzēts par slepkavību ar nodomu vainu pastiprinošos apstākļos un ar sevišķu cietsirdību un par mantas nolaupīšanu. Bet Latvijas Kriminālkodeksā nebija panta, kas paredzētu sodu par cilvēkēšanu. Izmeklēšanā arī pierādīts, ka Dmitrijam bijusi personības psihopatizācija, bet tā ir tikai neliela psihiskā novirze, tāpēc viņu nevarēja uzskatīt par psihiski nepieskaitāmu.
****
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!