Dzejnieka Jāņa Petera rakstītajā tekstā un Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izdziedātajā dziesmā par rudacīti tā arī netop skaidrs, kāpēc tieši rudu acu īpašniece ir izpelnījusies īpašu ievērību. Toties Dainu skapja mantojums atklāj, ka vīrieši ar rudām acīm gan nav bijuši cieņā.
Lūk, kā rudači raksturoti Dainu skapja mantojumā:
«Es puišeli cauri redzu:
Tam puišelim rudas acis, Tas dzers sievas asariņas.»
Un vēl:
«Es pazinu to puisīti Asariņu dzērājiņu: Sārti vaigi, rudas acis,
Pasarkani matu gali.»
Lai te nepārmestu vīriešu noniecināšanu, jāteic, ka tautasdziesmās, kas attiecas uz brūti un brūtgānu, tiek pausta nepārprotama attieksme. Ja mīļāks ir pašu dēls vai brālis, kurš apņem sievu, tad, sēdinot pie galda, viņam tiek ierādīta saules puse, bet tautu meitai rudacei - ziemeļu puse. Un, protams, pretēji - ja mīļās meitas vai māsas laulenis ir ar rudām acīm, tad viņš tiek ieskapēts kaut kur ziemeļu pusē. Arī Rainis nav metis līkumu nepatikai vai piesardzīgai attieksmei pret rudām acīm. Šveicē sacerētajā lugā «Krauklītis» viņš atstājis vārdus:
«Ļauna diena gaida tevis, Svešu slieksni tupēdama, Rudas acis bolīdama, Zilus zobus šņakstīdama.»
Ja krietni pameklē, tad rakstītos tekstos ir atrodamas atsauces pat uz zili rudām acīm, lai gan šāds tonis nepavisam nešķiet dabā sastopams. Tomēr, ja ir violetas acis (kā leģendārajai aktrisei Elizabetei Teilorei, kuru ar tādu acu krāsu gleznojis slavenais Endijs Vorhols), kālab lai nebūtu arī rudas. Tās pašas brūnās vien ir, tikai ne tik sulīgā tonī kā gatavām ķiršogām, drīzāk - sarkanīgi brūnā rūsas tonī. Par zilu, zaļu, brūnu, pelēku acu nosaukumu ir skaidrs, bet rudas... Dīvains apzīmējums. Tomēr, ņemot palīgā lietuviešu valodu, viss kļūt daudz saprotamāk vismaz fonētiski: lietuviešu valodā «rudaplaukis» ir rudmatis; brūnmatis; sarkanmatis.
Kāda acu krāsa dota, ar tādu jādzīvo, lai gan atceros gadījumu, kad pamatskolā pēc vasaras brīvlaika uz kāpnēm sastapu skolasbiedreni un viņas acu krāsa bija mainījusies - vairs neatceros, vai no zilas uz brūnu vai pretēji. Lai vai kā, tās bija jau citas acis.
Starp Latvijas iedzīvotājiem visizplatītākā acu krāsa esot pelēkzila, liecina aptauja, kuras mērķis 2012. gadā bija noskaidrot, kādā krāsā ir Latvijā dzīvojošo cilvēku acis. Pelēcīgi zila acu krāsa ir 32 % iedzīvotāju. Otra izplatītākā acu krāsa - pelēcīgi zaļā, ar kādu apveltīti 16 % aptaujāto. Izteikti zilas acis ir 14 % iedzīvotāju, bet katram desmitajam Latvijā dzīvojošajam acis ir brūnā krāsā. Zaļganbrūnas un zaļas acis Latvijā ir attiecīgi 11 % un 9 % iedzīvotāju, un tikai 2 % katra acs ir atšķirīgā krāsā. (Avots: www.manaslecas.lv)
Lai kurš izgudroja teicienu par acīm kā dvēseles spoguli, viņš būs nošāvis greizi, jo nevar zināt, kā ar dvēseles izpēti, taču, skatoties acīs, var diagnosticēt veselības problēmas gan. 2014. gadā portāls «nra.lv» vēstīja, ka pēc acīm var diagnosticēt slimības, bet Pitsburgas universitātes (ASV) pētnieki uzskata, ka acu krāsa «atbild» par organisma reakciju uz sāpēm un... pat noslieci uz alkoholu. Pētnieki savus secinājumus publicējuši ikgadējā rakstu krājumā, ko izdod Amerikas sāpju izpētes biedrība. Pētījumā, kurā piedalījās 58 grūtnieces, noskaidrots, ka gaišāku acu īpašnieces dzemdībās izjuta mazākas sāpes, turklāt viņas arī daudz mazākā mērā piemeklēja pirmsdzemdību un pēcdzemdību depresija, viņām vispār bija daudz dzīvespriecīgāks noskaņojums. Pētnieki uzskata, ka atbilde uz jautājumu, kāpēc tā, meklējama gēnos. Līdz šim tika uzskatīts, ka acu krāsu nosaka viens konkrēts gēns, bet, izrādās, par acu krāsu «atbild» 12-13 gēnu variācijas. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj acu krāsu noteikt, piemēram, arī tad, ja eksperta rokās nonāk cilvēka ādas daļiņas, un pat tad būs iespējams precīzi pateikt, kādas krāsas acis ir cilvēkam - zilas, pelēkas, brūnas, zaļas...
Turklāt gēni, kas nosaka acu krāsu, ir saistīti arī ar citiem procesiem organismā. Piemēram, gēns NCX4 «ir atbildīgs» par tumšu acu krāsu, vienlaikus arī kontrolē olbaltumvielas, kas saistītas ar sāpju sajūtu. Bet pārmantojamā aknu slimība, kas tiek saukta par Dabina-Džonsona sindromu, noved pie tā, ka šūnās veidojas brūns pigments, kas saistīts ar melanīna uzkrāšanos. Tieši tas acis «iekrāso» brūnas un vienlaikus provocē sāpes un nogurumu. Pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem ar gaišu acu krāsu ir lielāka vēlme pēc alkohola nekā tumšacainajiem. Arī kāre pēc alkohola ir saistīta ar melanīna līmeni organismā - jo tas ir zemāks, jo lielāka iespējamā tieksme pēc spirtotiem dzērieniem.
Melanīns ietekmē arī smadzeņu darbību - jo vairāk tā ir organismā, jo ātrāk norit domāšanas process.
Var ticēt, var neticēt tam, ko cenšas iegalvot dažādu testu sastādītāji, bet, lūk, viņu skaidrojumā tieši rudači esot īpašākie no īpašajiem - vienpaši, sapņaini, ar rozā brillēm apveltīti, pārmērīgi jūtīgi. Ar viņiem jāapietas uzmanīgi, lai nesāpinātu, un līdzcilvēkiem tas var būt apgrūtinoši. Toties rudacīši ir ļoti strādīgi, darba lietās uz viņiem var paļauties, jo viņi vilks, līdz kritīs, bet visu izdarīs. Un neesot labāka drauga par rudacainu cilvēku.