Astrologa un ārsta Zahārija Stopija uzvārds nedaudz pārveidotā formā ir saglabāts Stopiņu pagasta nosaukumā. Stopijs ir dzimis ap 1535. gadu, dzīvojis Daktermuižā, tagadējā Upesleju ciematā, pie Mazās Juglas upes.
Rīgas brīvpilsētas ārsts, astronoms un astrologs Zahārijs Stopijs 16. gadsimtā bija viens no trim sava laika ievērojamiem cilvēkiem Rīgā, kurš no Polijas karaļa ieguva zemes īpašumu Rīgas tuvumā. Zināms, ka Stopijs izdeva kalendāru (1565), aprēķināja Saturna un Marsa konjunkciju (1592. gada 8. jūnijā), kā arī paredzēja Saules un divus Mēness aptumsumus. Jāuzsver, ka viņš bija pirmais rīdzinieks, kurš novēroja debesu spīdekļus. Un viņš bija tik pašapzinīgs, ka paziņoja savus aprēķinus par… ne vairāk, ne mazāk - grēku plūdiem. Tolaik valstu un pilsētu robežas bija citas, tāpēc Stopijs tiklab ir piederīgs Stopiņiem, kā arī Rīgai.
Zahārijs (citviet raksta - Zaharijs vai Cahārijs) Stopijs ir dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā, nepilnu 60 gadu vecumā. Dzimis kā Zahārijs Štope Polijā, Breslavā (tagad Vroclava). Mācīts vīrs, studējis medicīnu Vācijā. Pēc mācībām viņu uzaicināja kļūt par Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma ārstu. Informācija par Stopiju un viņa dzimtu ir atrodama senās avīzēs, lielākoties vācu valodā. Labi, ka ir internets, jo tīmeklī redzams, ka mūsdienās kāds no šīs senās dzimtas veido Stopiju (Stopiusu) dzimtas koku, un Zahārijs ir tajā ierakstīts. Pateicoties drukātam vārdam un bibliotēkām, varam uzzināt vismaz kādu nieku, kādēļ Zahārijs Stopijs joprojām ir pieminēšanas vērts.
To atgādinājusi Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas galvenā bibliogrāfe Gunta Jaunmuktāne (publikācija «Latvijas Vēstnesī», 19.10.2004., Nr. 165): «Pirmo pastāvīgo Rīgas kalendāru 1554. gadam sastādīja Rīgas arhibīskapa ārsts Tarkvīnijs Šnellenborgs, bet tas nav saglabājies. Taču saglabājies ir cita Rīgas ārsta un astrologa Zaharija Stopija sastādītais un Kēnigsbergā izdotais «Schreib calender auf das Jahr 1565».
Zahārijs Stopijs bija ļoti pašpārliecināts, un, kamēr citi vēl strīdējās, viņš paziņoja, ka 1565. gads ir 5527. gads no pasaules radīšanas, 3871. gads no grēku plūdiem, 3074. gads no pirmajām Lieldienām un Vasarsvētkiem utt.
Stopija pienākumos ietilpa kalendāra veidošana nākamajam gadam, norādot dienas, kas labvēlīgas labības sēšanai, koku ciršanai, acu pilienu lietošanai u.tml. Stopija sastādītais kalendārs tādējādi ir vecākais Rīgā saglabājies laika skaitīšanas «dokuments». Akadēmiķis Jānis Stradiņš rakstījis, ka Zaharijs Stopijs 1565. gadā Kēnigsbergā iespieda pirmo kalendāru «Rīgas horizontam» un bija pirmais rīdzinieks, kurš novēroja debesu spīdekļus, piemēram, 1578. gada komētu, kā arī veidoja plašu saimniecisku rokasgrāmatu «Liefländische Ökonomie» (tā gan palikusi rokrakstā). 1569. gadā Rostokā izdeva viņa doktora grāda promocijas darbu «Runa pret pseidomediķu apgalvojumiem». Viņa spalvai pieder arī astroloģisks traktāts «Judicium astrologicum vom Comet Sterne», ko izglītotais vīrs veltīja Kurzemes hercoga Gotharda sievai Annai.
Savukārt 2011. gadā Latvijas Valsts vēstures arhīvs izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstādi «No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam». Un, re, Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir Zahārija Stopija (Zacharias Stopius) vēstule hercogam Gothardam, rakstīta 1577. gadā Rīgā.
Hercogs Gothards Ketlers interesējās par astroloģiju un neatteicās uzklausīt pareģojumus. Turklāt 1567. gadā valdnieks savā dienestā pieņēma Rīgas pilsētas fiziķi (ārstu) Stopiju. Tolaik ārsts, astronoms un astrologs bija trīs vienā - tie, kuri ārstēja, sekoja arī debess ķermeņu kustībai un pētīja to likumsakarības, ko izmantoja gan ārstniecībā, gan prognožu veidošanā. Vēstulē Stopijs paziņo, ka pārsūta hercogam astroloģisko prognozi, ko izveidojis Lībekas fiziķis un astrologs, kurš lietojis citādas metodes nekā Stopijs. 1577. gadā tika gaidīta Lielās komētas parādīšanās, tolaik to māņticīgi uzskatīja par lielu nelaimju vēstnesi, bet nekādu kaitējumu tā nenodarīja. Tieši šo komētu novēroja cits ar Latviju saistīts astronoms un astrologs Tiho Brahe.
Zahārijs Stopijs apmetās muižā tagadējā Upesleju ciematā, pie Mazās Juglas. Pie sava īpašuma Stopijs tika, aizdodot naudu Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Karalis viņam atdarīja, atlīdzinot ar zemes īpašumu, kas gan bija jānopērk, tomēr pašam sava muiža - tas nav slikti, par to var arī samaksāt. Stopijs šajā laikā bija precējies, un ģimenei vajadzēja dzīvesvietu.
1577. gadā pēc konflikta ar Rīgas rāti Stopijs atteicās no pilsētas ārsta amata, dzīvoja savā muižā un nodarbojās ar astronomiju, astroloģiju un lauksaimniecību un savus novērojumus pierakstīja. Stopija dzīves laikā viņa novērojumi netika izdoti, bet pēc nāves - gan.
Teritoriālās reformas rezultātā Stopiņu novada vairs nav, tagad ir pagasts, un tā ģerbonī un karogā uz zila fona mirdz trīs astoņzaru zvaigznes - tādā veidā izmantots Stopiju dzimtas ģerboņa fragments kā goda apliecinājums novada vēstures veidotājam.