Debesu kopkorim jauns diriģents. Jānim Zirnim aizejot

Gada pēdējais mēnesis diemžēl sākās ar sēru vēsti – 2. decembra naktī ceļu uz Mūžību uzsācis izcilais kordiriģents un pedagogs Jānis Zirnis (01.03.1944.–02.12.2023.). Cilvēks, no kura staroja labestība un sirds siltums un kurš, lai cik lieli būtu viņa nopelni un panākumi, nekad nekļuva tādēļ lepns un iedomīgs. Tādu – sirsnīgu, atvērtu un ļoti vienkāršu – Jāni Zirni atcerēsies viņa koristi. Viņš bija cilvēks, kurš nav spējis dzīvot bez divām lietām – bez laukiem un bez mūzikas. Un, protams, arī ne bez sporta – Jānim Zirnim savulaik bija pirmā klase slēpošanā!

Pirmoreiz par dziesmu svētku virsdiriģentu Jānis Zirnis kļuva 1990. gadā, kad notika XX Vispārējie latviešu dziesmu un X latviešu deju svētki. Tie bija neaizmirstami kaut vai ar to vien, ka atkal plīvoja Latvijas valsts sarkanbaltsarkanie karogi. Toreiz lielajā kopkorī piedalījās 20 399 dziedātāji. Pēc šiem svētkiem kā virsdiriģents Jānis Zirnis šajos latviešiem tik svarīgajos dziedāšanas svētkos piedalījās vēl četras reizes - 1993., 1998., 2003. un 2008. gadā.

Mācoties Staiceles pamatskolas 1. klasē, Jānis Zirnis sapņojis ne jau par notīm un mūziku; tolaik viņa lielā vēlme bijusi kļūt par lokomotīves vadītāju. Šajā profesijā strādāja krusttēvs, kurš labprāt laidis savu krustdēlu pie vadības pults, protams, visu stingri uzraugot. Pēc daudziem gadiem liktenim labpatikās par šo naivo bērnības sapni pasmaidīt, un Jānis Zirnis kļuva par Zasulauka kluba sieviešu kora «Ausma» diriģentu, kurā bija ap 30 dalībnieču. Šo darbu viņam piedāvāja pedagogs Jānis Ozoliņš. Tas gan notika daudz vēlāk.

«Nākamajā rītā pēc astotās klases izlaiduma mans dziedāšanas skolotājs Valdis Biezais paņēma mani aiz rokas - tev jābrauc stāties Cēsu «muziķenē», tev ir dotības. Aizbraucu. Gribēju mācīties trompeti spēlēt, bet, tā kā pratu tikai vienu gammu, bija jāraksta īpašs iesniegums. Direktors vēl teica: rakstīt jau var, bet tāds mazīts augumā,» tā vēlāk par savu skolas laiku stāstījis Jānis Zirnis. «Kad es gatavojos eksāmeniem - spēlēju klavieres, liku visiem, lai man maisa, lai traucē, bet es tikai spēlēju savu. «Muziķenē» pavisam drīz mani pūtēju orķestrī ielika - iedeva altīti rokās, atsēdināja un lika pūst.» (Avots: Helmane I. Saulgrieži nošu lapās jeb Monologi par Jāni Zirni.// Latvijas Jaunatne, Nr. 110, 23.06.1990., 8. lapa.)

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļa sekmīgi tika pabeigta un iegūta pat pirmā praktiskā pieredze, diriģējot Kūduma ciema jaukto kori. Viņš arī bija atradis savu instrumentu - saksofonu. Nākamais pakāpiens Jāņa Zirņa izglītībā bija studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā pie Jāņa Ozoliņa, kuru absolvējis 1969. gadā. Studiju laikā viņam laimējies nokļūt pie labiem pasniedzējiem - Aivara Krūmiņa un Aivara Zītara, kas bija džezmeņi. Tagad tas izklausās varbūt pat smieklīgi, bet, sākot dzīvi galvaspilsētā, pirmā uzstāšanās vieta Jānim Zirnim bija Centrālcietuma klubs, kur klausītāju rindās sēdēja ne jau ieslodzītie, bet gan normāli cilvēki - no ielas. Studenti tur spēlējuši mūzikas instrumentus, jo tas nodrošināja papildu ienākumus. Nākamā regulārā uzstāšanās vieta Zirnim bija Medicīnas darbinieku nams, pēc tā - Skolotāju nams. Pēc tam sākās darbs ar jau pieminēto kori «Ausma», kas 1977. gada dziesmu svētkos ieguva otro vietu. Pēc tam notika kas pilnīgi neticams, vismaz pašam Jānim Zirnim pilnīgi noteikti.

Un tad kā zibens no skaidrām debesīm nāca Imanta Kokara piedāvājums Jānim Zirnim iestāties konservatorijā vēlreiz. Tas beidzās ar Vasilija Sinaiska Simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas klases absolvēšanu 1982. gadā, savukārt 2004. gadā diriģents ieguva maģistra grādu.

Jānis Zirnis diriģējis korus «Ausma», «Skaņupe» (kā otrais diriģents aiz Haralda Medņa), Madonas rajona skolotāju kori, jaukto kori «Ogre» un Dobeles rajona skolotāju kori «Sidrabe». Savulaik bijis Cēsu, Ogres, Madonas, Dobeles rajonu un Jelgavas pilsētas koru virsdiriģents, kā arī Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors. 

2008. gadā saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Zirņa tuviniekiem un bijušajiem koristiem!