Iespējams, homoseksuāli orientēta vīrieša greizsirdība novedusi pie kārtējās slepkavības Kurzemē: agrāk tiesāts vīrietis jau iepriekš vairākas reizes smagi piekāvis, bet pēdējā reizē līdz nāvei sitis savu upuri.
Kameras nefiksē parkā notiekošo
Līdz šim salīdzinoši mierīgo Kuldīgas ikdienu satricinājusi ziņa par Pilsētas dārzā atrastu nogalinātu cilvēku. 52 gadus vecajam vīrietim konstatēta galvas trauma, bijusi pamatīgi sasista seja. Mirušo atrada 6. februāra rītā, »VZ« zina stāstīt kāda aculieciniece, kura torīt, īsinot ceļu, cauri parkam devusies uz darbu. «Vīrietis gulēja netālu no gājēju takas gravā, šķiet, ar seju uz leju. Policija ar mašīnas gaismām spīdināja un mēģināja saskatīt, kas īsti noticis. Likumsargi izskatījās apjukuši, jo īsti neorientējās, kur atrodas un vai šī vieta tiek fiksēta videokamerās, kas ļautu vieglāk noskaidrot notikušā apstākļus. Diemžēl pilsētā izslavētās videokameras, kuras palīdz policistiem notvert pīpējošus jauniešus un cilvēkus ar atvērtām alkohola pudelēm, lai arī izvietotas parkā, nefiksē gravā notiekošo,» atklāj sieviete. No pilsētā runātā viņa dzirdējusi, ka vidējā vecumā esošais vīrietis dzīvo Pārventā – pāris kilometru attālumā no līķa atrašanas vietas. «Līdz šim pilsētā un it īpaši šajā parkā, kur atrodas arī muzejs, varējām justies droši. Mūsu pilsēta ir mierīga, tāpēc arī šo notikumu cenšamies aizmirst un domāt labas domas,» nosaka kuldīdzniece.
Savukārt citi pilsētnieki ir agresīvāk noskaņoti un klāsta, ka pilsētā vairs nevar justies droši un pat dažu metru attālumā no policijas ēkas notiekot kautiņi, taču likumsargiem neesot plāna, kā situāciju uzlabot. «Un, lūk, rezultāts. To cilvēku jau sita ne reizi vien, bet nevienam nebija daļas, kas vainīgs, tad nu tagad viņš ir miris un beidzot vainīgais esot aizturēts, bet diemžēl par vēlu,» dusmīgs ir kuldīdznieks Atvars. Policijā »VZ« apstiprināja, ka «ir izdevies aizturēt personu, kuras saistība ar vīrieša nāvi tiek pārbaudīta». Esot zināms, ka aizturētais jau agrāk ir bijis tiesāts, taču sīkāka informācija netikšot izpausta.
Atradis sev nepareizos draugus
Ventas ielā, kur visu mūžu dzīvojis nu jau mirušais Andis, vīrieti labi pazinuši. Tiesa, par traģēdiju un tās apstākļiem kaimiņiem informācijas nav. «Es tikai šorīt uzzināju, ka viņš nogalināts,» saka kaimiņmājā dzīvojoša pensionāre vairāk nekā nedēļu pēc notikušā. «Vai dieniņ, jauns cilvēks bija! Tā jau ir – draugi un alkohols, nemaz negribas runāt.» «Dzirdēju, ka viņš atrasts beigts. Andis bija tāds diezgan normāls cilvēks, atceros viņu kopš mazām dienām. Pēdējā laikā gan viņš mīlēja iedzert. Viņš bija «sasities» kopā ar tādiem riktīgi kriminālajiem, staigāja te pa pilsētu tāds bars, pievāca visu, kas nebija labi nolikts,» atklāj kaimiņš Oļģerts. Savukārt kaimiņiene Dina izsaka dziļu nožēlu, ka Anda vairs nav: «Žēl, tiešām žēl. Viņš bija kluss, normāls puišelis. Gribētos zināt, kad Andi glabās, lai varētu aiziet no lāga kaimiņa atvadīties. Nekādi nesanākt satikt Anda vienīgo tuvinieku – māsu.» Dinas kundze stāsta, ka vīrieša mamma mirusi jau sen, tēvs nomiris pirms trim gadiem. «Andis palika pilnīgi bez iztikas līdzekļiem, māsa, cik nu varēja, tik palīdzēja. Kamēr tēvs bija dzīvs, viņš dēlu pieskatīja, abi pārtika no vienas pensijas.» Kaimiņiene atzīst, ka Andim nav paticis strādāt. Daudzus gadus vīrietis strādājis par ātrās palīdzības šoferi, pāris gadus bijis šoferis gaterī. «Tad sākās tie juku laiki, viņš it kā atrada citu darbu, nostrādāja divus mēnešus, bet darba devējs algu nesamaksāja. Un te tēvs bija vainīgs un vēlāk pats man to vienā sarunā atzina, ka pierunāja dēlu nestrādāt – kāda jēga, ja tāpat nemaksājot, iztikšot abi ar tēva pensiju. Tā nu Andim iepatikās sēdēt mājās, diemžēl arī iedzert iepatikās,» ar skumjām secina Dinas kundze.
Pēc palīdzības vai aizņemties nav nācis
Lai arī pašam Andim naudas dzeršanai nebija, draugi ar pudeli vienmēr atraduši ceļu uz viņa māju, kur neviena netraucēti varējuši dzert. «Tomēr nevienu sliktu vārdu nevaru teikt – nekāda trokšņošana, skandāli un miera traucēšana nebija,» saka kaimiņiene. Arī citi apliecina, ka draugi pie Anda turējušies, jo viņš neesot bijis kašķīgs un ar visiem labi sapraties. «Vienu brīdi Andi bija pamatīgi apsēdis čigānu bars, laikam cerēja, ka varēs tikt pie viņa mājas, bet to tēvs atstāja meitai. Sapratuši, ka māja viņiem netiks, čigāni aizgāja meklēt citus upurus, bet no mājas draugi gan iznesa un pārdeva visu, ko vien varēja. Anda vecākiem bija daudz labu mantu,» par lētticīgo kaimiņu stāsta sieviete. Andis bijis kautrīgs un kaimiņiem nekad nav lūdzis palīdzību, arī aizņemties nav nācis. «Es reizēm pati aiznesu viņam galertu vai marinētu gurķu burku, viņš to pieņēma pavisam kautrīgi. Kad teicu, lai saka, ja ko vajag, viņš tikai noteica: «Paldies, ir jau labi, man neko nevajag»,» atceras Dina. Andim bijis suns un kaķis, kurus gan pārsvarā barojuši kaimiņi. Pēdējā reizē, kad Andis pēc piekaušanas bijis slimnīcā, suns pazudis, bet vēlāk kaimiņi uzzinājuši, ka noklīdušais suns nonācis patversmē. Vēl pirms pāris nedēļām avīzē bijis sludinājums, ka skaistajam melnajam sunim meklē jaunu saimnieku.
Slepkavojis jau iepriekš
Apmēram pirms pusgada Andim par draugu uzmeties netālu dzīvojošais Haris, kurš tad arī esot tas cilvēks, kuru policija aizturējusi saistībā ar Anda nogalināšanu. Harim nepārprotami bijis fizisks pārspēks pār nelielā auguma un miesās vājo Andi. «Tas Haris te nāca katru dienu un regulāri no Anda mājas kaut ko maisā nesa prom. Viņš atņēma Andim velosipēdu un ar to braukāja,» zina teikt Dina. «Haris ir riebīgs cilvēks, esot ir kā nepieskaitāms.»
Savukārt viens no Anda draugiem no sākuma pilnībā atsakās runāt, sakot: «Es taču nevaru muti plest vaļā!» Vēlāk gan, kaimiņienes pierunāts, viņš šo to atklāj. Hara pagātne esot ļoti netīra – viņš esot tiesāts par smagiem noziegumiem, pat par slepkavību, un cietumā kopumā pavadījis 21 gadu. «Viņam visa ģimene ir kriminālie un recidīvisti, piemēram, Hara bračka 16 gadus nosēdēja par izvarošanu,» saka vīrietis. Viņš stāsta, ka Andi Haris kopš rudens pamatīgi piekāvis divas reizes. «Vienā reizē viņam bija izsista acs – karājās ārā, žoklis bija šķībs uz vienu pusi. Otrajā reizē bija salauztas ribas. Bet liecinieku nebija, un policija Harim neko nevarēja izdarīt. Ja godīgi, Haris sita Andi katru dienu.»
Taujāts, kāpēc Andis kritis Hara nežēlastībā, slepenais draugs skaļi smejas un vēršas pie kaimiņienes: «Tev jau, māt, šo to vajadzēja zināt!» Kaimiņiene neizpratnē jautā: «Ko man vajadzēja zināt?!» Draugs atmet ar roku un skaļi nokliedz: «Man riebjas par to runāt!» Tomēr pēc brīža viņš pastāsta, ka jau kādu laiku pie Anda dzīvojis īrnieks, kurš uzņēmies rūpes par mājas saimnieku – gan malku sagādājis, gan pārtiku pircis, jo starp abiem bijušas īpašas un ļoti draudzīgas attiecības. «Jā, tāds kārtīgs cilvēks – katru dienu gāja uz darbu, reti jau viņu redzēju, jo tumsā prom un tumsā atpakaļ. Viņš arī šodien ir darbā mežā,» rādot uz svaigajiem pēdu nospiedumiem sniegā pie Anda mājas vārtiņiem un pagalmā, teic kaimiņiene. «Tu taču redzēji, kā viņi abi kopā labi dzīvoja,» turpina Anda draugs. «Tas viņam bija čalis?!» izbrīnīti jautā sieviete un piebilst: «Tā jau runā, ka Andi sievietes nekad nav interesējušas.» Draugs atkal skaļi iesmejas un ar rokām rāda rupju, nepārprotamu žestu, paziņojot, ka pie visa vainīga greizsirdība, un tūlīt noskalda, ka neko vairāk neteiks. Uzzinājis, ka »VZ« vēlas parunāt ar kādu no Hara tuviniekiem, Anda draugs kļūst nopietns un brīdina: «Tur labāk neej, dabūsi dunci ribās! Es jau arī par viņiem negribu runāt un citi arī ne, jo mums rīklītes ir piegrieztas!»