Nesenā Krievijas prezidenta Vladimira Putina atzīšanās par laulības šķiršanu liek aizdomāties ne tikai par konkrēto gadījumu, kas ir diezgan pārsteidzošs Krievijai, bet arī par augstu amatpersonu privātās dzīves robežām tepat Latvijā.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka pie mums varētu iestāties laiki, kad ārlaulības sakari var kalpot par iemeslu politiķu un amatpersonu demisijai, bet veiksmīgi izspēlēti mīlas romāni – par iemeslu politiskajai augšupejai.
Ko mācīties no Sarkozī
Ja skatās pasaules mērogā, augstākā pilotāža, kā defektu pārvērst par efektu, šķiet, būs bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piemērs, kurš savas prezidentūras laikā paguva gan izšķirties no sievas, gan apņemt jaunu laulāto draudzeni, gan tikt pie atvases, turklāt par savu vētraino privāto dzīvi saņemt vairāk uzslavu nekā nosodījumu. Maz ticams, ka Sarkozī izdotos nosvērt sabiedrisko domu sev par labu, ja viņš turpinātu būt oficiāli laulāts, bet klusībā tiktos ar daiļo Karlu Bruni. Prezidenta Vladimira Putina smagnējais sabiedrisko attiecību gājiens, paziņojot par šķiršanos, protams, atpaliek no franču kolēģa paraugdemonstrējuma, lai gan nenoliedzami uzlaboja viņa tēlu kādā no daudzšķautņainās Krievijas sabiedrības daļām. To, kā demokrātiskā sabiedrībā valsts augstākajai amatpersonai slepena dubultdzīves piekopšana var apdraudēt karjeru, redzam, piemēram, no ASV prezidenta Bila Klintona gadījuma: ielaidies ārlaulības attiecībās ar Baltā nama praktikanti Moniku Levinsku, viņš ne tikai kļuva smieklīgs pasaules acīs, bet arī gandrīz tika atstādināts no amata.
Privātā dzīve un valsts
Uz pasaules fona Latvijas seksa skandāliņi un dienesta romāniņi vairāk vai mazāk norisinās aiz slēgtām durvīm zem deķa. Pat noķerti pie rokas ar neapgāžamiem faktiem, augsta ranga politiķi noliedz visu līdz pēdējam vai arī izvēlas klusēšanas un izvairīšanās taktiku, un tas saistīts tiklab ar politiķu nemākulību sabiedrisko attiecību jomā, tā arī sabiedrības attieksmi, kas lielā mērā joprojām uzskata, ka gultas lietas, pat ja tās saistās ar tādām amatpersonām kā valsts prezidents, premjers vai ministrs, ir šo cilvēku privātā darīšana, nesaprotot, ka šādu personu privātā dzīve nav atraujama no valsts lietām.
Patiesībā sabiedrībā par šīm tēmām diskusija sākusies relatīvi nesen, un agrāk politiķu sānsoļi un dienesta romāni lielākoties palika nezināmi. Piemēram, diezin vai kāds zina daudz par vienu no pirmajiem Latvijas premjeriem Valdi Birkavu, kurš, lai arī pēc «vikipēdijā» atrodamās informācijas joprojām ir pielaulāts juristei Ainai Birkavai, pēc politiskās karjeras beigām sabiedrībā sāka iziet ar žurnālisti Marinu Dianovu, kas, kā izrādās, ir viņa «ilggadējā dzīvesbiedre». Situācija mainījās ar glancēto tabloīdu ienākšanu Latvijas tirgū – tieši pateicoties tiem, sabiedrība uzzināja par divkārtējā premjera Andra Šķēles dienesta romānu ar politiķi Kristiānu Lībani, kas vainagojās, kā nu redzam, ar laimīgu laulības dzīvi.
Premjeri – meitu ģēģeri
Turpinot par premjeriem un dienesta romāniem, īpašs gadījums ir Einars Repše. Politiķis bijis divreiz precējies. Viņa pirmā sieva bija baznīcas ērģelniece Ingūna Putniņa. Otrā sieva– Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne Diāna Vagale. Strādājot Latvijas Bankā, Repše dzīvoja kopā ar tās pašas bankas darbinieci Daci Pīrāgu (dienesta romāns!), ar kuru attiecības beidzās zināmu laiku pēc tam, kad Repše kļuva par premjeru. Kaut arī premjerēšanas laikā viņš oficiāli draudzējās ar aktrisi Līvu Krūmiņu, ir pamats domāt, ka tieši tolaik viņš ieskatījies arī savas nākamās sievas, tolaik skolnieces Rūtas Raginskas apbrīnas pilnajās acīs, jo abi satikās tā sauktajā ēnu dienā, kad skolnieki dodas iepazīties ar dažādu amatvīru darbu.
Turpinot ekspremjeru un dienesta romānu sarakstu, nevar nepieminēt arī Ivaru Godmani. Tiesa, kad viņš sastapās ar savu nākamo topošo sievu Ilzi Pētersoni, tad bija iekšlietu ministra amatā, tomēr dienesta romāns paliek dienesta romāns gluži kā no mācību grāmatas. Jāpiebilst, ka Godmanis citu vidū izceļas kā viens no lielākajiem mānītājiem, jo, vairākkārt nofotografēts ar Pētersoni dažādos sporta un mūzikas pasākumos, viņš stūrgalvīgi apgalvoja, ka abi esot labi paziņas, bijušie kolēģi utt. Te arī rodas jautājums, vai no politiķa, kurš atklāti mānās par savu dzīvi, var gaidīt patiesumu citās jomās?
Mānās arī prezidenti
Latvija nav Krievija, kur patiesību par sānsoļiem var noslēpt ar varu. Viss atkarīgs no pašu grēkāžu izveicības, un te nu jāsaka, ka ar to nav izcēlušies nedz bijušais prezidents Guntis Ulmanis, nedz tagadējais prezidents Andris Bērziņš. Te gan rodas jautājums, vai viņi paši, stāstīdami niekus presei, nenojauta, ka, patiesībai nākot gaismā, paši stipri riskē izskatīties kā muļķi?
Saeimas vēlēšanu laikā eksprezidents Guntis Ulmanis kategoriski noliedza, ka viņam būtu ārlaulības bērni. Nu, saskaņā ar žurnālā «Kas Jauns» publicēto informāciju Ulmanis ir apaļš melis, jo izrādās, jau septiņus gadus viņam ir meita, kas dzimusi attiecībās ar trīsreiz jaunāku dāmu, uzņēmēju Diniju Loru. Jautājums, vai Ulmanis vēlēšanās, atklājot patiesību un parādot sevi kā pilnvērtīgs vīrietis, kurš spējīgs uz kaut ko vairāk nekā tikai staigāšanu rokrokā, būtu sev nopelnījis plusus vai mīnusus, paliek atklāts.
Kas attiecas uz pašreizējo prezidentu Andri Bērziņu, tad apbrīnojama ir viņa tiepšanās, runājot par savu bērnu skaitu. Dažādi laipojot viņš vēl līdz šai dienai nav atzinis, ka līdztekus trim deklarētajiem bērniem viņam vēl ir pieaugusi meita un dēls, lai gan pierādījumi tam ir diezgan pārliecinoši. Kādā no preses konferencēm Bērziņš pauda, ka spēj uzņemties atbildību par padarīto, lai gan rīcība liek domāt, ka atbildību par patiesības runāšanu sabiedrības priekšā, Bērziņš uzskata par izņēmumu.
Ministru kaislības
Runājot par pēdējā laika notikumiem, jāmin fakts, ka ilgu laiku baumoja par topošā Reformu partijas līdera, izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska iespējamiem sānsoļiem ar kolēģi Inesi Lībiņu-Egneri. Nu tikpat uzstājīgi baumo, ka šim dienesta romānam esot pienācis gals un ministrs atgriezies ģimenes klēpī. To gan nevar teikt par viņa partijas biedru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu. Kritis dienesta romāna valgos ar savu biroja vadītāju Kristīni Pelšu, viņš šķīries no sievas, ko atstājis ar maziem dvīnīšiem. Iespējams, ja šai rīcībai sekotu kāds paziņojums ar situācijas izskaidrojumu, Sprūdžs vēl varētu reanimēt savu politisko karjeru, taču strupi apstiprinot faktu, viņš patlaban izskatās tieši tā, kā izskatās – pēc palaidņa, kurš smukas kolēģes dēļ pametis ģimeni un mazus bērnus, un šāda rīcība sabiedrībā augstu nekotējas. Tas, ka viņš joprojām ir savā amatā, izskaidrojams tikai ar to, ka šeit ir pārsteidzošā Latvija.
Tomēr visinteresantāk pagaidām ir sekot līdzi tam, kā attīstās attiecības eksministra Roberta Ķīļa un Ilzes Viņķeles starpā. Par abu sakariem baumo jau sen. Vēl vairāk – parādījās pat runas, ka Viņķeles vīrs Ķīli pa vīru modei tā kā drusku iekaustījis, lai gan īstu pierādījumu tam nav. Katrā ziņā šķiet, ka šīs amatpersonas vieno kaut kas vairāk par draudzību, un, kā tas izvērtīsies un cik gudri politiķi rīkosies, ja gadījumā gaismā nāks pikantas lietas, rādīs laiks.