Jāņos Iecavā jauni puiši nežēlīgi noslepkavo meiteni

Jāņi bija pēdējie svētki tikai pirms trīs mēnešiem savu 21.dzimšanas dienu nosvinējušās jūrmalnieces Ramonas dzīvē– jauno sievieti nodūra pašas draugi, ar kuriem viņa bija cerējusi kopā izklaidēties svētku naktī.

Pie asins peļķes deg sveces

Ramonas līķi Iecavas novadā kādā pamestā rūpnīcas teritorijā atrada 25.jūnijā. Jaunietei bija vairākas durtas un grieztas brūces, galva pamatīgi sasista. Policija gan neizpauž, kas ziņojis par līķi, bet maz ticams, ka tas bija nejaušs garāmgājējs, jo pamestā rūpnīca atrodas patālu no Iecavas. Iespējams, ziņotājs bijis kāds no četriem noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajiem jauniešiem. Policija aizdomās par slepkavību aizturēja četrus Iecavā dzīvojošus jaunus puišus– 16gadu veco Emīlu, 18gadu veco Mārtiņu un divus Oskarus, kas pagaidām ir 17gadu veci. Pēc likumsargu novērojumiem, notikuma vietā bija palikušas pēdas no svinībām, bija redzams, ka ticis lietots arī alkohols.

»VZ« iecavnieki pastāstīja, ka pamestā rūpnīcas teritorija ir visai iecienīta jauniešu izklaižu vieta. Te esot sasista ne viena vien automašīna, jo pa asfaltētajiem ceļiem, kur vietām jau spraucas laukā zāle un krūmi, tiek rīkoti dažādi ātruma izbraucieni. Tāpat te jaunieši var netraucēti dzert un skaidrot savstarpējās attiecības. »VZ« novēroja, ka teritorija ir nekopta, gandrīz visas pussabrukušās ēkas ir cietušas no uguns un apdraud cilvēku dzīvību, plašajā teritorijā mētājas vairāki simti nolietotu riepu. Pie vienas no būvēm nu sagūluši ziedi– margrietiņas un studentneļķes– un deg sveces. Pie kādreizējās sarga būdas durvīm vīd milzu asins lāma, zemē mētājas salvetes, kur kāds slaucījis asiņainās rokas. Vien dažus metrus tālāk rēgojas melnu ogļu kaudze– te Ramona un viņas draugi svinēja Jāņus.

Pārdzīvo par aizturēto puisi

Ikviens uzrunātais iecavnieks »VZ« ir dzirdējis par slepkavību un ir gatavs izteikt savu viedokli par cinisko noziegumu. «Tas ir briesmīgs noziegums! Tiem četriem bandītiem pašiem vajag izjust tās sāpes, lai viņi visu mūžu pavada cietumā,» saka pensionāre Laila. Arī interneta komentāros cilvēki neskopojas ar frāzēm, kas vērstas uz vardarbību pret četriem aizturētajiem puišiem. Savukārt pašu puišu sociālo tīklu profilos pie visu kopējās fotogrāfijas lasāmas pat šādas rindas: «Mēsli, Iecavas slepkavas, mirstiet mokošā linča tiesā.» Draugi cenšas puišus aizstāvēt, norādot, ka vēl nav zināms, kurš no četriem īsti ir vainīgs noziegumā. «Es redzēju, ka pie Oskara mājas piebrauca policijas mašīna. Nevarēju visu nakti aizmigt, domāju, tāda nelaime, viņi taču ir normāla ģimene. Oskaram ir vēl divi brāļi– viens vecāks un viens jaunāks, visi trīs ir ļoti labi puikas, nekad nepaiet garām nepasveicinājuši. Un vēl– nekad neesmu redzējusi, ka šie brāļi savā starpā plēstos, kautos, viņi nekad nedarīja nekādas neģēlības,» kaimiņiene, neticot Oskara vainai slepkavībā, aizstāv blakus mājā dzīvojošās sievietes atvasi. Apmēram pirms trim gadiem no ģimenes aizgājis tēvs, zēniem tas bijis liels trieciens. Mammai ne vienmēr atlicis laika puikām, jo viņa strādā par slaucēju– daudzas diennakts gaišās un arī tumšās stundas paiet fermā.

Puišu draugi ir satriekti par notikušo. «Domāju, ka pie visa ir vainīgs Mārtiņš un varbūt Emīls, jo no viņiem varētu ko tādu sagaidīt. Emīls pirms kāda laika izšķīrās ar draudzeni, viņš arvien viņu cenšas visādi pazemot, es ne mirkli nebrīnītos, ka Mārtiņš un Emīls varētu kādu piekaut, apzagt, pat sist meitenei. Oskars un tas otrs Oskars, nē, viņi nav tādi, viņi ir forši čaļi. Dzirdēju, ka viņi drīz tiks ārā, jo nav vainīgi slepkavībā, tie divi gan dabūs pēc pilnas programmas,» puišu draugu domas ir visai līdzīgas. Jāpiebilst, ka pilngadību sasniegušais Mārtiņš nesen uzsācis pastāvīgu dzīvi, viņš audzis bez bioloģiskās ģimenes Īslīces SOS ciematā. Savukārt abus Oskarus mammas audzinot vienas, viņi gan nav vienīgie bērni ģimenē.

Par Ramonu Iecavā ziņu īsti nav, it kā te dzīvojot viņas vecmāmiņa, pie kuras jauniete uzturoties vasarās, reizēm viņa piestrādājusi kādā lauku saimniecībā. No sociālajiem tīkliem »VZ« izdevās uzzināt, ka Ramona dzīvo Rīgā un ir studējusi, kā pati norāda, «Ekonomikas un kultūras koledžā». Pie attiecību statusa norādīts, ka viņa ir brīva, bet pie interesēm ir tikai viens ieraksts: «Vīrieši».

Teicies līgot pie drauga

«Tāda lieta ir notikusi, mans dēls arī ir aizturēts, bet es pati arī īsti neko nezinu par notikušā apstākļiem,» saka Sanita, viena Oskara mamma, kuru »VZ« sastop dzīvoklī kādā no Iecavas daudzdzīvokļu namiem. Sieviete šos dēla draugus īsti nav pazinusi, arī draugu vecākus nepazīst personiski, vien pēc dēla aizturēšanas sazinājusies ar Emīla vecākiem, kuru tālruņa numuru atradusi Oskara mobilajā. Līgo vakarā Sanita vēlu atgriezusies no darba Rīgā, kur strādā par pavāri. Arī nākamajā dienā agri no rīta bija jābūt darbā, tāpēc nekāda svētku svinēšana nebija prātā. Pāris gadus par Oskaru jaunākais brālis devies līgot pie draudzenes uz privātmāju, bet Oskars nav varējis īsti saprast, ko darīt. «Teicu, ja nav, kur svinēt, liela bēda, paliec mājās! Citu reizi, kad būs, kur, svinēsim. Man taču jāiet uz darbu, es nevaru samainīties, svētkos neviens negrib mainīties,» tā Sanita. «Atnāca Emīls, viņš bija pagatavojis šašliku. Oskars teica, ka viņiem ir doma iet pie tā otra Oskara un svinēt viņa mājas pagalmā. Mans Oskars tur jau kādreiz bija bijis. Es nezināju, ka viņi aizgāja uz pamesto rūpnīcu. Man nav skaidrības, kāpēc viņi tur gāja.» Jāņu rītā, kad Sanita zvanījusi uz mājas telefonu, Oskars bijis mājās un telefonsarunā nekas neesot liecinājis, ka noticis kas nelāgs. Vakarā gan mamma pamanījusi izmaiņas dēla uzvedībā: «Man likās, ka kaut kas nav kārtībā, viņš staigāja tāds sarāvies. Ap pusdivpa-dsmitiem Oskars teica, ka ies gulēt. Domāju, lai iet, no rīta jāceļas uz darbu, nākamajā vakarā būs brīvs, parunāsim. Tā arī neparunājām, man uz darbu piezvanīja no policijas un pateica, ka Oskars ir aizturēts. Neteica, par ko, jo neesot telefona saruna. Es pat nezinu, vai viņu savāca uz lauka vai atbrauca pakaļ uz mājām.» Tikai teju pēc diennakts Sanitai izdevies sazināties ar izmeklētāju, kas izskaidrojis, kas īsti noticis. Mamma pārdzīvo, ka vēl nav izdevies satikties ar dēlu. «Mani nelaiž klāt. Ar advokāta starpniecību uzzināju, ka puika jūtas normāli, atbild uz visiem jautājumiem. Oskars ir no tiem, kas nemelo. Vienmēr esmu teikusi, lai kādas «ziepes», labāk pateikt taisnību, pašam būs vieglāk.» Sanita zina, ka Emīla vecāki ir nolīguši privātu advokātu, kad Sanita interesējusies policijā, vai arī Oskaram jāmeklē advokāts, viņa saņēmusi vismaz kādu iepriecinošu ziņu– Oskaram viņa situācijā pietikšot ar valsts apmaksāto aizstāvi.

Noziegumā piedalījušies tikai divi

«Nu jau es zinu tik daudz, ka neviens no Oskariem nozieguma izdarīšanā nav piedalījies. Tas otrs Oskars vispār bija «atplīsis», bet mans dēls, kad viss sākās, pabēdzis malā, aiztaisījis ciet acis un ausis. Domāju, ka viņš pats neriskēja nekur skriet un ziņot par notiekošo savas drošības dēļ. Man bail iedomāties, ko viņš pats tobrīd izjuta, visu redzot un dzirdot, un apzinoties, ka neko nevar mainīt,» mamma ir saskumusi. Viņa cer, ka jau šonedēļ viņas dēls un arī otrs Oskars tiks palaisti brīvībā. Iespējams, visu vainu notikušajā ir uzņēmies Emīls. «Saprotu, ka tas ir ļoti smags noziegums, un Oskaru neattaisnos pilnībā, droši vien viņš saņems nosacītu sodu. Viņam var piesiet neziņošanu.» Oskars bijis cerību pilns jaunietis, viņš mācījies Rīgā par metālapstrādātāju, bijis mazliet mākslinieks, taču tagad visam, visticamāk, pārvilkta svītra.

No dēla draugiem Sanita noskaidrojusi, ka iepriekš Ramonu pazinis vien Emīls. Meitenei, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Jūrmala, neesot bijis, kur svinēt Jāņus, un kāds Rīgas draugs ieteicis pievienoties Iecavas puišu bariņam, ko viņa arī nolēmusi izmantot. Sanita negrib teikt neko sliktu par meiteni, taču neslēpj, ka līdz viņas ausīm nonākušas runas, ka jauniete lietojusi narkotikas un, iespējams, Jāņos ar tām cienājusi savus četrus gados jaunākos kompānijas biedrus. «Ja viņi būtu lietojuši tikai alkoholu, diez vai ko tādu varētu izdarīt. Domāju, viņa piegādāja narkotikas, un tā nav pirmā reize, un viņi visi kopā tās lietoja. Un kas to zina, ko viņi lietojuši un ko kopā jaukuši,» savas domas pauž Oskara mamma. Sanita teic, ka iepriekš viņas dēls narkotikas nav lietojis, sieviete neslēpj, ka bijuši gadījumi, kad Oskars atnācis mājās iereibis, taču nekad neesot bijis piedzēries un allaž uzvedies adekvāti. «Nevar taču visu laiku viņam blakus nostāvēt. Un reāli jauniešiem nav ko darīt, nav kur pavadīt brīvo laiku. Arī strādāt jauniešus ņem nelabprāt, skolā arī nav nekādas prakses, ko tad es mājās varu puikām iemācīt– traukus nomazgāt, grīdas izmazgāt, ēst uztaisīt. Es ļoti ceru, ka pārējiem Oskara draugiem un varbūt arī citiem jauniešiem šis notikums būs laba mācība, ka viņi sapratīs, ka šādā situācijā varēja nonākt jebkurš no viņiem.