Par vienu no spilgtākajiem personāžiem Gaļinas Poļiščukas vadītajā Teātra observatorijā kļuvis melnādainais Frederiks Komba, kas "Ilgu tramvajā" atveidoja bārmeņa Pablo lomu.
Šonedēļ "VZ" rīcībā nonāca satraucoša informācija – sakarā ar uzturēšanās valstī un darba likumdošanas pārkāpumiem viņš deportēts no Latvijas.
Imigrantu ķērāji sabiedējuši aktieri
Pagaidām informācija Frederika Kombas lietā ir visai skopa un pretrunīga. Neoficiāla informācija vēsta, ka šim ASV pilsonim nav bijusi uzturēšanās atļauja Latvijā, turklāt viņš būtībā strādājis nelegāli – bez darba līguma. "VZ" pat izdevās savām acīm skatīt kādu īsziņu, ko Komba sūtījis saviem draugiem: tās saturs bija visnotaļ skarbs, bet būtība šāda: "Pirmdien [25. maijā] pametu šo "f****in country" (nolādēto valsti). Kombas neapmierinātībai bija iemesls, jo tiesībsargājošo institūciju pārstāvji viņu aizturējuši un, pēc vienas informācijas, deportējuši no valsts, bet pēc citas – ievietojuši Olaines nelegālo imigrantu nometnē.
Valsts robežsardzē "VZ" atteicās sniegt jebkādu šāda veida informāciju – to varot darīt tikai uz rakstiska pieprasījuma pamata. Valsts darba inspekcijā "VZ" pauda, ka šī institūcija Teātra observatorijā pārbaudi nav veikusi, nav arī saņemts iesniegums, uz kura pamata to darīt. Līdz ar to aizvien neskaidrāks kļuva jautājums, kurš tad īsti "uzmetis" Kombu un kāpēc viņš nonācis tiesībsargājošo institūciju redzeslokā. Šo situāciju sarežģītāku padarīja pats amerikānis: zvanot uz viņa mobilā tālruņa numuru, "VZ" atbildēja kāds angliski runājošs vīrietis, kurš dievojās, ka viņš nekādā gadījumā neesot Frederiks. Neoficiāli avoti vēlāk vēstīja, ka Kombu nelegālo imigrantu ķērāji esot tā sabiedējuši, ka viņš vairs neatbildot pat uz zvaniem no pazīstamiem mobilo tālruņu numuriem...
Amerikānim šeit esot ģimene
Teātra observatorijā iestudētajā Tenesija Viljamsa lugā "Ilgu tramvajs" bārmeņa Pablo lomu Frederiks Komba ieguva gluži nejauši – aktieris Andris Bulis viņu burtiski, kā saka, atradis uz ielas, proti, vienkārši uzrunājis kādu tumšādainu puisi. Mēģinājumus sākot un slēdzot darba līgumu (vismaz teātra pārstāvji apgalvo, ka tāds bijis), pēkšņi atklājies, ka, neraugoties uz to, ka Frederikam (draugu lokā saukts par Riko) Rīgā ir ģimene, draudzene un mazs bērns, viņš vēl oficiāli nav nokārtojis uzturēšanās atļauju.
Šīs smaidīgais dabas bērns – afroamerikānis – šajā laikā bija kļuvis gan par skatītāju, gan arī kolēģu aktieru mīluli. Teātra observatorijas vadītāja Gaļina Poļiščuka stāsta, ka viņi vērsušies attiecīgajās varas iestādēs ar lūgumu rast iespēju Riko palikt Latvijā un turpināt darbu teātrī. Taču izpildīt noteikumus, kas tiek šādos gadījumos izvirzīti tiem, kas piedāvā darbu ārzemniekam, nav pa spēkam nedz teātrim, nedz režisorei. Te ir runa par veselības apdrošināšanu, turklāt ir vēl virkne papildpunktu, kas nozīmē – ja kas, teju vai jāuztur arī Riko ģimene.
Protams, pie radušās situācijas ir vainīgs pats Frederiks, un te Poļiščuka piebilst, ka viņš ir kā liels bērns, kas diemžēl nevērīgi izturējies pret likumu. Pašlaik, kad viņam ir jau noteikts laiks, līdz kuram jāatstāj valsts, Riko, atzīstot savu vainu, lūdz noteikt paredzēto sodu šādos gadījumos un tomēr rast iespēju palikt Latvijā. Arī Teātra observatorijas vadība meklē iespējas Frederiku atbalstīt – ja ne kā citādi, tad vismaz emocionāli.
Pablo lomu pašlaik izrādēs izpilda cits afroamerikānis, vārdā Tabs, un Poļiščuka saka, ka šoreiz vispirms viņa esot interesējusies, vai topošajam aktierim ir nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes.
Negācijas plosa Poļiščukas teātri
Šo epopeju ar viesstrādnieku Kombu vēl neglītāku padara fakts, ka Teātra observatorija saņem valsts dotāciju, tātad teātrim vajadzētu rādīt priekšzīmi itin visās dzīves situācijās. Jāatzīst gan, ka Poļiščuka relatīvi īsajā teātra pastāvēšanas mūžā, šķiet, sadzīvojusi veselu kaudzi nelabvēļu, jo "VZ" šī materiāla tapšanas gaitā nācās uzklausīt virkni neapmierinātu atsauksmju. Teātrī ir vērojama liela kadru mainība (tā, piemēram, šobrīd amatā ir jau trešā direktore), darbiniekiem tiekot piesolītas niecīgas summas par padarīto, un arī tad tās gluži vai jāizlūdzas, kritizēta tiek arī īpašnieces nespēja risināt saimnieciskus jautājumus u.tml. Teātra observatorijas telpas ir pārāk šauras, un būtu nepieciešams meklēt lielākas, tomēr vienīgais, ko Poļiščuka esot darījusi šajā jomā, ir izīrēts papildu dzīvoklis šajā pašā namā, par ko, protams, atkal nāksies šķirties no ievērojamām naudas summām. Arī Kombas lietā "viņa nepakustināja ne pirkstiņa", "VZ" teica kāds avots, kas vēlējās palikt anonīms.
Savukārt kāds bijušais teātra darbinieks "VZ" teica, ka "šī ir situācija, kādā nonāktu jebkurš cilvēks: ja tas ir tavs bizness, tad gribas ietaupīt, tomēr nepieciešams adekvāti rēķināt, cik daudz kas izmaksā". Gatavojot izrādes, režisore vienkārši "nespēj normāli pieslēgties saimnieciskajiem jautājumiem", tāpēc rodas dažādi pārpratumi. Kultūras ministrijas sniegtās valsts dotācijas teātrim dodot iespēju tikai nosegt algu un telpu īres izdevumus, "bet tās nedod pamatu jaunas izrādes veidošanai", stāstīja darbinieks, kurš darba attiecības jau pārtraucis.