Viens no iznesīgākajiem izrādē "Kailie brieži" būs seksīgais horeogrāfs – vīrietis labākajos gados Agris Daņiļēvičs, kurš savulaik tiešām ir dejojis striptīzu, tiesa, kā parodiju par šo tēmu.
Pieprasītie latvju "čipendeili"
Luga "Ladies Night" (mūsu "Kailie brieži") un pēc tās motīviem brīnumjaukā britu filma "Full Monthy" Agrim Daņiļēvičam zināmā mērā ir liktenīga. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad brīvībā spruka viss, kas saistīts ar seksu un erotiku, deju skolotājs Daņiļēvičs asprātīgi izmantoja šo situāciju. Saskatījies filmu "Full Monthy", kur pieci vīri dejo kaut ko no "čipendeiliem", arī viņš ar kolēģiem sagatavoja līdzīgu numuru. Korporatīvajos pasākumos un privātajās ballītēs mūsu zēni bija ļoti pieprasīti. Numura sākumā viņi publiku uzkarsēja ar pavedinošām kustībām, turklāt profesionāli baudāmā līmenī, un tad pašās beigās, skatītājiem pagriezuši muguras, ar veiklām roku kustībām rāva nost sev bikses. Bet pēc mirkļa puiši jau smaidīja publikai tieši sejā, jo gluži kaili vis nebija – savam vīrieša lepnumam viņi virsū bija uzlikuši hūtes. Tā viņi tur visi, ovācijām izskanot, stāvēja... Arī hūtes.
Jautājums par pašcieņu
Nu Agris šos laikus atceras ar smaidu un atzīstas – nav varējis iedomāties, ka kādreiz pie šī numura būs jāatgriežas. Lai arī viņa radošajā pieredzē ir vairāk nekā 36 dažādi uzvedumi un lomas, pirmo reizi viņš uz skatuves uzstāsies kā runājošs aktieris psiholoģiski sarežģītā lomā, kur teksta vairāk nekā dejošanas. Piekritis šim grūtajam uzdevumam arī tādēļ, ka lugā aprakstītā situācija un sajūtas, kā tas ir, kad vīrietis paliek bez darba, ir tieši par to, kas pašlaik notiek Latvijā. Ja tā padomā, tad "Kailie brieži" ir teju vai traģēdija – lai vismaz kaut ko nopelnītu, lugas varoņi ir ar mieru darīt lietas, ko nekad līdz šim nav darījuši, turklāt pārvarot ne tikai savus kompleksus par to, kādi izskatās vai kā dejo, bet arī atkailinoties publikai, riskējot zaudēt pašcieņu citu un savās acīs.
Jautāts, vai nav tā – jo dziļāka krīze, jo vairāk atkailināšanās uz skatuves, Agris, brīdi padomājis, atteic, ka tiešas saistības neredzot. Cik viņš skatījis deju uzvedumus, sevišķi Skandināvijā, pliks dibens uz skatuves – tā jau ir pierasta lieta.
Mirkst sviedros un tauciņos
Daņiļēvičs šajā lugā ir kā spēlējošais treneris – viņš pats gan atveido lomu, gan arī iestudē horeogrāfiju un kopā ar pārējiem aktieriem svīst trenažieru zālē, lai ziemā uzkrātos tauciņus pārvērstu muskuļos. Visaizkustinošāk esot vērot Jāni Jarānu, kurš, neraugoties uz saviem mīkstumiem, izrādās, ir gana stiprs.
Vai nebūs tā, ka vīrieši, saskatījušies "Kailos briežus", nu tik visās malās organizēs šādus striptīza ansambļus? Agra padoms: lai tik dejo, nevienam sliktāk no tā nepaliks. Bet vai viņš pats, ja nu kādreiz dzīve piespiestu, arī varētu dejot striptīzu par naudu? "Ja tā nav mākslinieciski pamatota vajadzība kādā radošā projektā, pelnīt naudu tikai ar pliku pakaļu – to gan ni un ni!" Agra apņemšanās ir stingra.