Jaunpilī iet bojā kvadriciklists; vectēvs nomirst no bēdām

Pār­gal­vī­gu jaun­ie­ti nā­vē aiz­ve­dis vien pirms da­žām die­nām ie­gā­dāts kvad­ra­cikls, kas sa­dū­rās ar trak­to­ru. Pār­is stun­du pēc pui­ša nā­ves iz­dzi­su­si arī vi­ņa vec­tē­va – sirmgal­vja sirds nav iz­tu­rē­ju­si sma­go zi­ņu.

Jaun­pils no­va­da Jaun­sē­žos 22. ap­rī­ļa va­ka­rā ap pulk­sten 20 no­ti­ka tra­ģē­di­ja. Par ne­lai­mi ap­tu­ve­ni trīs kilo­met­rus no Jaun­pils cen­tra at­tā­la­jā cie­mā, kur vie­nā pu­du­rī ir ti­kai da­žas daudz­dzī­vok­ļu mā­jas un liel­lo­pu fer­ma, paš­laik lie­ci­na vien liels zie­du klē­pis un sve­ces ceļ­ma­lā. No­ti­ku­ma acu­lie­ci­nie­ki »VZ« stās­ta, ka 21 ga­du ve­cais Dai­lis vi­sai ātr­i iz­brau­cis no pa­gal­ma, kad pa gran­tē­to pa­gas­ta ce­ļu no krei­sās pus­es tu­vo­jies trak­tors «Ca­se». Sa­dur­sme bi­ju­si ne­iz­bē­ga­ma un no­ti­ku­si se­kun­des simt­da­ļās, sa­dra­gā­jot gan kvad­ra­cik­lu, gan uz tā sē­do­šo ne­aiz­sar­gā­to brau­cē­ju. «Gan kvad­ra­cikls, gan pui­sis ti­ka pār­svies­ti pār­i ce­ļam un pa­li­ka gu­ļam, tie­ši ta­jā vie­tā, kur ta­gad sa­lik­ti zie­di,» at­ce­ras Dai­ļa kai­mi­ņie­ne un dar­ba ko­lē­ģe Aina. «Pui­ka bur­tis­ki iz­skrē­ja trak­to­ra lie­la­jiem ri­te­ņiem priekš­ā. No kvad­ra­cik­la pār­i bi­ja pa­li­ku­si ti­kai lūž­ņu ču­pa. Pie­gā­ju klāt pui­sim, vi­ņam vēl ro­kas bi­ja sil­tas,» asa­rām acīs no­dre­bi­nās Aina.

Trak­to­rists, kas at­grie­zās no lau­ka, kur bi­ja iz­tuk­šo­jis kār­tē­jo mēs­lo­ju­ma de­vu – vir­cas mu­cu, ne­ga­dī­ju­mā ne­cie­ta, ta­ču «vi­ņam ir pil­nīgs mo­rāls sa­bru­kums», trak­to­ris­ta pār­dzī­vo­ju­mus rak­stu­ro ko­lē­ģi. Abi avā­ri­jā ie­sais­tī­tie bi­ju­ši la­bi pa­zīs­ta­mi, arī dar­ba­bied­ri. Trak­to­rists gan pēc da­žu die­nu pār­trau­ku­ma to­mēr at­grie­zies dar­bā un die­nā, kad »VZ« ap­mek­lē­ja Jaun­sē­žus, nas­ki ap­ara pla­šos saim­nie­cī­bas lau­kus. Avā­ri­jā ie­sais­tī­tais trak­tors bi­jis bez de­fek­tiem, un jau nā­ka­ma­jā die­nā pā­ri­nieks ar to de­vies dar­bos, skaid­ro­ja fer­mā.

No­pir­cis kvad­ra­cik­lu un pa­ņē­mis brīv­die­nas

To, kā­pēc no­ti­ka tra­ģē­di­ja, ga­dos jaun­ie Dai­ļa drau­gi un dar­ba­bied­ri skaid­ro ar vār­diem: «Vi­siem dzī­vē kaut kas ga­dās.» Jaun­ie vī­rie­ši pla­šās sa­ru­nās par Dai­li ne­ie­lai­žas. Lūg­ti pa­teikt kā­du la­bu vār­du par drau­gu, vi­ņi at­gai­ņā­jas ar ro­kām, ne­esot ne­kā ko teikt, un īpa­ši jau la­bā. «Ar vi­ņu mā­cī­jos ko­pā līdz 5. kla­sei, pēc tam viņš mā­cī­bām me­ta mie­ru,» no­sa­ka kāds gaiš­ma­tains jaun­ie­tis.

Sa­vu­kārt kai­mi­ņie­ne Aina gan par Dai­li var pa­teikt la­bus vār­dus – viņš bi­jis labs pui­sis, sir­snīgs, iz­pa­lī­dzīgs un strā­dīgs, ve­cā­kais starp di­vām mā­sām un vēl trīs brā­ļiem. «Viņš tā­pat kā es strā­dā­ja fer­mā par sar­gu – ba­ro­ja lo­pus, lai­da len­ti, tī­rī­ja, ko va­ja­dzē­ja, viņš strā­dā­ja pa die­nu, es pa nak­ti,» stās­ta Aina.

Trīs die­nas pirms ne­lai­mes Dai­lis mā­jās no Jaun­pils pār­ve­dis sa­vu jaun­o pir­ku­mu – kvad­ra­cik­lu. «Viņš at­brau­ca uz fer­mu, pa­rā­dī­ja man to, tei­ca, ka esot sa­mak­sā­jis 120 la­tu,» at­ce­ras Aina. «Vēl viņš stās­tī­ja, ka jā­do­mā par au­to­va­dī­tā­ja tie­sī­bu kār­to­ša­nu, jo no­pir­ktais kvad­ra­cikls esot ga­na no­pietns brau­ca­mais, – tas va­rot braukt ne ti­kai uz priekš­u, tam esot arī at­pa­kaļ­gai­ta, tā­pēc šo­fe­ra tie­sī­bas va­ja­dzī­gas.» Līdz ar kvad­ra­cik­la ie­gā­di Dai­lim ra­du­sies vēl­me at­pūs­ties, tā­pēc viņš pa­zi­ņo­jis: «Gri­bu at­pūs­ties. Man tā fer­ma ir ap­ni­ku­si!» Tie­sa, to tei­cis rup­jiem krie­vu la­mu vār­diem. Pui­sis, vie­no­jies ar bri­ga­die­ri, sa­ru­nā­jis mai­ņu un ti­cis pie ve­se­las brī­vas ne­dē­ļas.

Jaun­ie­ši dzē­ru­ši un tra­ko­ju­ši

Po­li­ci­ja tu­vā­kus ko­men­tā­rus par ce­ļu sa­tik­smes ne­ga­dī­ju­ma ap­stāk­ļiem ne­sniedz. Zi­nāms vien tas, ka trak­to­rists al­ko­ho­lu ne­bi­ja lie­to­jis, sa­vu­kārt tas, vai al­ko­ho­lu lie­to­jis bo­jā­gā­ju­šais pui­sis, būs zi­nāms pēc eks­per­tī­zes slē­dzie­na sa­ņem­ša­nas. Jaun­sē­žos dzī­vo­jo­šie no­rā­da, ka uz pa­gas­ta ce­ļa ne­esot ne­vie­nas zī­mes, kas brau­cē­jiem no­rā­dī­tu, ka šeit ir ap­dzī­vo­ta vie­ta. «Mums te ir daudz ma­zu bēr­nu, kas var iz­skriet uz ce­ļa,» sa­ka Aina. To­mēr ša­jā tra­ģis­ka­jā ga­dī­ju­mā ne­lī­dzē­tu nedz ce­ļa zī­mes, nedz kas cits, jo Dai­lis pie jau­dī­gā brau­ca­mā stū­res bi­ja sē­dies al­ko­ho­la rei­bu­mā. Aina ne­slēpj, ka Dai­lis mē­dzis ie­dzert, tad kļu­vis ag­re­sīvs, un bi­jis la­bāk ne­būt vi­ņam tu­vu­mā. «Vi­ņi vi­si te pa­gal­mā to­dien sē­dē­ja un dzē­ra, Dai­lis bi­ja diez­gan stip­ri ie­dzē­ris,» ir pār­lie­ci­nā­ta Aina. «Mans brā­lis brau­ca ar ma­šī­nu mā­jās no dar­ba, un jau tad Dai­lis vi­ņam gan­drīz uz­skrē­ja vir­sū. Viņš vi­su die­nu ar to kvad­ra­cik­lu ār­dī­jās pa pa­gal­mu.»

Jaun­sē­žus va­jā­jot ne­lai­mes

Avā­ri­ja aiz­ne­su­si arī kā­das mā­jas ie­dzī­vo­tā­jas su­ņa dzī­vī­bu, kurš pa­kļu­va zem kvad­ra­cik­la ri­te­ņiem. «Tā arī ne­sa­pro­tam, kā viņš tur ga­dī­jās, lai­kam mē­ģi­nā­ja iz­skriet brau­cē­jam priekš­ā, lai brī­di­nā­tu...»

Pār­is stun­du pēc Dai­ļa nā­ves vi­ņa ģi­me­ni skā­ru­si vēl kā­da ne­lai­me – no dzī­ves aiz­gā­jis pui­ša tē­va pa­tēvs, ar ku­ru vi­ņi dzī­vo­ju­ši vie­nā dzī­vok­li. «Viņš jau bi­ja vecs, kā­du lai­ku uz gul­tas, un sma­go zi­ņu sirds ne­iz­tu­rē­ja,» skum­ja ir Aina. Vi­ņa ne­sa­prot, kas pē­dē­jā ga­da lai­kā Jaun­sē­žos no­tiek, tā esot kā ne­laim­ju ap­sēs­ta. Mai­jā bū­šot gads, kopš nav vairs pa­šas Ainas piec­ga­dī­gās maz­mei­tas. Mei­te­nī­te no­slī­ku­si vir­cas bed­rē, kas ne­aiz­vēr­ta bi­ju­si ar zā­li aizau­gu­šā pļa­vā pie fer­mas, kur ma­zā ar sa­vu mam­mu la­sī­ju­šas glie­me­žus. «Te ir skais­ta da­ba un sē­ņu un ogu ba­gā­ti me­ži, bet ne­lai­mes nāk un nāk,» no­sa­ka sie­vie­te.