Vai Rīgas mēra amatam uzlikts lāsts?

Ne­pie­tie­ka­ma in­for­mā­ci­ja par to, kas Rī­gas ma­ra­to­nā īs­ti no­ti­cis ar pil­sē­tas mē­ru Ni­lu Uša­ko­vu, pa­vē­ra ce­ļu vis­da­žā­dā­ka­jām bau­mām un mi­nē­ju­miem in­ter­ak­tī­va­jā vi­dē. Dī­vai­nā­kais, ka viņš ne tu­vu nav pir­mais Rī­gas mērs, kas sa­skā­ries ar lie­lā­kām vai ma­zā­kām ve­se­lī­bas pro­blē­mām, – ie­tek­mī­ga­jam krēs­lam uz­likts glu­ži vai lāsts.

Uša­kovs pār­vēr­tē sa­vus spē­kus

Pirm­ās zi­ņas no «No­rde­a» Rī­gas ma­ra­to­na par gal­vas­pil­sē­tas mē­ra Ni­la Uša­ko­va ve­se­lī­bas lik­stām svēt­die­nas pēc­pus­die­nā bi­ja vi­sai sko­pas, pro­ti, viņš to­mēr nav pie­vā­rē­jis pus­ma­ra­to­na dis­tan­ci (ja pre­cī­zāk, no­skrē­jis 20,95 km no pa­re­dzē­ta­jiem 21,079 km), mē­ram kļu­vis slik­ti, tā­pēc viņš no­gā­dāts slim­nī­cā. Ne­daudz iz­brī­nī­ja tas, ka re­ani­mā­ci­jas no­da­ļā to­mēr arī to­brīd viss ne­li­kās tik ļau­ni. Ta­ču ne­dē­ļas vi­dū mē­ru nā­cās pār­vest uz klī­ni­ku Ber­lī­nē, un me­di­ķu iz­tei­ku­mi lie­ci­na, ka vi­ņa at­lab­ša­na būs il­ga. Ska­tot tās re­tās fo­to­grā­fi­jas, ku­rās Uša­kovs ie­mū­ži­nāts pē­dē­jos met­ros pirms sa­ļim­ša­nas, top skaidrs, ka viņš pē­dē­jos kilo­met­rus vei­cis te­ju bez­sa­ma­ņā, ti­kai uz gri­bas­spē­ka vai spī­tī­bas rē­ķi­na, ta­ču, kas iz­rai­sī­jis šā­du ve­se­lī­bas stā­vok­ļa pa­slik­ti­nā­ša­nos, jo­pro­jām nav pre­cī­zi zi­nāms.

Aiz no­slē­pu­ma plī­vu­ra

Pro­tams, vi­su zi­no­šie ko­men­tē­tā­ji in­ter­ne­tā iz­tei­ku­ši vai­rā­kas ver­si­jas – Uša­kovs ie­priek­šē­jā nak­tī (vai Al Ba­no vī­na res­to­rā­na at­klā­ša­nā) esot pār­mē­rī­gi lie­to­jis al­ko­ho­lu, skrē­jie­na lai­kā lie­to­jis ener­ģi­jas dzē­rie­nus, ie­priek­šē­jā die­nā Jūr­ma­las ve­lo­ma­ra­to­nā no­mi­nis 60 kilo­met­rus (pa­tie­sī­bā viņš ta­jā pie­da­lī­jās ti­kai svi­nī­gā star­ta do­ša­nā) utt., ta­ču ne­vie­na no šīm ver­si­jām ne­at­bilst pa­tie­sī­bai. Pat­la­ban iz­ska­tās, ka pie 34 ga­dus ve­cā Uša­ko­va no­kļū­ša­nas slim­nī­cā vai­no­jams vai­rā­ku ap­stāk­ļu ko­pums jeb ne­lai­mī­ga sa­kri­tī­ba, ne­pie­tie­ka­ma uz­ma­nī­ba pret se­vi no pa­ša cie­tu­šā pus­es vai arī, kas vis­ti­ca­māk, kā­da kai­te, kas sa­asi­nā­ju­sies pār­slo­dzes dēļ. Sau­les un skrie­ša­nas ra­dī­tā pār­kar­ša­na jeb kar­stu­ma dū­riens vis­vai­rāk ie­tek­mē sirds un asins­va­du sis­tē­mas dar­bī­bu un īpa­ši ie­spai­do cil­vē­kus, ku­riem ir kā­das ve­se­lī­bas pro­blē­mas. Lie­las fi­zis­kas slo­dzes dēļ mai­nās asins sa­stāvs, tās kļūst bie­zā­kas. El­po­ša­nas sis­tē­mu tas īpa­ši ne­ie­tek­mē, ta­ču asins sa­stā­va iz­mai­ņu dēļ var at­tīs­tī­ties plau­šu tūs­ka, sa­vu­kārt tās un skā­bek­ļa trū­ku­ma dēļ sma­dze­nes ne­sa­ņem skā­bek­li, bet gan tok­sī­nus un in­des. Jā­at­zīst, ka Uša­ko­vam vēl lai­mē­jies, jo ne rei­zi vien kon­sta­tē­ti nā­ves ga­dī­ju­mi gan kar­stu­ma dū­rie­na, gan at­ūde­ņo­ša­nās dēļ ra­du­šās nie­ru maz­spē­jas dēļ.

Arī Ak­se­no­kam klā­jies sma­gi

Uša­kovs nav pir­mais do­mes priekš­sē­dē­tājs, ku­ram spor­to­ša­na sa­gā­dā­ju­si ve­se­lī­bas pro­blē­mas, – vi­ņa priekš­te­cis dr. Jā­nis Birks gan ne­kā­das va­ļī­bas pret sa­vu or­ga­nis­mu ne­bi­ja at­ļā­vies, bet kād­rei­zē­jam mē­ram Aiva­ram Ak­se­no­kam pie­da­lī­ša­nās ma­su spor­ta pa­sā­ku­mos ne vien­mēr bei­gu­sies veik­smī­gi.

Bi­ju­šais po­li­ti­ķis, ta­ga­dē­jais Rī­gas Mo­to­rmu­ze­ja va­dī­tājs Ak­se­noks ne­laiž ga­rām ne ve­lo, ne skrie­ša­nas ma­ra­to­nus. Ne­veik­smī­gā­kais no tiem vi­ņam bi­ja 22. ve­lo­ma­ra­tons (2005. ga­dā), ku­rā ek­smērs pie­dzī­vo­ja šau­ša­lī­gu kri­tie­nu un vēl kriet­nu lai­ku pēc tam stai­gā­ja ar pa­ma­tī­gām rē­tām. «To­reiz ap­me­tu pa­ma­tī­gu kū­le­ni. Ve­lo­ma­ra­to­na marš­ruts ve­da ap­kārt Ķīš­eze­ram, un pre­tē­jā kras­tā ve­lo­brau­cē­jiem pre­tī brau­ca au­to­ma­šī­na. Lo­ģis­ki, ka ma­ra­to­na da­līb­nie­ki bi­ja spies­ti sa­spies­ties tu­vāk, mans ri­te­nis sa­skā­rās ar bla­kus brau­cē­ja ri­te­ni, un kri­tu pār­i stū­rei. Kad at­gu­vu sa­ma­ņu, tur­pi­nā­ju braukt un fi­ni­šē­ju. Kri­tie­ni bi­ju­ši arī ci­tos ve­lo­ma­ra­to­nos,» sa­ru­nā ar »VZ« at­ce­ras Ak­se­noks. Starp ci­tu, viņš pie­da­lī­jies arī pē­dē­jā skrie­ša­nas ma­ra­to­nā un vei­cis 42 kilo­met­rus 3 stun­dās un 53 mi­nū­tēs. «Tas ir po­zi­tī­vi, ka pil­sē­tas gal­va star­tē ko­pā ar tau­tu, bet, sprie­žot pēc in­for­mā­ci­jas, kas ir pre­sē, do­mā­ju, ka Uša­kovs šo­reiz pie­tie­ka­mi ne­iz­vēr­tē­ja sa­vus spē­kus,» uz­ska­ta Ak­se­noks.

Pir­mais «kri­tu­šais» – Pur­gai­lis

Par lik­te­ni bū­tu grēks sū­dzē­ties bi­ju­ša­jiem do­mes priekš­sē­dē­tā­jiem An­drim Bēr­zi­ņam, An­drim Ār­ga­lim un Gun­da­ram Bo­jā­ram (pē­dē­jais gan bie­ži vien bi­ja ma­nāms ar pa­ma­tī­gām ie­snām), sa­vu­kārt Mā­ris Pur­gai­lis gan sa­vā val­dī­ša­nas lai­kā dom­nie­kiem sa­gā­dā­ja ne ma­zums rai­žu. Pro­ti, 1995. ga­dā viņš ie­dzī­vo­jās in­far­ktā, ār­stē­ša­nās no­ti­ka vai­rā­kus mē­ne­šus (arī kā­dā klī­ni­kā Zvied­ri­jā), un ša­jā lai­kā do­mes va­dī­ba ti­ka at­stā­ta vi­ņa viet­nie­ka Oļe­ga Ba­ta­rev­ska ro­kās. Ja vēl tam pie­skai­ta šā sa­sau­ku­ma do­mes Sa­tik­smes un trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas še­fa Ni­ko­la­ja Za­ha­ro­va ne­veik­smī­go (un mīk­lai­no) sa­šau­ša­nos, kā arī kād­rei­zē­jās Ko­mu­nā­lo un dzī­vok­ļu jau­tā­ju­mu ko­mi­te­jas va­dī­tā­jas Mai­jas Ru­bī­nas kā­jas lū­zu­mu (tas no­ti­ka pirms kā­diem se­šiem ga­diem – pa do­mi klīs­to­šā vie­tē­jā «ša­ma­ne» at­klā­ti stās­tī­ja, ka Ru­bī­nai no­vē­lē­ju­si past­ai­gāt ar kru­ķiem un tas esot arī pie­pil­dī­jies), tad top skaidrs, ka arī do­mes augst­ākās amat­per­so­nas cil­vē­ki vien ir.

Starp ci­tu, šo­ne­dēļ pirms­in­far­kta stā­vok­lī re­ani­mā­ci­jā ie­vie­tots arī Uša­ko­va amatabrālis no Lie­tu­vas – Viļ­ņas mērs Ar­tūrs Zu­oks. Vai tie­šām kāds lāsts?