Konflikts starp 32 gadus veco Andri un 25 gadus veco Raiti Gulbenes novada Beļavas pagasta Naglenē beidzies ar gados jaunākā vīrieša nāvi. Mirušā vīrieša māte no pārdzīvojumiem nonākusi slimnīcā.
Nogalinātais pats esot izprovocējis
Izsaukumu uz Strautiņu mājām, kur strīda laikā sadurts Raitis, ātrās medicīniskās palīdzības brigāde saņēma 17. janvārī ap pusnakti. Ierodoties notikuma vietā, mediķi atrada sniegā gulošu asiņojošu vīrieti. Diemžēl glābt cietušā dzīvību neizdevās, viņš pa ceļam uz slimnīcu nomira. Policija aizdomās par dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu aizturēja mirušā vīrieša paziņu Andri.
Beļavas pagastā »VZ« notikušo raksturo īsi: «Pie visa tikai alkohols vainīgs.» Tomēr ir versija, ka mirušais pats izprovocējis dūrēju. «Andris Raitim iedūra tieši sirdī. No sākuma esot bijis kautiņš, tad Raitis it kā paņēmis nazi, otram čomam bijuši kaut kādi naži ar uzgaļiem, pielicis sev pie krūtīm un teicis: «Spraudīsi? Spraud ar!» Andris tikai piepalīdzējis,» stāsta vairāki vietējie.
Esot bijuši grūti pieskaitāmi
Vietējie gan abus ne visai labi pazīst, jo Raita deklarētā dzīvesvieta ir Stāmerienā, savukārt Andris Beļavas pagastā dzīvo pavisam neilgi. «Es pazīstu abus konfliktā iesaistītos. Negribu teikt neko sliktu par mirušo, bet viņš tiešām pārāk daudz dzēra, viņam bija tikai 25 gadi, bet alkohols jau viņa sejai bija uzlicis savu zīmogu. Un par Andri? Viņš noteikti nav pieskaitāms,» teic kāds jauns vīrietis. Viņa teiktajam par Andri piekrīt vēl daži cilvēki, norādot: «Viņš tiešām nav īsti gudrs, laikam pat «baltā lapa» ir.» Kāda no Andra kaimiņienēm dzirdējusi, ka jau skolas laikā Andrim bijušas veselības problēmas, bez tam viņš bijis «dauzāmais». «Saprotu, ka Raitis viņam uzbruka, vēl abi sievieti nevarēja sadalīt, vadzis lūza, un rezultāts ir pavisam bēdīgs. Tas, kurš tagad apcietināts, arī pats ir nežēlīgi sists,» stāsta kaimiņiene.
Liktenīgā sieviete stāsta par notikušo
To, ka konflikts sācies sievietes dēļ, »VZ« apstiprina arī pati 32 gadus vecā Andžela. »VZ« viņu izdodas sastapt Strautiņos. Mājās ir gan pati Andžela, gan vēl kāds vīrietis. Sieviete atver zemās koka durvis un, uz sliekšņa stāvot, piekrīt sarunai. Acīs visu laiku ir asaras, brīžam tās lielās straumēs plūst pār vaigiem, šņuksti slāpē teikto. Andri viņa nav redzējusi kopš brīža, kad viņu aizveda policija. «Mani nelaiž viņam klāt,» Andžela atkal ieraudas. Dzīvesbiedre nezina, kāds sods draud draugam, taču jau uzklausījusi Raita audžutēva draudus: «Viņš teica, ja Andris iznāks, pakāršot vada galā!» Andžela uzskata, ka Andris nav vainīgs notikušajā.
Abi kopā dzīvo piecus gadus, nav precējušies, un arī bērnu nav. Apmēram pirms gada abi no Gulbenes pārcēlušies uz dzīvi Andra māsīcas lauku viensētā. Andris strādājis gaterī, pelnījis, tāpēc sava iztikšana sanākusi. Kā dzīvot tālāk, Andžela nezina un nemaz nespējot par to domāt. «Andris bija labs. Katru dienu gāja uz darbu, ikdienā nedzēra, tikai uz svētkiem,» caur asarām saka draudzene. Taujāta, vai iepriekš ievērojusi Andrī kādas agresijas iezīmes, sieviete atbild: «Īpaši nē.» Precizējot teikto, draudzene piebilst: «Mums bija vārdu pārmaiņas.»
Savukārt ar Raiti Andželu saistot pavisam neilgs attiecību posms – pāris mēneši, bez tam tas bijis pirms aptuveni septiņiem gadiem. Līdz šim abu vīriešu starpā nekāds naids neesot ievērots.
Ciemiņi atnākuši ar sešiem litriem
Liktenīgajā dienā Raitis, kas kopā ar māti un audžutēvu dzīvo aptuveni kilometru no Strautiņiem pussabrukušajā Naglenes pilī, ieradies pie Andželas un Andra aizņemties velosipēdu. «Viņš paņēma riteni un aizbrauca uz Beļavu pretī audžutēvam. Pēc divām stundām atnāca abi, nolika vietā braucamo un ienāca pie mums,» atceras Andžela. Ciemiņiem līdzi bijis alus – trīs divu litru pudeles, izdzertas divas. Tad arī sācies strīds. «Raitis pirmais sāka. Viņš vienkārši kasījās, pārmeta Andrim par mani. Tad viņi abi kāvās. Kad tas strīds sākās, Raita audžutēvs aizgāja. Gāju viņu meklēt, lai savāc Raiti. Neatradu. Kad ienācu atpakaļ, viss jau bija noticis. Es nezinu, kas tur bija. Raitis izstreipuļoja ārā un nokrita pie mājas zemē,» atceras sieviete. Andžela izsaukusi mediķus, policiju. «Es nevarēju viņam nekā palīdzēt, mēģināju pielikt sniegu. Andris arī neko nedarīja un neteica,» izdveš sieviete. Ātrā palīdzība atbraukusi pēc apmēram pusstundas.
Virtuvē bijušas pat dejas
Raita audžutēvu Viktoru »VZ« sastop uz ceļa, kad viņš, paviesojies pie mātes kaimiņmājā, atgriežas savā dzīvesvietā. Vīrieša ķermenis burtiski dreb un raustās, taču nav saprotams, vai viņu nomocījuši pārdzīvojumi, vai viņam ir auksti, vai arī sākušās pamatīgas paģiras – viņa elpā jūtama smaga dvinga. «Man ir sūdīgi. Mēs ar Raiti kopā strādājām, mežus griezām,» nosaka Viktors. Raitis viņam bijis blakus tikpat ilgi kā viņa māte – aptuveni 12 gadu.
Viktors stāsta, ka liktenīgajā vakarā iegājuši Strautiņos, jo Raitis Andželu pazīstot jau daudzus gadus, kādreiz draudzējušies. «Alu iedzērām, bet šie salēcās. Andžela taču ar Raiti virtuvē vēl dejoja,» atceras Viktors. Asiņaino konfliktu viņš gan neesot redzējis, jo tieši tobrīd bija izgājis uz tualeti. Nav saprotams, ko viņš šajā iestādē tik ilgi darījis, ja redzējis, ka pagalmā iebrauc ātrā palīdzība. «Paņēmu riteni un laidos mājās. Domāju, ka Andžela ar Andri savā starpā saplūkušies. Andris bija agresīvs, cik reizes Andželu nav dauzījis,» zina teikt Viktors.
Viss notikušais pamatīgi satriecis Raita mammu. Sieviete drebējusi pie visām miesām, murgojusi par dēla atgriešanos un pat solījusi iet kārties, »VZ« stāsta kaimiņiene Zigrīda. «Es viņu centos mierināt, bet beigās izsaucām ātro palīdzību un viņu aizveda uz slimnīcu.» «Nevaru atrast, kurā slimnīcā Anna ir – Gulbenē nav, Balvos nav, laikam ielikta Strenčos, bet nevaru piezvanīt, kredīts beidzies,» satraucies ir Viktors.
Nodzēris mašīnu un pametis bērnu
Zigrīdas kundze stāsta, ka Raitis viņas acu priekšā audzis no pusaudža gadiem, kad kopā ar māti pārcēlies dzīvot pie Viktora. Tiešā vārda nozīmē brūkošajā, lai arī par vietējās nozīmes kultūras pieminekli atzītajā Naglenes pilī zēnam nekāda saldā dzīve neesot bijusi, arī skolas gaitās viņam neveicies. Divās nelielajās dzīvokļa telpās regulāri notikušas iedzeršanas, kurām zēns bijis par liecinieku. «Kādu māte uzaudzināja, tāds viņš bija. Māte un audžutēvs ir šausmīgi dzērāji. Reizēm Raitis gan uzturējās pie tēva Stāmerienā, taču tur apstākļi nebija labāki. Pirms četriem gadiem tēvs sadega ugunsgrēkā paša mājās, kas izcēlās smēķēšanas dēļ. Māte iedzērusi mēdz ar nažiem darboties, par laimi, citus neaiztiek, karo savas kompānijas starpā,» atklāta ir Zigrīda. Tiesa, savu dēlu viņa turējusi augstāk par visiem, un, lai arī puisis pat nav gājis palīgā uz mežu pēc malkas, viņa to vien skandējusi: «Mans mīļais dēliņš, mans Raitiņš, mans Raitiņš!» Par Raita attieksmi pret apkārtējiem Zigrīdas kundze gan nesūdzas, viņš bijis miermīlīgs, runīgs, diemžēl iedzēris katru dienu. «Viņam taču mašīna kādreiz bija, bet nodzēra visu,» skumji teic kaimiņiene. «Arī savu meiteni viņš pameta un atstāja ar mazu bērniņu uz rokām.»