Netālu no Jēkabpils esošā Salas pagasta iedzīvotāji ir pārsteigti un šokēti par 56 gadus vecā Jurija nāvi. Vīrietis mira pusdienu laikā, kad aizrijās ar gaļu un nosmaka.
Gaļa nosprosto elpceļus
Nelaime ar Juriju notika 13. martā ap pulksten 12 kādā no Susējas ielas daudzdzīvokļu namiem. Vīrieša dzīvesbiedre izsauca mediķus, taču cietušā dzīvību vairs nebija iespējams glābt, gaļas gabals bija nosprostojis elpceļus, un vīrietis nosmaka. «Tas ir drausmīgs gadījums. Es vispār nevaru aptvert, ka kas tāds varēja notikt,» par paziņas nāvi pārdzīvo Tatjanas kundze. «Jurijs bija noslēgts cilvēks, pēdējā laikā pārsvarā uzturējās mājās, jo viņam bija problēmas ar kājām un pārvietošanos. Viņš dzīvo kopā ar kādu sievieti. Vakar sievieti satiku, viņa ļoti pārdzīvo notikušo, aicināja mani uz bērēm. Izrunājāmies, dzīvesbiedre kaut kur jūtas vainīga, taču viņas vainas tur nav, tādas lietas vienkārši mēdz notikt.» Policija izlēmusi nesākt kriminālprocesu, jo notikušais ir nelaimes gadījums. Arī mediķi atzīst, ka gadījumi, kad cilvēki nomirst, aizrijoties ar pārtiku, notiek, biežāk tie ir sezonā, kad dažādās viesībās tiek grilēta gaļa, cepts šašliks un lietots arī alkohols.
Pusdienās ēduši cūkas ribas
»VZ« tikās ar mirušā Jurija dzīvesbiedri Helēnu. Sieviete sarunu sāk ar vārdiem: «Man nav nekādu iebildumu pret mediķiem, ātrās palīdzības meitenes darīja visu, ko varēja, diemžēl Juriju glābt nebija iespējams.» Vēlāk šo teikumu viņa atkārto vēl vairākas reizes. Tās dienas notikumi sievietei paliks atmiņā uz mūžu. «Tas man ir briesmīgs trieciens un šoks,» raudot saka Helēna. «Mēs ēdām pusdienas, vēl tagad ne mana, ne viņa porcija nav apēsta.»
Sieviete todien izvārījusi zupu no cūkas ribiņām. Zupu ielējusi bļodiņā, bet gaļu attīrījusi no kauliem un salikusi uz šķīvja. Helēna palīdzējusi Jurijam aiziet līdz virtuves galdam, kur viņš apsēdies pusdienot, bet pati, paņēmusi savu ēdienu, aizgājusi uz istabu un ēdusi, skatoties televizoru. «Vienā brīdī es viņam uzsaucu, lai ēd kārtīgi, paēd gaļu. Viņš atteica, ka jā, tūlīt ēdīšot, lai es neuztraucoties, viņam visa esot pietiekami,» stāsta Helēna. Pēc brīža no virtuves atskanējušas savādas skaņas – tādas kā elsas, gārdzieni. Sieviete uzreiz skrējusi pie drauga un ieraudzījusi, ka viņš ir aizrijies. «Es viņu piepacēlu aiz padusēm, pasitu pa muguru. Viņš elsoja, elsoja. Sapratusi, ka viena netikšu galā, zvanīju pa 113. Kamēr ātrā palīdzība brauca, operatore man visu laiku stāstīja, kas jādara. Es jau arī pati zināju, kas jādara, jo savulaik mācījos par medicīnas māsu un nesen izgāju pirmās palīdzības kursus. Man vairs nebija spēka, es jau bļāvu, es nespēju, raudāju,» pārdzīvoto atceras sieviete. Mediķi atbraukuši ļoti ātri un mēģinājuši vīrieti glābt, taču nesekmīgi. «Viņš bija mēģinājis norīt pārāk lielu gabalu, tas iestrēga pārāk dziļi,» secina Helēna. «Viņš nomira tepat, vēl kādu laiku gulēja te, un tad apbedīšanas firma viņu aizveda uz morgu. Tur taisīja sekciju, citu nāves iemeslu neatklāja.»
Ļoti garšojuši gaļas ēdieni
Runājot par Juriju, Helēna teic, ka viņš bijis ļoti labs cilvēks. Lai arī viens otru pazinuši jau kopš bērnības, kopā sākuši dzīvot pirms 17 gadiem. «Jurija māte mani vienmēr gribēja par savu vedeklu, bet tā sanāca, ka mēs katrs izveidojām attiecības ar citiem. Man ir meita, arī Jurijam ir meita. Kad Jurijs izšķīrās ar savu pirmo sievu, mana meita vēl bija pusaudze, tāpēc teicu, ka kopā ar viņu nedzīvošu līdz bērna pilngadībai, jo ar audžutēviem visādi mēdz gadīties. Viņš nosacījumu pieņēma, un jūnijā būtu 17 gadi, kopš dzīvojam kopā,» stāsta Helēna. Tolaik Jurijs strādājis autoparkā par atslēdznieku. «Man tagad ir tik grūti, šausmīgi sirds sāp, mums abiem kopā bija tik labi,» sāpēs līdz sirds dziļumiem raud Helēna.
Jurija mīļākais ēdiens bijis gaļa, un Helēna viņam allaž gatavojusi ar prieku un aizrautību. «Viņam garšoja viss, īpaši kotletītes. Viņš bieži man teica: «Paldies, Helēnīt, viss bija ļoti garšīgi!» Un tagad, tagad – kam būs garšīgi?! Nav kam!» par vientulības brīžiem pārdzīvo sieviete. Helēnai ir trīs mazbērni, taču ne katru dienu viņi var būt līdzās omai. Helēna zina teikt, ka tēva nāvi ļoti smagi pārdzīvojot Jurija Vācijā dzīvojošā meita, kas pat nonākusi slimnīcā. «Es pagaidām mēģinu aizmirsties, risinot krustvārdu mīklas. Man dzīvē bijuši tik daudzi triecieni, brāļi no dzīves aizgāja agri – 38 un 48 gados, apglabāju arī savu mammīti un tagad Jurijs. Man ir tik grūti...» saka sieviete. Helēna teic paldies gan Jurija bijušajai sievai, gan pagasta pašvaldībai, gan draugiem, radiem un kaimiņiem par morālo un finansiālo atbalstu bēru organizēšanā.
Iespējams, jutis nāves tuvošanos
Tomēr visdīvainākais visā notikušajā Helēnai liekas Jurija priekšnojautas par nāves tuvošanos. Nedēļu pirms nāves dzīvesbiedrs regulāri runājis par aiziešanu. «Es gāju kursos,» lepni rādot 8. martā saņemto kvalifikācijas apliecību par iegūto sociālā aprūpētāja arodu, saka Helēna. «Pāris dienas pirms kursu beigām Jurijs man ik pa laikam prasīja: «Kad tev beigsies tās mācības? Drīz es no tevis aiziešu.» Prasīju, kur tad viņš domā iet, vai uz savu dzīvokli? Nē, vienkārši aiziešot prom. Brīnījos, jo mums bija labas attiecības, tāpēc nesapratu, kāpēc viņam būtu kur jāiet. Un tā vairākas reizes. Beigās viņš vēl teica, saņemšot pensiju (Jurijam bija invaliditātes pensija) un tad iešot prom. Pensiju viņš nesagaidīja, nomira dienu iepriekš.» Helēna arī stāsta, ka ne viens, ne otrs nelieto alkoholu, arī smēķēšanu sen kā atmetuši, taču liktenīgās dienas rītā Jurijs pēkšņi teicis: «Helēnīt, nopērc man vienu pudelīti alus.» Neko ļaunu nedomājot, dzīvesbiedre aizgājusi līdz veikalam un alu nopirkusi. Pirms pusdienām Jurijs mazliet to iedzēris. Izrādījās, tās bija pēdējās pusdienas viņa dzīvē...
FAKTI
– 2010. gada 12. maijā smalkajā Hamburgas viesnīcā «Atlantic», kurā savulaik uzņemta slavenā filma par Džeimsu Bondu «Tomorrow Never Dies», aizrijoties ar ēdienu, mira 71 gadu vecais vairāku lielu hosteļu īpašnieks Dīters Boks. Viņš ap pusnakti lūdzis savā viesnīcas numurā uznest maltīti un tad acīmredzot aizrijies ar gaļas gabalu. Izsauktie glābēji vairs nav spējuši sirmgalvi atdzīvināt.
– 2010. gadā līgošana bēdīgi beigusies kādam vīrietim Daugavpils novada Naujienas pagastā. Baudot svētku maltīti, viņš aizrijies ar šašliku un nosmacis. Lai gan tuvumā esošie cilvēki centušies smokošajam vīrietim palīdzēt, viņu glābt nav izdevies.
– 2011. gada 7. oktobrī mediķiem, kas uz izsaukumu ieradušies četru minūšu laikā, Rīgā nav izdevies glābt kādas 59 gadus vecas sievietes dzīvību, kas bija aizrijusies ar šašliku.
– 2011. gada 21. maijā mediķi saņēmuši zvanu no Rīgas reģiona, ka pēkšņi sācis smakt 62 gadus vecs kungs. Izrādījās, ka viņš bija aizrijies ar gaļu. Ātrā palīdzība ieradās deviņu minūšu laikā, bet līdz tam cietušajam pirmo palīdzību, saņemot mediķu konsultācijas pa telefonu, sniedza apkārtējie. Ārsti vīrieti reanimēja un aizveda uz slimnīcu.