Aklais ģēnijs Andrea Bočelli

Andrea Bočelli acu gaisma ir izdzisusi pirms daudziem, daudziem gadiem. Viņam nav bijusi dota iespēja izlasīt Antuāna de Sent-Ekziperī stāstu par Mazo Princi, taču savu dzīvi pasaulslavenais tenors dzīvo, vadoties tieši pēc šīs grāmatas atziņas, ka «tā īsti mēs jūtam tikai ar sirdi, būtiskais nav acīm saredzams».

Sāpes un ciešanas palīdz karjerai

Andrea Bočelli liktenis – vienlīdz traģisks un laimīgs. Traģisks, jo bērnībā iedzimtas acu kaites dēļ viņš pilnībā zaudējis redzi; laimīgs, jo, iespējams, tieši šīs slimības rezultātā Andrea šobrīd atrodas labāko pasaules mūziķu galvgalī. Puisēns bērnībā bieži raudājis, jo, slimībai progresējot, cietis nežēlīgas sāpes acīs. Vecāki visiem spēkiem centās bērnu mierināt, līdz atklāja, ka vienīgais līdzeklis, kas palīdz dēlam pārvarēt fiziskās ciešanas, ir klasiskā mūzika.To saprata arī pats Andrea. Būdams vēl bērns, savā burtnīcā viņš bija ierakstījis svarīgu atziņu: «Mūzika man ir nepieciešamība.Esmu to sadzirdējis, esmu tai sekojis, esmu to atradis, esmu to aplidojis, esmu to dievinājis, tā ir mana dzīve.» Kad izplatījās valodas, ka mūzika labvēlīgi ietekmē Andrea, viņa radi steidza dāvināt puisēnam visu, kas saistīts ar mūziku – gan instrumentus, gan skaņuplates. Zēna interesi par klasisko mūziku izraisīja tēvoča stāsti par slaveno itāliešu operdziedātāju Benjamino Džilji, izcilāko 20. gadsimta operas tenoru Džuzepi di Stefano, tenoru leģendu Mario del Monako un citiem slaveniem māksliniekiem. Ar nepacietību viņš gaidīja brīdi, kad varēs pats dzirdēt dziedam šos izcilos māksliniekus. Vislielāko iespaidu uz Andrea atstāja Franko Korelli balss. Par to, ka pats kādreiz būs tikpat slavens dziedātājs,toreiz Bočelli nedomāja. Pēc skolas beigšanas viņš iestājās Pizas universitātes Juridiskajā nodaļā,

ieguva tieslietu doktora grādu, sāka strādāt par advokātu un paralēli apmeklēja vokālās nodarbības.

Andrea karjeras augšupskrējiens sākās 90. gadu sākumā,bet plašāku starptautisku slavu viņš izpelnījās 1996. gadā ar hitu « Time To Say Goodbye», kuru iedziedāja duetā ar Sāru Braitmenu. Šobrīd Bočelli ir viens no veiksmīgākajiem itāliešu dziedā tājiem – pasaulē pārdoti vairāk nekā 65 miljoni viņa ierakstu.

Mīlēt neredzot

Vai var mīlēt kādu, ja tu viņu neredzi? Un kā vēl! Par to ir pārliecināts gan Andrea Bočelli, gan

viņa ievērojami jaunākā draudzene Veronika. To, ko neredz acis, redz sirds – uzskata Bočelli. Mūziķa jaunākās dziesmas stāsta tieši par Veroniku, par sievieti, kura ar tādu mīļumu organizē aklā mākslinieka dzīvi.

ir stipri jaunāka par mani. To es

atklāju tikai vēlāk. Toreiz viņai bija

tikai 21 gads. Taču saka, ka mīlestība

nepazīst vecuma. Mums tiešām

abiem ir labi,» sacījis Bočelli

intervijā vācu izdevumam «Bild».

Tā bija mīlestība no pirmā acumirkļa.

Jau nākamajā dienā pēc

iepazīšanās Veronika esot sakravājusi

mantas un pārcēlusies dzīvot

pie Andrea.

Pa šiem sešiem gadiem viņi

kļuvuši vēl tuvāki un vienotāki.

Andrea dzied, bet Veronika

parasti atrodas viņa tuvumā un

klausās. Jaunākajā albumā «Incanto

» ir dzirdamas abu balsis –

viņi dzied duetā par mīlestību.

«Es gribēju dzirdēt līdzās savai

tenora balsij arī eņģeļa balsi,

tādu kā Veronikai. Kopā ar viņu

dziesmas stāsts ir vēl patiesāks,»

skaidro Bočelli.

Pirms koncertiem –

nekāda seksa!

Dziedātājs ir ļoti laimīgs par to,

ka saticis Veroniku. Jaunā mūzikas

studente ir viņa balsts,

plecs, draugs un mīļotā sieviete,