Docents un mūziķis Gusāns greznojas ar trīsdesmit auskariem

Latgales rokmūziķis Sovvaļnīks, kas pazīstams arī kā grupas «Borowa MC» ģitārists un Rēzeknes augstskolas docents Ingars Gusāns, aizvien lielāku atpazīstamību gūst ar savu izskatu – viņam ir neskaitāmi auskari, gredzeni un ķēdes.

30 auskari, 16 gredzeni

Gari mati, melnas brilles, apmetnis, melns T krekls, gredzeni ar galvaskausiem teju uz visiem pirkstiem, neskaitāmi auskari un ķēdes – tas ir latgalieša Ingara Gusāna ierastais tēls, kas rokmūziķim Sovvaļnīkam it kā piederas labi, bet grūti iedomāties viņu šādā skatā klīstam pa augstskolas gaiteņiem. Tomēr tas ir fakts: Gusāns ir arī docents Rēzeknes augstskolā, antīkās filoloģijas doktors. »VZ« lūgts precizēt, cik viņam īsti ir auskaru un gredzenu, Sovvaļnīks sāk skaitīt: «Man apmēram ir nojausma, ka auskaru varētu būt ap 30, bet gredzeni... Tā, uz šīs rokas deviņi, uz otras – septiņi, tātad kopskaitā 16!»

Bez negatīvās enerģijas

Pirmais auskars viņam parādījies jau 1994. gadā: sākotnēji tie bijuši no metāla, bet vēlāk mūziķis sācis savas rotas mainīt uz sudrabu. Tiesa, rīkstnieks pārbaudījis metāla rotas, un arī tās nav uzrādījušas nekādu negatīvu enerģiju. «Kaut kāds vecis ar kociņu bija stipri sašokējies, ka, redzot visus šos simbolus, man tās uzrādīja nevis negatīvu, bet neitrālu [enerģiju]. Es taču saku, ka viss ir atkarīgs no dvēseles, es esmu maiguma iemiesojums, gribu spēlēt roku, bet, redz, nesanāk!» smejas Sovvaļnīks, kurš nupat izdevis ļoti labu rokmūzikas albumu latgaliešu valodā «Bolts susātivs».

Kareklis par 79 eiro

Par savu lielāko lepnumu Gusāns sauc ķēdi ar karekli, kura simbols atgādina govs galvaskausu – tas ir Vācijā notiekošā lielākā metālmūzikas festivāla «Wacken» un maksājis 79 eiro bez ķēdes – zīmola dēļ, «Latvijā tādu varētu par kādiem 20 latiem uztaisīt... Gandrīz trīs gadus briedu šim solim, sakrāju naudu un nopirku,» stāsta Ingars. Cik tad vērts ir mūziķa apkarinājums kopumā? «Oi, viena alga vai divas!» noelšas Ingars. «Bet varbūt arī vairāk...»

Kā zinātnieks augstu novērtēts

Interesanti, ka tiešajā darbā Ingaram viņa «metālista» izskats nevis traucē, bet pat palīdz. Antīkās filoloģijas doktors Gusāns oktobra beigās Vācijā viesojās starptautiskajā latgalistikas konferencē, kurā piedalījās zinātnieki no Latvijas, Vācijas, Polijas, Francijas, Itālijas un Krievijas, un uzstājās ar referātu «Latgaliešu mūzikas nozīme latgaliskās pašapziņas celšanā». Savukārt novembra sākumu mūziķis aizvadījis starptautiskajā klasiskās filoloģijas konferencē «Colloquim Balticum IX Rigense» Rīgā, izklāstot savas idejas, kas ietvertas referātā «Romulus And The Romans In The Heavy Metal Style» («Romuls un romieši smagajā mūzikā»), iepazīstinot ar antīkās kultūras tēlu, simbolu u.c. izpausmēm smagās mūzikas žanros. «Lai saprot, ka «metālisti» nav tikai tie, kas bezjēdzīgi rēc par sātanu vai ko tamlīdzīgu, bet reāli veči, kas piedāvā savus vēstures interpretācijas variantus,» savu misiju skaidro docents Gusāns. Jāpiebilst, ka viņu kā dalībnieku konferencēs organizatori ir iecienījuši, arī ņemot vērā paša izskatu.

Lauzis stereotipus

Šobrīd Gusāns turpina pasniegt latīņu un sengrieķu valodas pamatus kā docents Rēzeknes augstskolā, kā arī turpina darbu Latgales kultūras pētniecības Reģionālistikas institūtā Rēzeknē. Kā pārējie mācībspēki, kuri bieži vien ir vīri ar sirmām galvām, reaģē uz šādu kolēģi? «Pirmajā gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē man palūdza, lai staigāju tā, ka ķēdes neredz. Tolaik gan to nebija daudz, kādas trīs, es tās pieslēpu zem džemperīša. Pagāja kāds gads, un prasīju – va vellos, jums vajag manu izskatu vai manas zināšanas?! Sakarināju ķēdes vēl vairāk, gāju kā tanks, un nekas – visi pierada!» smejas Gusāns. «Tagad var stāstīt, ka «mums ir progresīva fakultāte, kādi mēs progresīvi cilvēki, paskatieties, kādi mums pasniedzēji staigā, turklāt viņi vēl mūziku spēlē»! No melnās avs kļuvu par balto!»

Kopumā attieksme gan vienmēr esot bijusi pozitīva, dekānes pat slavējušas: Ingar, cik tas ir pozitīvi, ka vari noturēties pretī klasiskajām etiķetēm, ko visi pieprasa. «Protams, vienmēr ir kaut kādas prasības, taču vienmēr uzrodas kāds, kurš tās lauž. Tā nu sagadījās, ka tas biju es,» saka Ingars.