Sabiedrībā zināmi cilvēki Ziemassvētkus sagaidīs lauku mājās

Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām piemīt īpašs šarms. Lai gan jau iepriekš ir pilnīgi droši zināms, kad tie gaidāmi, katru gadu tie izvēršas mazliet citādi. Arī sabiedrībā zināmi cilvēki abus šos svētkus svin dažādi – kāds iemanās pastrādāt, cits to nedara principā, kāds tvīkst pēc ballītes, cits pēc klusām sarunām ģimenes lokā.

Marija Bērziņa svētkos gaida sniegu

Aktrisei Marijai Bērziņai Ziemassvētki ir ģimeniski svētki un pārdomu laiks, kad izvērtēt pagājušo. «Tas saistās ar bērnības atmiņām, bet man ļoti gribas, lai Ziemassvētkos ir sniegs. Pēdējos gados svētkus svinam mūsu lauku mājās, un tur parasti sniegs ir, bet, kā būs šogad, pagaidām nevar saprast. Ir mazliet mistiska sajūta, kad Ziemassvētku naktī viss apkārt ir balts un kluss. Dubļi un pelēcība ir nosegti,» »VZ« stāsta Bērziņa.

Arī šogad aktrise ar radiem un dažiem draugiem Ziemassvētkus svinēs savās lauku mājās un neslēpj, ka ir sailgojusies pēc tur rodamā miera un klusuma. «Negribas skaļi. Kopā arī paklusēt ir forši.» Neizpaliks eglītes rotāšanas prieks. «Kad 1986. gadā nopirkām lauku mājas, iestādījām arī eglīti. Nu jau 25 gadus vecā skaistule ir krietnas divstāvu mājas lielumā, bet pirms Ziemassvētkiem to joprojām regulāri rotājam. Kopš bērnības man patīk arī eglīšu rotāšana mežā, sakarinot tajās, piemēram, ābolīšus, lai zvēriem ir našķi.»

Bērziņa priecājas, ka šogad paguvusi jau laikus sarūpēt svētku dāvanas. «Ir bijuši arī tādi gadi, kad pēdējās dienās skrienu un meklēju dāvanas. Man ļoti, ļoti patīk gan dāvināt, gan saņemt dāvanas. Mūsu laikā gan dāvanas kļūst arvien praktiskākas, jo cilvēku rocība kļūst mazāka. Man ļoti patīk pārsteigumi! Ja, verot vaļā dāvanu, nenojaušu, kas tajā ir iekšā.»

Aktrises ģimenē Ziemassvētkos neizbēgami notiek pārēšanās. «Ir liela ēdienu dažādība, un visu gribas pagaršot, tā jau tas arī notiek. Mums tagad laukos dzīvo mana ome, tēta mamma, un viņa jau nu ļoti gatavojas viesu uzņemšanai! Pēdējos gados cenšos nepārēsties, bet ne vienmēr izdodas. Gribas svētkos nopirkt un pagaršot arī kaut ko tādu, ko ikdienā neēdu. Taču, ja gadās vairāk apēst, tad taču var uzdancot vai iet ārā pikoties!»

Liuziniks pirmo reizi svinēs kopā ar dēlu

Aktieris Ģirts Liuziniks katru gadu pirmajos vai otrajos Ziemassvētkos tiekas ar saviem mīļajiem. «Katru reizi jau iepriekš norunājam, kur un kad savākties. Mana ģimene, māsas ģimene un vecāki. Visi esam Rīgā, tālu nav jābrauc. Šogad pirmajos Ziemassvētkos dosimies ciemos pie sievas radiem, bet otrajos – pie maniem. Šie būs paši pirmie Ziemassvētki, kurus sagaidīšu kopā ar savu dēliņu. Tās būs pavisam citas sajūtas, jo šogad svētkos būs vēl divas ačteles, kas skatīsies apkārt un brīnīsies.»

Sarunā ar »VZ« aktieris atzīst, ka grūti iedomāties šos svētkus bez piparkūkām un nesteidzīgām sarunām par aizejošo gadu. Dāvanas neesot tik būtiskas. «Tas jau ir tikai paņēmiens, kā otram kaut ko pateikt vai ieteikt. Bērnībā bija citas sajūtas. Atceros, kad biju pavisam, pavisam mazs, reiz man tika iedāvināts rotaļu lācis. Man bija tāda sajūta, ka viņš pats pie manis Ziemassvētkos ir atnācis, un tad mēs ar viņu tālāk dzīvojām jau kopā.»

Dzērvei Ziemassvētku laikā – arī tēva dzimšanas diena

Aktrisei Aijai Dzērvei Ziemassvētku laikā ir iespēja svinēt uzreiz vairākus svētkus, tiesa, šogad darba ir daudz un viņa vēl nav izlēmusi, ko šoreiz darīs svētku vakarā. «Manu māsu sauc Ieva, un viņai Ziemassvētku laikā ir vārdadiena, bet tētim ir dzimšanas diena, tāpēc pulcējamies kopā un atzīmējam visus šos svētkus. Man Ziemassvētkos ir ļoti svarīgi aiziet uz baznīcu, to daru vienmēr. Drīzāk piparkūkas var kādreiz arī neizcept, bet šo gājienu neatlieku. Arī šogad nezinu, vai pagūšu izcept piparkūkas,» sarunā ar »VZ« stāsta aktrise.

Šogad pirmssvētku laikā daudz enerģijas prasījis darbs teātrī, tāpēc izlemšanu – palikt Rīgā vai braukt svētku vakarā pie vecākiem – Dzērve atstājusi teju uz pēdējo brīdi. «Skatīšos, cik nogurusi jutīšos, bet vispār jau šajos svētkos cenšamies būt visa ģimene kopā.» Ziemassvētki ir aktrises mīļākie svētki, tos nespējot izkonkurēt pat Jāņi, kad visa daba zied un ir tik skaista. Viņa atceras kādus pavisam īpašus Ziemassvētkus, kas atmiņā palikuši spilgtāk nekā pārējie: «Togad man bija iesvētības baznīcā, un manai meitai tie bija paši pirmie Ziemassvētki. Tās bija pavisam īpašas sajūtas!»

Zvīgulis svētkos ticis pie «U2» biļetēm

Braukšana ciemos pie vecākiem aktierim Kasparam Zvīgulim ir stabilākā un ilggadīgākā ar Ziemassvētkiem saistītā tradīcija. Nekas cits tāds «baigi speciāls» šajā laikā nenotiekot. «Man tie nav svētki, kas izceļas ar kādām īpaši neparastām izdarībām, te būtiskākā ir kopā sanākšana. Arī šogad taisos kopā ar meitu braukt pie mammas. Man patīk Ziemassvētku laiks. Un, protams, man patīk arī dāvanas, kur tad bez tām?!» sarunā ar »VZ« smejoties atzīst aktieris. «Jaudīgākā» dāvana, kuru viņš pats esot saņēmis Ziemassvētkos, bijušas biļetes uz grupas «U2» koncertu. «Ko es pats esmu dāvinājis tādu īpašu? Īsti neatceros... Galvenais jau ir tas, ka esi par otru padomājis, pieslēdzies, kaut ko sarūpējis. Tam nav noteikti jābūt kaut kam jaudīgam. Dāvanas parasti pērku pēdējās dienās pirms svētkiem, to vākšanu un rūpēšanu divu mēnešu garumā nepiekopju.»

Reiniks ar šausmām atceras dāvanā saņemto džemperi

Dziedātājs Lauris Reiniks pēdējos gados Jaungada naktī cenšas nestrādāt un atpūsties, bet brīdi pirms Ziemassvētkiem vēl nav drošs, vai šādu apņemšanos izdosies saglabāt arī šoreiz. «Iespējams, piekritīšu vienā viesnīcā tepat Latvijā vadīt Jaungada pasākumu, bet, ja to nedarīšu, tad varētu kopā barā ar draugiem aizbraukt tepat uz Lietuvu vai Igauniju. Lai gan saka – kā gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi, tāpēc varbūt ir vērts pastrādāt? Lai gan visu gadu atpūsties arī nebūtu slikti,» smejoties savās pārdomās ar »VZ« dalās dziedātājs.

Jaunā gada sagaidīšana viņam parasti izvēršas par ļoti jautriem svētkiem ar mazliet miglā tītiem fināliem. Un šī nu esot tā gada nakts, kuru nekādā ziņā nevajadzētu pavadīt vienam pašam, jo tad ātri vien varot iedzīvoties depresijā. «Man gribētos kādreiz jauno gadu sagaidīt siltajās zemēs un bez sniega. Tā man vēl nav bijis. Tā varētu būt Āfrika! Parasti jau šie svētki saistās ar ziemu, pasēdēšanu mājās, ēšanu, iešanu pa klubiem, salūtu.»

Vecgada vakars un jaunā gada sagaidīšana Reinikam saistās ar bērnības sajūtām. «Kad es biju mazs, Ziemassvētkus vēl īpaši nesvinēja, tāpēc dāvanas, salūts, šampanietis un svētku sajūta bija tieši Jaungadā. Kaut kā pilnīgi jauna gaidas un priekšnojautas.»

Dziedātājs nevar izcelt kādu īpaši mīļu dāvanu, kuru saņēmis šajos svētkos, bet pavisam skaidri joprojām atceras pašu šausmīgāko velti. «Man kā bērnam uzdāvināja kodīgu džemperi! Gaidīju mantas vai konfektes, bet te... Tas bija riebīgi! Tagad man patīk praktiskas dāvanas, piemēram, skūšanās piederumi, dezodoranti. Svecītes, svečturi, dažādi māla podi man īsti nepatīk, jo nezinu, kur tos pēc tam likt. Ir gadījies, ka kādam no draugiem uzdāvinu savu disku, tāpēc tagad viņi smejas, lai savus diskus nedāvinu. Mēģinu dāvināt tādas lietas, kas man pašam noderētu, kaut ko garšīgu vai praktisku.»

Zadovska veco gadu izvada pa durvīm

Operdziedātāja Kristīne Zadovska zina, ko nozīmē strādāt Jaungada naktī, taču pirms apmēram sešiem gadiem pieņēmusi lēmumu – šī nakts jāvelta atpūtai. «Nekad šajā naktī nestrādāju, vienmēr kopā ar ģimeni esam laukos un svinam jauna gada atnākšanu, īpaši tagad, kad mums ir bērni. Veram vaļā logus un durvis, tā pavadot veco gadu un sagaidot jauno. Šogad esam saņēmuši brīnišķīgu aicinājumu ciemos, un jauno gadu sagaidīt dosimies pie Zaigas un Māra Gaiļiem Kaltenē. Tas būs brīnišķīgs draugu pasākums kopā ar ģimenēm,» sarunā ar »VZ« priecīgi atklāj Zadovska.

Operdziedātājas ģimenē neviens neaizraujas ar milzīgu dāvanu gādāšanu un pasniegšanu. «Pasniedzam nelielas dāvaniņas, piemēram, kādas tējiņas. Man ārkārtīgi nepatīk, ka daudzi svētki pārvērsti par veikalnieku svētkiem. Mēs šā biznesa attīstību uz svētku rēķina neveicinām. Kādreiz taču paši cepām piparkūkas un ar glazūru uz tām zīmējām kaķīšus un citus zvēriņus, nevis pirkām jau gatavas.»

Zadovska atminas, kā reiz kopā ar vīru Andri Keišu jauno gadu sagaidīt devušies pie vīra brāļa uz Ventspili. «Tur bija milzu pasākums sarīkots speciālā hallē, bet tas, ko atceros visspilgtāk – pusnaktī, kad devāmies ārā, salūts bija tieši virs mūsu galvām. Tas bija iespaidīgi un prātā paliekoši.»

Tannis svinējis arī ar slēpēm kājās

Pavārs Elmārs Tannis kādu brīdi pirms Ziemassvētkiem vēl nebija izlēmis – šogad Jaungada naktī strādāt vai tomēr ne. «Varbūt gatavošu pasākumam ar aicinātiem viesiem. Ja nē, tad gan pagaidām vēl esmu brīvs un mani var droši aicināt ciemos,» sarunā ar »VZ« smaidot atklāj pavārs. Viņš neslēpj, ka jaunā gada sagaidīšanu vienmēr uztver kā nelielu apgrūtinājumu, jo Ziemassvētkos parasti esot daudz darba un pēc tam negriboties vairs saspringt. «Man patīk spontānas balles, bet jaunā gada sagaidīšanai parasti ir pašam kaut mazliet jāsagatavojas laikus.»

Tannis atceras vairākas Jaungada naktis, kad piedzīvojis kaut ko tiešām skaistu un sirdij tīkamu. «Vairākas reizes Kanādā un vienreiz arī kaut kur Alpos kāpām kalnos vesela grupa un tad tādā strīpā slēpojām lejā ar aizdegtām lāpām rokās. Ļoti smuki! Un lejā mūs vēl sagaidīja ar kādu karsto dzērienu. Tāda skaista aktīvā atpūta man patīk!»

Par dāvanām Jaungada naktī Tannis galvu nelauza. «Esmu no Kanādas un neesmu radis neko dāvināt Jaungadā, dāvanas pasniedzu Ziemassvētkos. Dāvināt kaut ko Jaungadā ir tāda Austrumeiropā aizķērusies tradīcija. Man ļoti, ļoti patīk cilvēka paša gatavotās dāvanas. Tās ir labākās, un no tām rodas vismīļākā un siltākā sajūta!»

Baļčunaitei bagātīga svinēšanas pieredze

Televīzijas raidījumu vadītāja, aktrise un dziedātāja Vita Baļčunaite šogad Jaungada nakti nolēmusi pavadīt strādājot, turklāt darot uzreiz divas lietas: «Esmu piekritusi aicinājumam gan dziedāt, gan vadīt kādu Jaungada balli un esmu pārliecināta – pasākums būs košiem pārsteigumiem lutināts.»

Baļčunaite piedzīvojusi ne vienu vien neparastu Jaungada nakti. «Reiz ar ģimeni un draugiem jaunajā gadā iesoļojām, stāvot uz deviņstāvu mājas jumta Pļavniekos, raugoties uz debesīs vizuļojošajiem krāšņajiem salūta ziediem un saskandinot glāzes ar bērnu šampanieti. «Milleniumu» ar draugiem sagaidījām Doma laukumā. Cilvēku bija tik dikten daudz, stāvējām cieši jo cieši sakļāvušies, skandinājām glāzes, apskāvāmies un dziedājām Latvijas himnu. Reiz decembris bija tik steidzīgs un piepildīts ar darbiņiem, ka Jaungadā atteicu visiem piedāvājumiem doties svinēt un, gan sev, gan draugiem par izbrīnu, paliku mājās – uzkopu māju, baudīju klusumu un ap pusnakti stāvēju pie loga, vēroju salūtu, malkoju «Mežezeru», pie vaiga pielipinājusi telefona aparātiņu. Reiz muzikālā šova «Angel & Devil» laikā Dzelzceļnieku muzejā jauno gadu sagaidījām uz skatuves kopā ar man ļoti mīļu draugu, aktieri un izcilu komiķi Kārli Kupču, kura dvēselīte nu ir mazliet citā realitātē. Abi stāvējām uz skatuves pēc izrādes un īsu mirkli pirms pusnakts atpakaļgaitā skaitījām līdz viens kopā ar zālē esošajiem skatītājiem. Nezināmu iemeslu dēļ tablo, uz kura vērojām laiku, toreiz izdzisa, un skaitījumu turpinājām, neapzinoties – ir vai nav iestājies jaunais gads.»

Baļčunaite jau vairākus gadus kopā ar draugiem ieviesusi jaunu tradīciju – 31. decembra rītā visi sapulcējas un dodas kopā skatīties kino. Pati īpašākā dāvana esot tieši kopā būšana. «Man patīk pārsteigt un iepriecināt savus mīļos. Parasti iespēju robežās cenšos sarūpēt tieši to, kas, manuprāt, būtu konkrētajam cilvēciņam vispiemērotākais un nepieciešamākais. Ja kāds ir sagatavojis kādu pārsteigumu īpaši man, tad patiesi to novērtēju. Pat nav būtiski, kāds ir šis pārsteigums, taču būtiski – ar kādu rūpību un mīlestību tas ir sagatavots un pasniegts. Materiālas vērtības ir gaistošas, taču sajūtas – paliekošas. Mīlestība ir vienīgā patiesā šīs pasaules pamatvērtība.»