Kāpēc vienam pietiek ar sešām, septiņām stundām nakts miega, bet cits var gulēt 10–12 stundas un tik un tā vēl ir grūti pamosties? Kāpēc tik ļoti nāk miegs? Vai miega var būt par daudz?
Kādi faktori ietekmē miega ilgumu un kvalitāti un kurā brīdī par pārlieku miegainību jāsāk uztraukties, Neatkarīgajai skaidro Veselības centra – 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.
Pūces, cīruļi nav patoloģija
«Vesela pieauguša cilvēka naktsmieram nepieciešamas vidēji septiņas astoņas stundas,» stāsta ģimenes ārste, piebilstot, ka katram tās var būt savā laikā. Cilvēki iedalās pūcēs un cīruļos – vieni iet vēlu gulēt un vēlu mostas, otri aiziet gulēt laikus un ar rīta gaismu ir augšā. Ne vienā, ne otrā gadījumā tā nav patoloģija. Ja cilvēks aiziet gulēt divos naktī un pamostas desmitos no rīta, viņš savas astoņas stundas ir izgulējis. Tāpat kā tas, kurš aiziet gulēt desmitos vakarā un pamostas jau sešos no rīta.
«Ir stundas, kurās miegs ir visdziļākais – tūlīt pēc pusnakts, līdz pulksten pieciem, un, ja cilvēks šai laikā neaizmieg vai arī kādu apstākļu dēļ tiek pamodināts, viņš nebūs kārtīgi atpūties un relaksējies. Taču problēma sākas tad, ja cilvēks cieši guļ un nepieciešamība pēc miega ir vairāk nekā desmit stundas. Turklāt vēl pamodies viņš tik un tā jūtas neizgulējies,» uzsver Karīna Vernere, piebilstot, ka ir vairāki faktori, kas var ietekmēt miegu un kur miegainība ir tikai sekundāra parādība.
Iemesli var būt dažādi
Pirmo ģimenes ārste min mazasinību jeb zemu hemoglobīna līmeni asinīs. Daļēji tas varētu būt saistīts ar dzelzs, folijskābes un/vai B grupas vitamīnu deficītu. Mazasinības iemesli var būt dažādi, un tā var izpausties ar miegainību – cilvēks visu laiku jūtas noguris, neizgulējies, nedaudz pastrādā un jau atkal grib atgulties.
Otrs biežākais miegainības iemesls ir endokrīnie traucējumi – vai tas ir cukura diabēts, vai tās ir vairogdziedzera slimības. Vairogdziedzera darbībai kļūstot vājākai, viena no klīniskām izpausmēm ir tieši miegainība, sagurums, apātija.
Daktere stāsta, ka miegainību var izraisīt arī vielmaiņas traucējumi jeb dzīvībai nepieciešamo elektrolītu – kalcija, magnija, kālija – trūkums organismā. Šī problēma visbiežāk saistīta ar nesabalansētu uzturu.
«Sievietēm miegainību varētu radīt arī hormonālās pārmaiņas – gan pubertātes, gan klimaktēriskā perioda laikā. Ja vienai šīs pārmaiņas nāk ar palielinātu uzbudināmību, agresivitāti un asinsspiediena svārstībām, tad citām – ar nomāktību, miegainību, pat mazliet depresīvu stāvokli.»
Ģimenes ārste norāda, ka pastiprinātu miegainību var izraisīt arī dažādi psiholoģiski aspekti – vai kādas problēmas privātajā dzīvē, vai saspīlētas attiecības ar kolēģiem darbā. «Tā var būt arī depresija, kas mūsdienās ir diezgan bieža parādība,» uzsver pieredzējusī daktere. Viņa novērojusi, ka cilvēki ļoti bieži par to baidās runāt, taču šai kontekstā par to nedrīkstētu nedomāt, jo depresija var norisināties dažādi un miegainība var būt arī viena no tās izpausmēm. Turklāt laikus atklātu slimību izārstēt var ātrāk un efektīvāk, ar mazāku medikamentu daudzumu.
Karīna Vernere uzsver vēl vienu faktoru – tas ir psihoemocionālais izsīkums, kas arī var izraisīt miegainību. Kurā brīdī par to varam domāt? «Tas biežāk skar pieaugušus cilvēkus, kuri tikko pabeiguši skolu, studē un paralēli strādā. Viņiem mazāk laika sanāk atpūsties un atgūt spēkus. Kad nogurums ilgstoši krājas, finālā var būt ne tikai miegainība – var klāt nākt arī citi simptomi. Tāpēc tam būtu jāpievērš uzmanība un jāatvēl laiks pilnvērtīgai atpūtai,» uzsver ģimenes ārste. Un kā pēdējo faktoru, kas var izraisīt miegainību, viņa min onkoloģiskas slimības. Jo no onkoloģijas pacientiem nereti dzirdēts, ka īsi pirms saslimšanas bijusi izteikta miegainība.
Uztaisīt asins analīzes
Ja miegainība nav vienreizēja parādība, ja tā atkārtojas un kļūst traucējoša, ja nevarat saskatīt nevienu iemeslu, kas varētu veicināt psihoemocionālu izsīkumu, ja, aizpildot depresijas pašnovērtēšanas testu (to iespējams izdarīt interneta mājaslapā depresija.lv), apzināties, ka no tās neciešat, varbūt tomēr ir vērts aiziet pie daktera un veikt visparastākos laboratoriskos izmeklējumus (asins analīzes), kas ļautu ieraudzīt, ir vai nav jārisina kāda nopietnāka problēma.
Ja analīzes ir perfekti labas, jādomā par kādām neiroloģiskām, psihoemocionālām vai psihosomatiskām problēmām, un tad, protams, jāapsver iespēja tālākam solim – vizītei pie neirologa, psihoterapeita vai psihiatra, kas nu kuram labāk patīk.
Meteo jutība
Ģimenes ārste norāda, ka var būt dažādas miega normas – vieniem pietiek ar sešām stundām, citam, lai izgulētos, vajadzīgas astoņas, pat desmit stundas. «Ja pieaugušam cilvēkam šīs normas tādas bijušas vienmēr, par to satraukties nevajag. Bet, ja agrāk pieticis ar astoņām stundām, bet tagad vairs nepietiek pat ar desmit un šāds stāvoklis ir jau ilgāku laiku, tad gan vajadzētu aiziet pie ārsta,» iesaka Karīna Vernere.
Viņa neizslēdz iespēju, ka miegainību var radīt arī laika maiņas, mēness fāzes, magnētiskās vētras, jo cilvēki var būt arī meteo jutīgi. Turklāt vieni tāpēc kļūst vairāk uzbudināti, agresīvi un mazāk guļ, citi gluži pretēji – guļ ilgi un mostas ar grūtībām. Protams, ja pēc laika maiņām un magnētiskajām vētrām miegs atgriežas ierastajā režīmā, nav jāceļ trauksme. Bet, ja miegainība nepāriet, vizīti pie daktera tomēr vajadzētu ieplānot.
Guļ, jo aug un attīstās
Kāpēc jauniem cilvēkiem ir ilgāks un ciešāks miegs, bet, kļūstot vecākiem, tas kļūst trauslāks un miegam nepieciešamās stundas sarūk? Kāpēc zīdaiņi tikai ēd un guļ? Daktere saka: tā ir fizioloģija. Jo nenobriedušāka ir centrālā nervu sistēma, jo cilvēks vairāk guļ. Tāpēc bērni augšanas/attīstības procesā vairāk guļ. Jo attīstītāka kļūst centrālā nervu sistēma, jo cilvēks guļ mazāk.
Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki atzīst, ka uz vecumu sākuši gulēt mazāk. Karīna Vernere saka: tas saistīts arī ar novecošanās procesiem – gadiem ejot, veidojas miega hormona deficīts. Turklāt var mazināties arī miega kvalitāte – tas var kļūt trauslāks. «Tāpēc gados vecākiem cilvēkiem, kuri sūdzas, ka naktī pamostas no katra trokšņa un tad vairs nevar iemigt, iesakām miega uzlabotājlīdzekļus. Svarīgi tikai, lai no tiem nerodas pieradums,» saka ģimenes ārste. Viņa gan norāda, ka vecāki cilvēki arī fiziski kļūst vājāki un viņiem biežāk rodas vēlme pagulēt pusdienlaiku. «Ja vienai otrai vecmāmiņai, vectētiņam, kuri no rītiem agri ceļas, dienas vidū pajautāsiet, vai viņi nevēlas uz kādu stundiņu atgulties, viņi visi vienā balsī teiks, ka labprāt gribētu gan. Daudzi tā arī dara, un tā kopējais miegam nepieciešamais stundu skaits arī viņiem salasās.»
VIEDOKLIS
Nopietna medicīniska problēma
Stāsta Juris SVAŽA, Dr. med., M.D., ārsts anesteziologs reanimatologs, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītājs, obstruktīvas miega apnojas diagnosticēšanas un ārstēšanas aizsācējs Latvijā:
Izslēdzot somatiskās slimības, es gribētu runāt par tādiem miega traucējumiem, ko izmeklējam Miega laboratorijā – un tas ir obstruktīvas miega apnojas sindroms (OMAS*). Tā ir elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Tā ir nopietna medicīniska problēma, kas skar līdz četriem procentiem vidēja vecuma pieaugušu cilvēku. Šie cilvēki nevar izgulēties, un visbiežāk, jo īpaši, ja dzīvo vieni, viņi pat nenojauš, kas notiek naktī – jo smakšana notiek miegā. Elpošanas apstāšanas laikā smadzenes mēģina pamodināt cilvēku, lai viņš nenosmaktu. Pamodināšana ir daļēja, tāpēc cilvēks to neatceras, toties no rīta apzinās, ka miegs bija caurs. Šī pamošanās ir īsa (mikropamošanās), taču tās laikā gulētājs tiek izsviests no dziļā miega uz seklo, jo seklajā miegā elpošanas ceļi nenosprostojas pilnībā. Vienas nakts laikā cilvēks var pamosties no 50 līdz 540 (!) reizēm. Miega struktūra tādējādi tiek izjaukta, un cilvēks arvien vairāk laika pavada seklajā, nevis dziļajā miegā. Līdz ar to viņam iztrūkst svarīgākie procesi, kas notiek tieši dziļajā miegā, un viens no tiem ir spēja izgulēties, atpūsties. Un cilvēki nesaprot, kāpēc, gulējuši astoņas stundas, viņi tik un tā ir miegaini un noguruši, kāpēc ir grūti koncentrēties un palikt nomodā. Viņi iesnaužas sapulcēs, pie televizora un arī mašīnā pie stūres. Man tādu pacientu bijis ļoti daudz. Un šādos gadījumos arī vajadzētu vērsties pie miega speciālista, kurš noteiks, vai ir nepieciešama diagnostika un kā to iespējams ārstēt.
Cilvēkus, kuri cieš no OMAS, ir salīdzinoši viegli pazīt, jo šīs slimības galvenie simptomi ir skaļa krākšana, miegainība dienas laikā, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens un bieža urinācija naktīs. OMAS ļoti reti ir cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega.
MIEGAINĪBAS IEMESLI
• mazasinība
• cukura diabēts
• vairogdziedzera slimības
• elektrolītu vielmaiņas traucējumi
• psiholoģiskas problēmas
• psihoemocionāls izsīkums
• onkoloģiskas slimības
• sievietēm: hormonāla pārkārtošanās – pubertātes un klimaktēriskajā periodā
• obstruktīvas miega apnojas sindroms (OMAS)
* Par OMAS, tā radītajām problēmām un ES direktīvām, kas jau no nākamā gada 1. janvāra vistiešākajā veidā skars autovadītājus, lasiet nākamās trešdienas, 26. augusta, Neatkarīgajā