Ir sācies jaunais mācību gads, un mazajiem pirmklasniekiem un viņu vecākiem tas ir gluži vai jaunas dzīves sākums. Kādiem riskiem bērns ir pakļauts skolā, kas viņam ir jāiemāca, ar ko vecākiem ir jārēķinās un kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, skaidro Veselības centra 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.
Vislielākā slodze acīm
«Pirmais, ar ko ir jāsāk, ir bērna acu veselība, jo skolā vislielākais slogs ir tieši acīm,» uzsver ģimenes ārste. Viņa norāda – tas ir mīts, ka uzmanība jāpievērš tikai tiem bērniem, kuri slikti redz tālumā. Uzmanība jāpievērš arī tiem, kuri ļoti labi redz tālumā. Jo tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš tikpat labi redz arī tuvumā. Un var sanākt tā, ka viņš apsēžas pēdējā solu rindā, jo visu taču redz, kas rakstīts uz tāfeles, bet, tiklīdz viņam pašam ir kaut kas jāraksta, viņš, iespējams, neko vairs neredz, jo attālums no acīm līdz burtnīcai ir pārāk mazs. «Tas, lai bērns labi redz arī tuvumā, noteikti ir jākoriģē. Lai viņš var glīti rakstīt, lai rakstīšanas darbi būtu perfekti, lai viņš vispār būtu sekmīgs – lai saprastu, ko pats raksta un rēķina,» skaidro daktere Karīna Vernere.
«Ja bērns slikti redz tālumā, to iespējams novērst, izmantojot brilles. Protams, var arī lūgt skolotāju nosēdināt bērnu maksimāli tuvu klases tāfelei. Visu redzēt ir ļoti būtiski, lai bērns būtu sekmīgs un varētu izsekot tam, ko skolotājs stāsta un raksta uz tāfeles. Ja gadījumā viņš tomēr kaut ko neredz, jo ir nosēdināts otrajā vai trešajā solu rindā – jo visus jau nevar nosēdināt priekšā –, ir ļoti svarīgi, lai viņam būtu brilles,» stāsta ģimenes ārste, uzsverot, ka no redzes kvalitātes ir atkarīgas ne tikai bērna sekmes, bet arī viņa fiziskā un psihiskā uzvedība un veselība. «Ja bērnam kaut kas nesanāk, viņam var būt ļoti grūti tajā atzīties. Sākumā viņš neredz, tad sāk nervozēt, pamazām mainās uzvedība, sākas histērijas. Un nav tik viegli no bērna izdabūt, kas ir iemesls,» apgalvo pieredzējusī ģimenes ārste.
Soma uz abiem pleciem
Pirms bērns dodas uz skolu, ir nepieciešama medicīniskā izziņa par viņa veselības stāvokli, un ģimenes ārsts jau parasti pārbauda mazā skolnieciņa fizisko attīstību, stāju un plecu simetriju. Kāpēc tas nepieciešams? Tāpēc, ka paši mazākie uz skolu nes līdzi visu – grāmatas, burtnīcas, klades, rakstāmpiederumus. Kādam līdzi vēl arī mīļākā rotaļlieta. Astotajā, devītajā klasē skolniekiem visbiežāk ir viena grāmata un viena klade visiem priekšmetiem un dzīves gadījumiem, un viņiem tā ir labi, bet pamatskolas bērni nes vislielākās un vissmagākās somas.
«Līdz ar to, ja bērnam jau pirms skolas tiek konstatēti kādi stājas traucējumi, plecu asimetrija, ir jādomā par stājas koriģējošu vingrošanu. Un pats svarīgākais – viņam nepieciešama soma, kas īpaši piemērota stājas problēmu korekcijai. Turklāt bērns noteikti ir jāiemāca nēsāt mugursomu nevis uz viena, bet uz abiem pleciem. Tā viņš, nēsājot smagumu, pieradīs staigāt ar taisnu muguru, un, arī sēžot skolas solā, tas būs jau refleksu līmenī,» skaidro Karīna Vernere, piebilstot, ka pareizi izvēlēta mugursoma ir laba profilakse gan pret skoliozi, gan muguras un galvas sāpēm, ko tā varētu radīt.
Daktere uzsver: bērnam ar taisnu muguru jāsēž ne tikai klasē, skolas solā, bet arī mājās, pildot mājasdarbus. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt skolnieku ar viņa augumam atbilstoša augstuma galdu un ergonomiski pareizu krēslu. «Ne mazāk svarīgs ir arī apgaismojums, proti, galda lampai jābūt pareizi novietotai: gaismai ir jākrīt no kreisās puses, turklāt tai jābūt tieši tik komfortablai, lai bērnam nav jāpiepūlas, lai kaut ko saskatītu.»
Jāmazgā rokas
Ne tikai redze un stāja ir skolas risku sarakstā. Nozīmīga ir arī personiskā higiēna. Ārste iesaka: iemāciet bērnam mazgāt rokas ikreiz pēc tualetes apmeklējuma un vienmēr arī pirms ēšanas. «Skaidrs, ka bērni stundu starplaikos pērk kārumus – ēd čipsus, cepumus, saldējumu. Viens otru pacienājot, viņi bāž rokas vienā čipsu pakā, ēd vienu saldējumu, bet – higiēniski tas ir ļoti nepareizi. To nedrīkst pieļaut,» uzsver Karīna Vernere, paskaidrojot, ka tādā veidā tiek pārnēsātas daudzas slimības. Pirmkārt, tās ir visas saaukstēšanās slimības. Otrkārt, tas ir arī hepatīts A jeb dzeltenā kaite, kas izplatās tieši tādā veidā. Turklāt, ja bērns jau ir saņēmis šo vīrusu, bet dzeltes vēl nav, viņš, ēdot čipsus no vienas pakas ar draugiem, to nodod tālāk pārējiem. Tāpēc ar A hepatīta dzelteno kaiti pārsvarā arī slimo bērni.
Jāguļ deviņas stundas
«Nevajadzētu mazo pirmklasnieku arī pārlieku ekspluatēt, uzliekot viņam lielu slodzi vēl arī ārpus skolas,» uzskata ģimenes ārste. Protams, slodzei ir jābūt, bet tai jābūt sabalansētai: savs laiks prāta slodzei, savs – fiziskai. Galvenais, lai bērnam nav pārlieku liela garīgā slodze, jo viņam nepieciešams arī relaksēties, fiziski izkustēties.
«Noteikti pirmklasnieka vecākiem ir jāievēro, ka bērnam ir jāguļ apmēram deviņas stundas. Nedrīkst pieļaut, ka viņš guļ maz, jo nogurums kumulēsies, un tālāk tas var atsaukties uz sekmēm skolā. Vecāki būs neapmierināti, tādā veidā radīsies konfliktsituācijas, un bērns var ierauties sevī vai gluži otrādi – kļūt agresīvs. Reizēm visa pamatā ir tikai pārlieku liela fiziskā un garīgā slodze,» skaidro ģimenes ārste.
Fiziskai noslodzei un relaksācijai vienlaikus viņa iesaka bērnus vest uz peldēšanu. Jo baseinā bērns var gan izkustēties, gan izdauzīties, gan atpūsties emocionāli, turklāt ūdens ļoti labi relaksē, un pēc baseina apmeklējuma nebūs jānopūlas bērnu nolikt gulēt.
Nodrošināt ar siltu ēdienu
Ne visiem pirmklasniekiem ir omītes un opīši, kuri var aiziet pretī pēc skolas un pabarot ar siltām pusdienām. Tāpēc vecākiem, kuru bērns sāk mācības pirmajā klasē, bet viņi paši strādā no rīta līdz vakaram, vajadzētu padomāt, kā nodrošināt, lai bērns, paliekot pagarinātās dienas grupā, būtu paēdis. «Pēcpusdienā skolas ēdnīcas parasti nestrādā, tāpēc būtu labi, ka bērnam līdzi būtu ne tikai naudiņa, ko viņš, visticamāk, jau no rīta iztērēs našķos, bet arī kāda maizīte, kāds ābols vai burkāns, kas noteikti būs labāks par čipsiem un kolu. Jā, noteikti vajadzētu iedot līdzi ar pudelīti ar ūdeni, labāk negāzētu – lai bērns var remdēt slāpes. Jo saldās limonādes un ledus tējas vēl vairāk radīs slāpju sajūtu, turklāt tajās ir daudz cukura, kas attiecīgi var stimulēt liekā svara rašanos,» stāsta Karīna Vernere. Viņa iesaka – visprātīgāk būtu bērnu nodrošināt ar siltu ēdienu. «Nereti vecāki bērnu vietā izlemj: skolā noteikti nav garšīgs ēdiens, bērns tāpat to neēdīs, nav jēgas par to maksāt naudu. Bet, ja ir runa par pirmklasnieku, ļaujiet viņam izmēģināt – varbūt kopā ar klasesbiedriem viss ir pat ļoti garšīgi! Un siltais ēdiens skolā noteikti būs labāks nekā līdzi paņemtās maizītes. Arī vecākiem tā taču būs ērtāk – nebūs jādomā, ko viņam katru dienu dot līdzi,» saka ģimenes ārste. Paēdis siltu ēdienu, bērns būs veselīgāks – mazāk sūdzēsies par sāpošu vēderu, mazāk būs jādzer zāles un mazāk būs jāstaigā pie ārstiem.